Ko un kā mācīties, kad formālās skolas pabeigtas? Profesora Auziņa zinātnes sleja

Aicinājumi izglītoties mūža garumā dzirdami teju ik uz soļa. Iemesli tam ir acīmredzami. Mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē. Nedaudz nodeldēti, bet tomēr atkārtošu patiesību, ka tie, kas šobrīd sēž skolas solā, savā dzīvē nomainīs vairākus desmitus darbavietu. Un tas notiks nevis tādēļ, ka viņi slikti darīs savu darbu vai neattaisnos uz viņiem liktās darba devēja cerības, bet gan tādēļ, ka attiecīgās iestādes, firmas un kompānijas tiks dibinātas, pārprofilētas un galu galā pat likvidētas. Tas atkal bieži vien notiks nevis tādēļ, ka tās slikti darbotos, bet gan tādēļ, ka pasaule ir mainīga un pieprasījums pēc tām radīsies, mainīsies un galu galā arī beigsies. Ko tas nozīmē katram no mums? Tikai to, ka ir jābūt gataviem aizvien no jauna mācīties, ne tikai pilnveidot sevi izvēlētajā profesijā, bet bieži vien arī apgūt pavisam jaunas profesijas un amatus. Arī tādus, kuri šobrīd vēl neeksistē un šķiet zinātniskā fantastika.

Profesora Auziņa zinātnes sleja

Profesora Auziņa zinātnes sleja

Mārcis Auziņš: "Kādēļ lasīt manus tekstus? Man šķiet, ka dabaszinātnes mēs bieži mēdzam "ignorēt", sakot, ka tās ir formālas, sausas un neinteresantas. Gribētos ļaut lasītājam ieraudzīt, ka tās ir daļa no mūsu dzīves – krāsainas un interesantas."

Biogrāfijas pieturzīmes:

  • Pēc profesijas fiziķis, šobrīd Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs.
  • No 2007. gada līdz 2015. bijis Latvijas Universitātes rektors.
  • Strādā kvantu fizikas jomā un ir vairāk nekā simts zinātnisko rakstu, kas publicēti pasaules vadošajos fizikas žurnālos, un vairāku simtu konferenču ziņojumu autors.
  • Kopā ar kolēģiem no Rīgas un Bērklijas uzrakstījis divas monogrāfijas, kas izdotas "Cambridge University Press" un "Oxford University Press" izdevniecībās un abas ir piedzīvojušas atkārtotus izdevumus.
  • Karjeras laikā dzīvojis un strādājis dažādās valstīs – Ķīnā un Taivānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Anglijā, Izraēlā un Vācijā.

Kā to darīt?

Varētu šķist, ka nav jau nekas tik sarežģīts. Atliek tikai papētīt piedāvājumu, un varam ieraudzīt ļoti daudzus un dažādus tālākizglītības kursus. Taču šoreiz gribu parunāt nevis par mācīšanos, lai apzināti mācītos un iegūtu jaunu amatu vai kļūtu labāks speciālists savā izvēlētajā profesijā, bet par mācīšanos prieka pēc.

Lai būtu labāk saprotams, ko es ar to domāju, gribu atgādināt kādu faktu no "Apple" kompānijas dibinātāja Stīva Džobsa biogrāfijas. Kad jaunais Stīvs bija, vienkārši sakot, "izmests" no augstskolas, palicis bez naudas un nakšņoja savu draugu studentu kopmītnes istabiņā uz grīdas, viņš nolēma kā brīvklausītājs augstskolā apmeklēt kaligrāfijas kursus. Domājot par dzīvi un karjeru, tā varētu šķist ļoti nepraktiska izvēle. It īpaši saprotot, ka Stīvs Džobss bija tehniski domājošs jaunais cilvēks. Taču, kā viņš pats vēlāk teica, tā, iespējams, bija viena no veiksmīgākajām viņa izvēlēm. Pateicoties kaligrāfijas kursiem, "Apple" datori ieguva skaistus fontus, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ tie daudziem iepatikās.

Par šo savu izvēli Džobss vēlāk teica: "Jūs nevarat savienot punktus, raugoties uz priekšu; jūs varat tos savienot, tikai atskatoties atpakaļ…"

Ar to domājot, ka izvēles, ko dzīvē izdarām, – arī ko un kurā brīdī mācīties, – ne vienmēr ir pragmatiskas. Tās bieži ir emocionālas. Es to daru, jo man tas vienkārši šobrīd šķiet interesanti. Un, ja tas patiešām ir interesanti, tad es to daru ar lielu aizrautību, kas var novest (kā tas bija Džobsa gadījumā) pie iznākuma, kad šī šķietami maznoderīgā lieta pēkšņi nospēlē dzīvē izšķirošu lomu. Un, turpinot šo metaforu par notikumu nozīmi dzīvē un punktu savienošanu, Stīvs Džobss saka: "Bet jums ir jātic, ka šie punkti kaut kā jūsu nākotnē savienosies."

Taču te rodas zināmas grūtības. Šīs neparastās un emocionālās vēlmes apgūt vienu vai otru lietu ne vienmēr ir piepildāmas acīmredzamā veidā. Vienkārši šāds piedāvājums mūsu dzīvesvietas tuvumā var neeksistēt. Šajā brīdī ļoti var palīdzēt pandēmijas laikā iegūtā pieredze apgūt zināšanas attālināti, tiešsaistē. Bieži gan šie piedāvājumi nebūs dzimtajā latviešu valodā, bet to varam uzskatīt par praktisku atgādinājumu pamudinājumam mācīties svešvalodas. Nedaudz pārfrāzējot kompānijas "SAF tehnika" vadītāja Normunda Berga frāzi: "Bērni, mācieties fiziku," es varētu teikt: "Bērni, mācieties svešvalodas!" Un, turpinot uz šīs nedaudz didaktiskās nots, gribu vēl piebilst – no internetā pieejamajiem kursiem izvēlieties gudri, tādus, kuri tik tiešām ir kvalitatīvi. Apzinieties, kas tas prasīs laiku, pacietību un darbu. Mācīties un apgūt kursu internetā nenozīmē pirms gulētiešanas paklausīties dažus "YouTube" ierakstus.

Droši vien kāds, šo lasot, nodomāja – viegli pateikt – izvēlieties kursus gudri… Kā to izdarīt, kā milzīgajos interneta plašumos saprast, kas ir kas. Tas pavisam noteikti nav viegli. Vēl vairāk – kursi, kas vienam šķitīs ļoti labi, citam tādi neliksies. Vienīgais, ko es varu darīt lietas labā, ir padalīties savā pieredzē. Varu teikt, ka man pašam ļoti patīk mācīties. Mana kursu izvēle praktiski nekad nav bijusi pragmatiska. Esmu tos izvēlējies tikai un vienīgi tādēļ, ka man tas šķitis interesanti. Stīva Džobsa sacītais, ka tie "punkti" kaut kā nākotnē negaidīti un pēkšņi savienosies, arī manā dzīvē bieži vien ir piepildījies. Piemēram, atceros, ka kādā izglītības jautājumiem veltītā diskusijā vadītājs Valdis Melderis man jautāja, kāds bija pats dīvainākais kurss, ko esmu apguvis un kas negaidīti izrādījies svarīgs manā dzīvē. Tāds bija Stenforda universitātes kurss par budisma psiholoģiju. Varētu domāt, kā tas var būt noderīgs fiziķim, profesoram viņa praktiskajā darbībā? Bet izrādījās, ka bija ne tikai interesants, bet manā dzīvē diezgan daudz ko izmainīja. Par to varbūt citreiz.

Noderīgas vietnes

Šoreiz vēl par dažām interneta vietnēm, kas man personiski bijušas noderīgas kursu atrašanā un apguvē. Man, izvēloties kursus, ir svarīgi, lai es uzticētos lektoram. Protams, tas nav viennozīmīgi, bet es gribētu, lai lektors nāk no akadēmiskas vides, kas man ir zināma garantija, ka pieeja tēmai ir nopietna. Tad, lai es tiešām kaut ko iemācītos, gribu, lai tā nebūtu viena vai pāris lekcijas, bet gan patiešām kurss, kas kādu laiku ir jāapgūst. Viena vieta, kur šādi augstskolas līmeņa, bet ne pārmērīgi grūti kursi atrodami, ir vietnē "Great Courses". Otra vietne, kur atrodami dažādi kursi, kuru autori ir gan profesori un pat Nobela prēmijas laureāti, kā ekonomists Pauls Krugmans, gan tādas personības kā Hilarija Klintone, ir "Masterclass". Ļoti interesanti! Tomēr to apguve prasa zināmu pašdisciplīnu un organizētību. Interesantākos kursus šajā vietnē esmu mēģinājis nevis vienkārši klausīties, bet darīt to tāpat kā cītīgākie studenti lekcijās – sēžot ar piezīmju kladi un zīmuli. Vēl vairāk, atšķirībā no klātienes lekcijām, video lekcijas var apturēt, ja ir vēlme kaut ko pārdomāt vai atzīmēt kladē, vai pat "patīt atpakaļ", kad liekas, ka vajag vēlreiz atgriezties pie kādas tēzes.

Taču mēs zinām, ka pašdisciplīna ne vienmēr ir atsaucīgs sabiedrotais.

Nereti vajag kādus papildmehānismus, kas disciplīnu uztur. Šim nolūkam ļoti labi kalpo vietne "Coursera".  Varētu likties, ko gan jaunu var izdomāt tiešsaistes kursos. Taču tas nu jau vairāk nekā pirms desmit gadiem izdevās diviem Stenforda universitātes profesoriem, izveidojot kompāniju un konceptu, ko sauc par MOOK jeb "Massive Open Online Course", tautā mīļi sauktu arī par "mūkiem". Koncepts ir vienkāršs. Apgūstamais materiāls ir sadalīts īsos gabaliņos. Pēc šiem gabaliņiem ir īsi pārbaudes jautājumi, uz kuriem jāatbild pareizi, lai virzītos tālāk. Ir mājas darbi, ir beigu eksāmens. Sākotnēji bija arī ļoti strikts laika grafiks. Kursi sākās noteiktā brīdī un beidzās noteiktā laikā. Man tas ļoti palīdzēja. Nebija iespējams materiāla apguvi atlikt uz vēlāku laiku. Mēs zinām, kā tas ir – šī nedēļa ir traka, atliksim šo uz nākamo. Tad pienāk nākamā un izrādās, ka tā ir vēl trakāka… Platformā "Coursera" par sekmīgu apguvi var iegūt arī sertifikātu. Ir pat samērā droša autentifikācijas sistēma, kas platformai ļauj "atpazīt" studentu, gan izmantojot datora kameru, gan unikālo veidu, kā katrs no mums tekstu ievada ar klaviatūras palīdzību.

"Coursera" mūsdienās nav vienīgā MOOK tipa kursu platforma. Katrs, kam ir interese, var atrast vēl citas, taču man personīgi joprojām "Coursera" patīk vislabāk. Starp citu, nedaudz līdzīgas MOOK tipa platformām eksistē arī latviešu valodā. Tās nebūs grūti atrast.

Un pašā nobeigumā es tomēr gribu piebilst vēl vienu lietu. Manis pieminētās platformas un kursi, kā arī vēl daudzi citi patiešām ir noderīgi, un tas ir efektīvs zināšanu apguves veids.

Taču tie, pēc manas dziļas pārliecības, var labi papildināt, bet nevar aizstāt sistemātisku izglītību, kādu iegūstam labā augstskolā.

Pilna aina neizveidojas no atsevišķiem, nejauši izvēlētiem, lai arī cik labiem, puzles gabaliņiem – teicamiem kursiem. Puzle saliekas un pilna aina veidojas, sistemātiski apgūstot kādu studiju programmu, kurā dažas lietas liekas aizraujošas, dažas garlaicīgas vai pat nevajadzīgas. Bet tikai beigās, skatoties atpakaļ, kā teica Stīvs Džobss, punkti savienojas vienā veselumā.

Profesora Auziņa zinātnes sleja

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti