Pētniece demonstrē Valsts mežzinātnes institūta "Silava" sūnu herbāriju, kurā atrodas dažādu sugu sūnu paraugi: "Sūnu var paņemt herbārijā, pēc tam, atkal to samitrinot, tu vari paskatīties mikroskopā, un sporas spēj būt produktīvas. Viņām ir ļoti labas pielāgošanās spējas ekstremāliem apstākļiem."
Linda Gerra-Inohosa plāno šo herbāriju digitalizēt, lai tas būtu pieejams plašākai publikai. Rūpes par herbāriju ir tikai viens no viņas pienākumiem, ikdienā viņas galvenie darba pienākumi saistīti ar bioloģiskās daudzveidības un sūnu pētīšanu.
"Vasarā, tieši veģetācijas sezonā, lauku darbos nosaku šīs sugas. Pēc tam sūnas un ķērpji ir jānosaka arī laboratoriski, jo ne vienmēr tu vari noteikt viņas konkrētajā vietā," skaidroja pētniece.
Latvijā ir vairāk kā 650 sugu sūnas, un to loma dabā ir ļoti liela. "Tās aizņem ļoti lielu daļu no ekosistēmas. Mēs varbūt vienkārši neredzam. Pieņemsim, purvs. Lielākā daļa ir sūnas, veidojas kūdra, uzkrājas ogleklis, kas tagad ir ļoti svarīgi. Mitruma režīmu uztur sūnas. Sūnas arī ir kā barības viela. Sūnas veido tādu savu mikroekosistēmu, kur atkal ir citi organismi."
Sūnas arī var norādīt uz apkārtējas vides piesārņojumu vai tieši pretēji, – rādīt, cik daba apkārt ir cilvēka ietekmes neskarta. Atsevišķas sūnu sugas ir pirmie augi, kas dabā parādās, piemēram, pēc ugunsgrēkiem.
Runājot par pētnieci Lindu Gerru-Inohosu, "Silava" institūta kolēģi stāsta – vienmēr ir prieks dažādos darba uzdevumos sastrādāties tieši ar Lindu.
"Silavas" zinātniskā asistente Agita Treimane norādīja: "Viņa vienmēr ir ļoti, ļoti pozitīva, atsaucīga, prot uzturēt pozitīvismu un it visās lietās to saskatīt."
Savukārt "Silavas" vadošā pētniece Dārta Kļaviņa pauda: "Linda vienmēr ir bijusi ļoti aizrautīga, šarmanta un ļoti profesionāla. Viņai vienmēr ir bijušas idejas pētījumiem, vienmēr ir sajūsma par sūnām, par jaunām sugām, ko ir atradusi."
Lai gan Linda pētniecībā nonākusi lielā mērā dažādu apstākļu sakritības rezultātā, viņa savu izvēli nenožēlo.
"Līdz es nenokļuvu zinātnē, es laikam to nenovērtēju. Tad, kad tu pats esi iekšā, tu saproti, kas ir zinātne. Īstenībā patīk, ka tu redzi kaut kādas likumsakarības, ka tu vari izdomāt, kāpēc tas ir tā, tu izpēti, un sanāk rezultāts. Tas ir forši. Man patīk teiciens, ka zinātne nevar iztikt bez mākslas un māksla nevar iztikt bez zinātnes. Vajag improvizāciju, vajag plašu skatījumu uz lietām – un arī uz sīkām lietām. Daudzas sīkas lietiņas, tajā skaitā arī sūnas, veido kaut ko lielu," viņa norādīja.
