ĪSUMĀ:
- Arvien vairāk pakalpojumu tiek pārcelti uz digitālo vidi.
- Tiem, kuriem internets nav pašsaprotama lieta, palīdz sociālie darbinieki, bibliotēku un klientu apkalpošanas punktu darbinieki, pastnieki.
- Digitalizācijas rezultātā retākas kļūst cilvēciskas saskarsmes iespējas.
- Latvijas Interneta asociācijas valdes locekle: Digitālo prasmju trūkst daudz lielākam iedzīvotāju lokam, nevis tikai attālos nostūros mītošajiem.
- Latvijas Interneta asociācijas valdes locekle: Vietvarām jārūpējas, lai uzlabotu iedzīvotāju digitālās prasmes.
Nopirkt biļetes uz koncertu vai teātri, rezervēt naktsmītni, apmaksāt rēķinu vai aizdot draugam naudu – to visu vienkārši un ātri jau sen iespējams izdarīt internetā. Arī piereģistrēt dzīvesvietu, parakstīt dokumentus ar e-parakstu vai iesniegt ienākumu deklarāciju. Arvien vairāk pakalpojumu pilnībā tiek pārcelti uz digitālo vidi un tādējādi kļūst nesasniedzami tiem, kuriem internets nav pašsaprotama lieta. Šādu cilvēku – gados vecu, vientuļu, attālu dzīvojošu – ir ļoti daudz, saka Rēzeknes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale: "Ar dažādām digitālajām prasmēm, ar dažādām viedierīcēm, ar modernajiem interneta piedāvājumiem pa lielam šie cilvēki ir uz "jūs". Dažādās dzīves situācijās, kad ir jāapmaksā kāds rēķins, kad vajag sakārtot kaut kādas lietas, kad vajag iegūt kaut kādu informāciju, tad, protams, šie cilvēki nāk meklēt palīdzību."
Palīdz sociālie darbinieki, bibliotēku un klientu apkalpošanas punktu darbinieki un nereti arī pastnieki, stāsta Silvija Strankale: "Gan darbinieki, gan bibliotēku darbinieki ir stāstījuši – "Nu, meitiņ, tu atceries, es taču jau biju pie tevis, tu man jau palīdzēji, tu jau zini manus kodus!" – "Bet jūs taču pati spiedāt tās pogas, es nezinu jūsu kodus!""
Sociālā dienesta vadītāja akcentē – daudzi nespēj iemācīties apieties ar internetu vai iegaumēt paroles, bet citiem mājās nav ne datora, ne interneta pieslēguma, jo to nevar atļauties. Silvija Strankale izceļ vēl kādu digitalizācijas aspektu – arvien retākas kļūst cilvēciskas saskarsmes iespējas: "Nu man ir jādodas uz centru, man ir jāiet uz pagastu vai jābrauc uz pilsētu, vienalga, bet tā ir cilvēkam komunikācija ar sabiedrību.
Tas ir socializācijas process, kas šai paaudzei ir ļoti, ļoti būtisks un svarīgs."
Sociālā dienesta vadītāja uzsver – ar šo sabiedrības daļu ir jārēķinās un jāsniedz pakalpojumi tādā veidā, kādā cilvēki prot tos saņemt. Tam piekrīt "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops: "Protams, klātienes pakalpojumi nav atcelti, vienkārši jārēķinās ar to, ka aizvien populārāki paliek tieši digitālie pakalpojumi . Un ja 90 procentus vajadzīgā klients var izdarīt attālināti, tad samazinās klientu plūsmas, samazinās filiāļu noslodze, un tad jārēķinās, ka tās filiāles vienkārši sāk pamazām pazust kādās mazāk apdzīvotās vietās."
Latvijas Interneta asociācijas valdes locekle, kādreizējā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele uz digitālās plaisas problēmu raugās plašāk – viņa akcentē, ka digitālo prasmju trūkst daudz lielākam iedzīvotāju lokam, nevis tikai attālos nostūros mītošajiem: "Neskatoties uz to, ka Latvija ir viena no valstīm, kur interneta lietotāju skaits ir jau tuvu maksimālajam piesātinājumam, vairāk nekā 82 procenti, tas nenozīmē, ka cilvēkiem ir digitālās prasmes.
Jā, viņi varbūt var lietot internetu, varbūt var izlasīt elektronisko pastu, kaut ko skatās datoros, lasa ziņas, skatās filmas un visu pārējo, toties cilvēkiem nav pietiekošas prasmes, lai viņi varētu ar digitālo vidi strādāt, izmantot to savā biznesā, savā darbā, savā sadzīvē."
Tas attiecas ne vien uz gados vecākiem cilvēkiem, bet uz jebkuras paaudzes pārstāvjiem, tāpēc svarīgi, lai ikvienam būtu pieejama apmācība, kā katru konkrēto digitālo rīku lietot, uzsver Ina Gudele. Tā kā digitalizācija notiek, lai dzīvi padarītu vienkāršāku, pieejamākus padarot arī pašvaldību pakalpojumus, tieši vietvarām būtu jārūpējas, lai prasmes uzlabotu, uzskata Ina Gudele: "Vienmēr uzskata, ka šis jautājums ir kādam citam. Varbūt pieaugušo izglītības centram, ka šis jautājums ir varbūt Izglītības ministrijai, bet principā tā ir pašvaldības problēma, ka viņu novada, viņu pagasta iedzīvotāji nemāk sazināties ar to pašu pagastu digitālā veidā."
Ja kādai iedzīvotāju daļai tomēr nekādi neizdodas iedzīvoties digitālajā vidē, jābūt pieejamai palīdzībai, akcentēja eksperte, tomēr uzsverot – internets iespējas paplašina, nevis sašaurina. Jo vai gan varētu apgalvot, ka, piemēram, biļešu tirdzniecība tikai klātienes kasēs nodrošinātu, ka kādu pasākumu apmeklē arī cilvēki no attālākām vietām vai tie, kuriem nav ne laika, ne spēka stāvēt rindās?
