Cēsu puses meitene Undīne Ozoliņa cieš no kustību un runas traucējumiem, tāpēc skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki 2019. gadā atbalstīs meiteni, kurai ziedojumi tika vākti arī 2015. gadā. Latvijā garākais skrējiens nākamgad atzīmēs 30 gadus kopš pirmās reizes, kad tā dalībnieki dažas dienas pēc tautu vienojošā Baltijas ceļa lietainā vasaras naktī devās 107 kilometru garajā izaicinājumā.
Undīne Ozoliņa sirgst ar kaķa brēciena sindromu. Meitenei ir kustību traucējumi un valodas attīstības aizture. 2015.gadā skrējēju sabiedrība saziedoja 2600 eiro, lai Undīne varētu apmeklēt delfīnterapijas nodarbības Minskā un uzlabot runas spējas. Pēdējo četru gadu laikā mazā cēsiniece vienmēr bijusi līdzās skrējienam Rīga-Valmiera un sagaidījusi finišētājus pie Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa. Meitene vēlas staigāt gluži tāpat kā atbalstīt trasē skrienošos.
Undīne Ozoliņa arī 2016.gadā sagaida uzvarētājus Valmierā
Foto: Jānis Līgats
2016. gadā skrējēji 107 kilometru ceļā palīdzēja valmierietim Jēkabam Bluķim ar saziedotiem 3000 eiro, 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 3000 eiro Burtnieku novadā dzīvojošās Lāsmas Zukules ārstēšanai, bet šogad skrējēji un brīvprātīgie palīgi ziedoja 4100 eiro piecgadīgās Kristas Spirģes staigāšanas prasmju attīstīšanai fonda “Ziedot” rehabilitācijas centrā “Poga”.
107 km garais skrējiensoļojums Rīga-Valmiera 2019. gadā atzīmēs 30 gadu jubileju, kopš 62 skrējēji pirmo reizi mēroja 107 kilometrus no Brīvības pieminekļa līdz Sīmaņa baznīcai. 1989. gada 23. augustā 600 kilometru gara divu miljonu cilvēku ķēde stiepās cauri Baltijai no Viļņas līdz Tallinai.
Tikai trīs dienas pēc Baltijas ceļa skrējēji turpināja vienot tautu cīņā par valsts neatkarības atgūšanu. Gluži kā tolaik arī tagad uz dalībnieku numuriem ir vārdi "Brīvību Latvijai". Maršruts tas pats,
vien Brīvības iela tolaik vēl nesa citu vārdu un dalībnieki veica sestdaļu no ceļa, kurā pirms tam roku rokā sadevušies stāvēja katrs ceturtais Baltijas iedzīvotājs.
30 gadus senos notikumus var rekonstruēt Raita Valtera 1989. gada 26.-27. augusta reportāžā no Brīvības pieminekļa, kur redzams, kā lietainā augusta naktī skrējēji pirmo reizi dodas 107 kilometru ceļā uz Valmieru, kādam dalībniekam bilstot, ka ar Baltijas ceļu ir par maz un ir šādā veidā jāturpina cīņa par brīvību.
Emocionālais labdarības ultramaratons "Rīga-Valmiera" 2019. gadā risināsies 22. jūnijā, kad tiks noskaidroti arī Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Valsts simtgadē skrējiens Līgosvētkos atgriezās pie vasaras formāta ar jaunu Vitas Devjatņikovas trases rekordu sievietēm (09:53:06) un nākamgad būs vēl tuvāk 20. jūnijam, kad apritēs 27 gadi kopš Georga Jermolajeva trases rekorda vīriem (08:01:38), kuru šoreiz izaicināt plāno Edgars Simanovičs. Lai skrietu trases rekorda līmenī, Ginesa rekorda īpašniekam un vēsturiskā Grieķijas 246 kilometru Spartatlona TOP 10 finišētājam būs nepieciešams ne tikai atbilstošs sagatavošanās process, bet arī motivējoši konkurenti sacensību naktī.
Godinot Valmierā dzimušo pirmo Latvijas olimpisko medaļnieku Jāni Daliņu, iespējams, ka 2019. gadā sacensībās startēs kāds no soļotājiem. Līdz šim trasē itin veiksmīgi sevi parādījuši nūjotāji, Sīmaņa baznīcu allaž sasniedzot ātrāk nekā noslēdzošie skrējēji.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Pirms pieciem gadiem atjaunotais skrējiensoļojums pieredzējis ne tikai pašmāju dalībnieku interesi, bet arī ciemiņus no tuvākām un tālākam ārzemēm. 107 kilometrus līdz Sīmaņa baznīcas kliņķim skrējuši gan Spānijas misijas karavīri, gan pasaules grūtākajos skrējienos rūdīti ultramaratonisti. Pavasarī plānota trases mērīšana un sertificēšana, lai sacensības iekļautu Starptautiskās ultramaratonu asociācijas (IAU) kvalitātes zīmi ieguvušo skrējienu sarakstā.
Nākamgad pie baznīcas uz sarkanā paklāja atbalstītāji ar aplausiem varētu sagaidīt pirmo sievieti, kas šajā ultramaratonā finišē piekto reizi. Bet pirmo reizi dalībniekus un brīvprātīgos atpakaļ uz Rīgu nogādās īpašs autobuss. Tikmēr, gaidot pieteikšanās sākumu 1. janvārī, skrējēji virtuālā izaicinājumā jau sākuši skaitīt aizejošā gada pēdējās 107 stundas.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
