Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Sinestēzija ir neiroloģisks fenomens, kad kādus noteiktus stimulus vai objektus sinestēti uztver citādāk nekā lielākā daļa citu cilvēku, un tam pamatā ir noteiktu maņu vienlaicīga aktivizēšanās situācijās, kad citiem cilvēkiem šādās situācijās aktivizējas tikai viena no maņām.
Piemēram, kad cilvēks dzird vārdu, viņam pamatā darbojas audiālā uztvere un attiecīgi šī informācija tiek apstrādāta. Taču sinestētiem papildus aktivizējas vēl kādas citas maņas, piemēram, vizuālā uztvere, garša vai smarža.
Tāpēc sinestēti dzirdētos vārdus redz arī krāsās vai var tos sasmaržot.
Šis ir automātisks process, kas nav pakļauts cilvēka gribai. Tā nav sinestēta izvēle – redzēt krāsas dzirdētam vārdam vai nē, tas vienkārši notiek.
Sinestēzijas gadījumi ir aprakstīti jau sen, apmēram pirms 200 gadiem. Sākotnēji tie bija atsevišķu cilvēku pieredzes apraksti. Tajā laikā sinestēziju bieži saistīja ar kādiem traucējumiem, kādā brīdī ar ezotēriku un īpašām spējām, gaišredzību. Skaidroja to kā halucinācijas vai pārāk izteiktu iztēli un fantāziju. Pētījumi par sinestēziju aktualizējās 20. gadsimta otrajā pusē. Pārsvarā pētnieki mēģināja noteikt sinestētu pieredzi, balstoties uz viņu aprakstītajām saistībām dažādos uzdevumos. Šajā laikā kļuva skaidrs, ka sinestēzija ir noturīgs stāvoklis, kas cilvēkam parādās agrīnā vecumā un saglabājas visas dzīves laikā. Tas nozīmē, ka grafēmu jeb krāsu sinestētam vārds "janvāris" vienmēr būs zaļā krāsā – gan 5 gadu vecumā, gan 15 gadu vecumā. Turklāt katram sinestētam viens un tas pats vārds var būt savā atšķirīgā krāsā. Kāds ciparu "8" redzēs sarkanā krāsā, cits zilā, un vēl kāds cits varbūt brūnā.
Jau pieminētā konsekvence un noturība atšķir sinestēziju no asociācijām, ko cilvēki bieži veido, piemēram, krāsām un smaržām, emocijām un krāsām, taču šīs asociācijas ir mainīgas. Turklāt asociācijas var būt abos vizienos – ziedu smarža var saistīties ar rozā krāsu un rozā krāsa var saistīties ar ziedu smaržu. Sinestētiem, pirmkārt, šie saistījumi ir ļoti noturīgi un, otrkārt, parasti strādā tikai vienā virzienā, piemēram, noteiktam vārdam ir noteikta krāsa, taču šai krāsai neveidojas vārdu asociācijas.
Vienā no pirmajiem pārliecinošiem pētījumiem šajā ziņā 1993. gadā tika noteikts, ka sinestēti atkārtotajā mērījumā pēc gada 92% gadījumos attiecīgajam vārdam izvēlas vienu un to pašu krāsu, kurpretī kontroles grupa – nesinestēti – jau pēc nedēļas atkārtota mērījuma tikai 38% gadījumu atzīmēja to pašu asociāciju.
Mūsdienās aktuāli kļūst neiroloģiskie pētījumi, kas aktīvi turpinās, jo vēl joprojām nav skaidri šī interesantā fenomena neirobioloģiskie mehānismi. Tāpat pētnieki mēģina noteikt, kas tieši notiek sinestēzijas procesā no neiroloģiskā skatu punkta, jo sinestēzijas pamatā ir plašs neironu tīkls, nevis aktivācija kādā vienā smadzeņu reģionā.
Sinestēzijas veidošanās iemesli vēl nav precīzi zināmi. Viens no biežāk minētajiem skaidrojumiem ir tāds, ka visi cilvēki piedzimst ar sinestēzijas potenciālu – ar plašiem neironu savienojumiem, kas nodrošina vairāku maņu vienlaicīgu aktivāciju dažādu vides stimulu apstrādē. Taču attīstības gaitā lielākai daļai cilvēku neironu saistījumi pavājinās vai izzūd, savukārt sinestētiem saglabājas.
Tiek uzskatīts, ka sinestēzija ir iedzimta. Sākotnējos pētījumos tika minēts, ka tas vairāk raksturīgi sievietēm, taču jaunākie pētījumi to noliedz.
Arī sinestēzijas izplatības ziņā agrāk tika minēts, ka tas ir ļoti rets fenomens – piemīt apmēram 0,5% no populācijas (t. i., vienam no 200 – un atsevišķiem sinestēzijas veidiem vēl retāk), taču jaunākie pētījumi liecina, ka sinestēzija piemīt apmēram 4–5% pieaugušo.
