Profesora Auziņa zinātnes sleja
Mārcis Auziņš: "Kādēļ lasīt manus tekstus? Man šķiet, ka dabaszinātnes mēs bieži mēdzam "ignorēt", sakot, ka tās ir formālas, sausas un neinteresantas. Gribētos ļaut lasītājam ieraudzīt, ka tās ir daļa no mūsu dzīves – krāsainas un interesantas."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Pēc profesijas fiziķis, šobrīd Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs.
- No 2007. gada līdz 2015. bijis Latvijas Universitātes rektors.
- Strādā kvantu fizikas jomā un ir vairāk nekā simts zinātnisko rakstu, kas publicēti pasaules vadošajos fizikas žurnālos, un vairāku simtu konferenču ziņojumu autors.
- Kopā ar kolēģiem no Rīgas un Bērklijas uzrakstījis divas monogrāfijas, kas izdotas "Cambridge University Press" un "Oxford University Press" izdevniecībās un abas ir piedzīvojušas atkārtotus izdevumus.
- Karjeras laikā dzīvojis un strādājis dažādās valstīs – Ķīnā un Taivānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Anglijā, Izraēlā un Vācijā.
Trīs mācības
Droši vien uz šo ir iespējams skatīties vēl plašāk. Atceros, nu jau pasen klausījos Ņujorkas Universitātes profesora Frensisa Edvarda Petersa (Francis Edward Peters) lekciju kursu, kura nosaukums bija "Viens Dievs, trīs ticības. Jūdaisms, kristietība un islāms". Var diskutēt par to, cik liela kopība un kādas paralēles šajās reliģiskajās mācībās eksistē. Taču ir acīmredzami, ka pravietis Ābrahāms visās trīs mācībās ir viens no galvenajiem tēliem. Tāpat visas trīs mācības piemin gan Dāvidu, gan Mozu. Bet varbūt vēl būtiskāk ir paskatīties uz šo reliģiju svētajām grāmatām. Vissenākā no šīm mācībām – jūdaisms, kas izveidojās Tuvajos Austrumos jau pirms apmēram 3500 gadiem. Šīs mācības svētā grāmata ir Tora, kādreiz saukta arī par ebreju Bībeli. Apmēram pirms diviem tūkstošiem gadu, kā zinām, radās kristietība, kas savā svētajā grāmatā – Bībelē – ietvēra gan Veco Derību, ja tā drīkst teikt – paplašinātu Toras versiju, kas papildināta ar virkni citu tekstu, gan Jauno Derību, kas ir evaņģēliju formā sniegts Kristus dzīves un viņa sekotāju apustuļu darbu apraksts jeb apustuļu vēstules, un visbeidzot Jāņa atklāsmes grāmata – kopā 27 teksti.
Savukārt jaunākā šajā trijotnē ir islāma mācība, ko mūsu ēras septītajā gadsimtā dibinājis pravietis Muhameds. Viņa no Dieva saņemtās atklāsmes ir apkopotas islāma svētajā grāmatā Korānā. Korānā tiek atzīta agrāko reliģisko rakstu, tostarp ebreju Bībeles un kristiešu Jaunās Derības pastāvēšana. Musulmaņi piekrīt, ka arī šie agrākie svētie raksti ir Dieva iedvesti, taču uzskata, ka vēlāk tie tikuši nepareizi saprasti un pat sagrozīti.
Te labi redzam, ka, neskatoties uz lielajām atšķirībām, ir pamats profesora Petersa kursa nosaukumam – "Viens Dievs, trīs ticības".
Vai ir grāmata budismā?
Bet kā ir ar svētajiem tekstiem budismā? Budisms ir mācība, kas pēdējās desmitgadēs kļuvusi ļoti populāra Rietumu pasaulē, kur šobrīd ir daudz cilvēku, kas sevi uzskata par praktizējošiem budistiem. Vēl vairāk rietumnieku interesējas par budismu gan kā par interesantu izpētes objektu, gan arī kā par praktisku divarpus tūkstošus gadu senu mācību meditācijas tehnikā.
Nav nekāds noslēpums, ka arī Latvijā meditācija kļūst aizvien populārāka dažādās sabiedrības grupās.
Skatoties plašāk, ASV vairāk nekā viens procents iedzīvotāju apgalvo, ka viņi ir praktizējoši budisti. Tepat Eiropā, piemēram, Portugālē vai Norvēģijā, par praktizējošiem budistiem sevi atzīst katrs divsimtais valsts iedzīvotājs, tātad pusprocents no valsts iedzīvotājiem.
Tāpat kā kristietība arī budisms ir ļoti sazarota reliģija ar daudziem, brīžam atšķirīgiem novirzieniem. Tomēr, ja praktiski visas kristīgās reliģijas konfesijas atzīst Bībeles autoritāti, vai ir kāda līdzīga svētā grāmata budismā?
Bieži dzirdēta atbilde, ka dažādi budisma novirzieni par galveno autoritatīvo rakstu krājumu atzīst dažādus tekstus. Tomēr viens apgalvojums gan ir samērā viegli pierādāms. Vecākais budistu tekstu krājums ir Pali kanons. Daudzi droši vien dzirdējuši to pieminam. Pali kanons, kā jau pats nosaukums liecina, ir tekstu krājums pali valodā, kas, ja drīkst vienkāršoti teikt, ir sanskrita "tautas" versija. Kā nedaudz pa jokam man kādreiz teica kāds sanskrita skolotājs: "Ja tu zini sanskritu, tad iebāz mutautiņu mutē, kas neļaus skaidri izrunāt tādus burtus kā "r", saki sanskrita vārdus, un iznāks vārds ar to pašu nozīmi, tikai pali valodā."
Pali kanons
Pali kanons tiek saistīts ar budisma aizsācēja, saukta arī par vēsturisko Budu, Budas Gautamas vai Sidhartas Gautamas vārdu. Sidharta Gautama dzīvoja piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras un pēc ilgiem garīgiem meklējumiem un garīgām praksēm Indijas ziemeļos ieguva apskaidrību, kļūstot par vēsturisko Budu – budisma aizsācēju. Viņam izveidojās liels skaits sekotāju, kurus viņš mācīja ar sprediķu palīdzību. Šie sprediķi budisma tradīcijās ir pazīstami kā sutas. Jā, starp citu, sanskritā tās sauca par sutrām (te viegli pamanīt pieminēto atšķirību starp sanskritu un pali).
Pilnā Pali kanonā ir trīs daļas. Pirmā ir Sutu daļa, kas mūsdienu izdevumos parasti tiek apkopota četros pabiezos sējumos – īsās sutas, vidēja garuma sutas, saistītās sutas un skaitliskās sutas. Otrā daļa tiek saukta par Vinaju. Tajā apkopotas praktiskas pamācības par to, kā mūkiem organizēt savu dzīvi klosterī. Trešā – Abidarma – ir analītisku vai pat filozofisku tekstu apkopojums, kas paplašina sutās doto mācību.
Pali kanona četru sutu sējumu kopējais apjoms ir apmēram 6000 lappušu. Intereses pēc es paskatījos, cik lappušu satur manā grāmatplauktā atrodamās citas garīgās grāmatas. Bībelē atradu 2600 lappuses, Korānā 1200 lappuses, bet Torā 1500. Tas ļauj iegūt aptuvenu priekšstatu par šo tekstu apjomiem.
Tas, kuras sutas ietilps Pali kanonā, tika noteikts īsi pēc vēsturiskā Budas nāves budistu sanāksmē vai koncilā (kristieši to sauktu par sinodi) 483. gadā pirms mūsu ēras. Kanons vēl ilgi pēc tam eksistēja tikai mutvārdu formā. Budas skolnieks un palīgs praktiskās lietās Ananda bija tas, kurš šos sprediķus, šīs sutas zināja no galvas vislabāk, jo bija apveltīts ar teicamu atmiņu un bijis visu laiku līdzās savam skolotājam Budam. Taču viņš nebija aicināts piedalīties šajā koncilā, jo, aizņemts ar praktisku palīdzēšanu Budam, nebija gana daudz praktizējis mācību un tādēļ nebija apskaidrots. Taču galu galā vakarā pirms koncila Ananda panāca apskaidrību un tomēr koncilā piedalījās.
Starp citu, kā apgalvo Pali kanona pētniece un Oksforda Universitātes pasniedzēja Sāra Šova, arī šobrīd Mjanmā, kas ir galvenais Teravadas novirziena budisma centrs, ir deviņi mūki, kas visas Pali kanona sutas spēj rečetēt no galvas. Eksistē noteikta kārtība, kā viņu zināšanas regulāri reizi desmit gados tiek pārbaudītas – rečetējot komisijas nejauši izvēlētus tekstus, mūks, lai izturētu pārbaudi, nedrīkst pieļaut vairāk par trim kļūdām. Iespaidīgi, atceroties, ka sutu daļa vien Pali kanonā ir 6000 lappuses.
Pali kanonā ir ļoti daudz atkārtošanos gan viena teksta ietvaros, gan starp dažādām sutām, taču tas tikai palīdz saprast teksta galveno uzsvaru. Man teksta struktūru gribētos salīdzināt ar matemātikā pazīstamiem fraktāļiem. Tajos kāda struktūra atkārtojas aizvien lielākos mērogos. Piemēram, ņemam par pamatu trijstūri. Tad saliekam kopā trīs trijstūrus un izveidojam lielāku trijstūri, kura stūros ir mazie trijstūri. Tad no šiem lielajiem veidojam vēl lielāku trijstūri un tā tālāk. To sauc par fraktāli, kas izskatās kā ļoti skaists veidojums. Līdzīgi Pali kanonā notiek ar tekstu elementiem, kas atkal un atkal atkārtojas.
Kādreiz veicu eksperimentu, kas man aizņēma vairākas nedēļas. Es izlasīju Pali kanonu "vienā stiepienā". Protams, ne tā, ka nepieceļoties no galda, bet katru dienu tam veltot vairākas stundas un neko citu pa vidu nelasot. Tad ir iespējams iegūt šo vienotā teksta sajūtu un izbaudīt teksta "fraktāļu" struktūru. Vēl labāk šo tekstu ir šādā vienlaidus formātā noklausīties. Atceramies, tas taču ir radies kā klausāms mutvārdu teksts! Mūsdienās to nav grūti izdarīt. Pali kanons ir iegādājams arī kā audio grāmata. Tam ir vēl viena priekšrocība. Kā jau teicu, tekstā ir daudz atkārtojumu. Tekstu lasot, nevilšus rodas kārdinājums šiem atkārtojumiem "lēkt pāri". To darot, pieminētais vēstījuma musturs tiek izjaukts. Klausoties atkārtojumi mazāk kaitina un teksta harmoniskā simetrija ir ideāli uzverama. Brīžam teksta plūdums kļūst tikpat nozīmīgs kā tā saturs.
Par ko ir šis teksts? Tas ir stingrāk vai vājāk saistītu stāstu, sprediķu, sutu apkopojums. Tajos ir daudz ļoti praktisku rokasgrāmatu meditācijā. Piemēram, meditācijas laikā ir jāvēro sava elpa. Kā to darīt? Piemēram, sutā, kuras nosaukums ir "Anapanasati suta", tiek stāstīts par 16 pakāpēm, kā šo elpu vērot. Praktiski, tomēr ne vienmēr vienkārši.
Bet, ja kāds patiešām grib iemācīties meditācijas tehniku budisma stilā, ir, ar ko sākt.
Ir sutas, kas ir dialogi starp Budu un viņa oponentiem. Tie ļoti atgādina tādu Sokrata pieeju, kad skolotājs, uzdodot skolniekam vai oponentam virkni jautājumu, parāda savam sarunu biedram viņa priekšstatu maldīgumu. Un ir vēl sutas, kas stāsta Sidhartas Gautamas dzīves stāstu no bagāta prinča caur klaiņojošu askētu līdz apskaidrotam Budam.
Diemžēl Pali kanons nav tulkots latviešu valodā. Taču tiem, kas gatavi lasīt angliski, savukārt eksistē gan ļoti labi akadēmiski tulkojumi, gan šo tulkojumu audio varianti, gan arī internetā brīvi pieejami atsevišķu sutu tulkojumi. Parasti sutas ir relatīvi īsas. Tas gan nenozīmē, ka šie pirms vairākiem tūkstošiem gadu radušies teksti mūsdienu lasītājam ir viegli uztverami, bet man šķiet, ka ir vērts veltīt laiku un pamēģināt kādu no tiem palasīt.
Gūsiet prieku un gandarījumu un saskares ar dziļu un senu kultūru un arī kādu ikdienā noderīgu atziņu sev.
Tāpat varētu būt interesanti paklausīties ne tikai sutu audioieraksta literāru angļu versiju, bet dziedošu, melodisku rečetēšanu pali valodā. Arī šādus ierakstus nav grūti atrast. Pat nesaprotot teksta jēgu, tā klausīšanās sniedz estētisku baudījumu. Starp citu, vidēja garuma tekstu melodiskās rečetēšanas laiks parasti ir tuvs pusstundai. Tas var būt ideāls skaņas pavadījums labai meditācijai…
- The Middle Length Discourses of the Buddha: A Translation of the Majjhima Nikaya, Wisdom Publications; Revised edition (1995); 1424 pages
- The Long Discourses of the Buddha: A Translation of the Digha Nikaya, Wisdom Publications; 2nd Revised ed. edition (1995); 648 pages
- The Numerical Discourses of the Buddha: A Complete Translation of the Anguttara Nikaya; Wisdom Publications; Annotated edition (2012); 1944 pages
- The Connected Discourses of the Buddha: A New Translation of the Samyutta Nikaya; Wisdom Publications (2003); 2080 pages
Mans audio stāsts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par rečetējamiem tekstiem, Pali kanonu un tā saistību ar meditāciju budisma tehnikā atrodams šeit
Profesora Auziņa zinātnes sleja
