Latvietis labo Ginesa rekordu uz skriešanas trenažiera

12 stundu laikā noskrienot 144,42 kilometrus uz trenažiera, jelgavnieks Edgars Simanovičs pārspēja Ginesa rekordu. Svētdienas, 24.septembra, vakarā Rīgas tirdzniecības parka “Alfa” otrajā stāvā bija ieradušies neskaitāmi ultramaratonista atbalstītāji un līdzjutēji, lai būtu kopā ar skrējēju.

Edgars Simanovičs 12 stundās uz trenažiera noskrēja 144,42 kilometrus, tādējādi pārspēja 2016.gada 20.augustā ASV fiksētos Ronija Delzera (Ronnie Delzer) 143,84 kilometrus. Rekorda pārspēšanai katrā stundā bija jānoskrien 12,4 kilometri (jeb temps 4:48 min/km). Latvietis savu skrējienu sāka plkst.8 vēl pirms lielveikala “Alfa” publiskas atvēršanas apmeklētājiem un 12 stundas atradās uz skrejceļa, kuram līdzīgi redzēti teju katrā fitnesa zālē.

Tiesa, lai pārspētu līdzšinējo Ginesa rekordu, jelgavnieka atbalstītāji bija sarupējuši divus trenažierus, kuru kvalitāte atbilst NBA spēlētāju prasībām. Lai iekļūtu pasaulē tiražētākās grāmatas lappusēs, nepieciešams izpildīt virkni prasību, tostarp veikt pieteiktā rekorda filmēšanu un nodrošināt divus lieciniekus, kas dokumentē plānoto sasniegumu.

 

Latvietis un viņa komanda ne mirkli nešaubījās par rekorda realizēšanu, taču bez starpgadījumiem neiztika. Skrienot iekštelpās, pēc 77 kilometriem sāka palielināties skrējēja sirdsdarbības pulss un fitnesa speciālisti pieņēma lēmumu – meklēt gaisa kondicionierus. Edgara Simanoviča komanda vienu ventilatoru atrada kādā tirdzniecības parka veikalā, savukārt otru atveda no mājām. Skrējēja pulss samazinājās līdz ierastajam līmenim zem 160 sitieniem minūtē.

Trenažieru apkopes speciālisti bija izslēguši funkciju, kas pārtrauc darbību pēc pusotras stundas, taču nebija zināms, kas notiks ar iekārtu pēc 100 kilometriem, kad displejā pietrūks vietas visiem cipariem. Kā plānots, pēc 99,99 kilometriem skrejceliņu nācies iedarbināt otrreiz. Bet tā nebija vienīgā reize, kad tas apstājies, jo ultramaratonists no tā nokāpa septiņas astoņas reizes, lai apmeklētu tualeti, apēstu buljonu vai atgultos uz pāris minūtēm, kamēr labākais draugs Kristers masē kājas. 

Ja dienas gaitā atbastītāju nebija visai daudz, tad pēdējās stundās klātešošo skaits bija tuvu simtam. Viņu vidū bija ne tikai draugi un nejauši veikala apmeklētāji, bet arī ģimene. Pēc 12 stundām apstādinot trenažieri, Edgars Simanovičs spēja pacelt gaisā gada sākumā dzimušo dēlu Ernestu un patiekties klātesošajiem par atbalstu.

Pirms mēneša, 10.augustā, ASV pilsētā Losandželosā Pasaules policistu un ugunsdzēsēju sporta spēlēs Rīgas pilsētas pašvaldības policijas darbinieks izcīnīja otro vietu pusmaratona 21,0975 kilometru distancē. Pērn Edgars Simanovičs debitēja vēsturiskajā Grieķijas 247 kilometru Spartatlonā un pēc skrējiena, tā vietā, lai teiktu "Nekad vairs!" un kavētos pie nupat pārspētā Ginesa rekorda, apņēmīgi lsm.lv paziņoja, ka "Latvietis var uzvarēt Spartatlonā". Arī pēc 12 stundām uz trenažiera un pirmo apsveikumu saņemšanas, skrējējs aizsāka sarunu par nākamā gada plānu doties uz Grieķiju.

Šī gada Spartatlona skrējienam starts tiks dots pēc dažām dienām - 30.septembrī, un divi no Latvijas dalībnieku četrotnes - Pēteris Cābulis un Gunārs Ķeģis dienu pirms došanās uz Grieķiju ieradās sveikt pagājušā gada ātrāko latvieti ar jauno sasniegumu uz trenažiera. Pasākuma norises vietā bija arī Simanoviča vārda brālis Edgars Rencis, kurš tieši pirms 32 mēnešiem 2015.gada 24.janvārī sasniedza jaunu Ginesa rekordu, basām kājām pa sniegu noskrienot visātrāk piecus kilometrus.

Abus Edgarus vieno 24.datums un skriešanas hobijs, kā arī tas, ka rekorda apstiprināšanai jāgaida 12 nedēļas kopš visas dokumentācijas nosūtīšanas starptautiskajai datu bāzei. Tas nozīmē, ka vēl pirms gadu mijas Edgara Simanoviča vārds varētu parādīties Ginesa rekordu grāmatas ierakstos. Netiks aizmirsts arī līdzšinējais rekorda īpašnieks amerikānis Ronijs Delzers, kuram Simanovičs nosūtīšot vēstījumu par vēlmi sagaidīt atbildes gājienu. 

Jāpiezīmē, ka jelgavnieka sasniegums nebūs vienīgais latvieša 2017.gada 24.septembra veikums, ko vērtēs starptautiskā līmenī. Šajā dienā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē risinājās viens no pasaules ātrākajiem maratoniem, kurā trīs elites skrējēji nesekmīgi mēģināja labot pasaules rekordu. Starp 40 000 dalībniekiem 42,195 kilometru trasē atradās 43 Latvijas pārstāvji, no kuriem lielākā uzmanība tika veltīta 93 gadus vecajam Visvaldim Lācim. Mazdēla Mārtiņa pavadītajam latvietim 8 stundās izdevās sasniegt 35 kilometru atzīmi (7:05:03), taču nākamos 5 kilometrus vecākajam maratonistam neizdevās veikt 55 minūšu laikā.

Pirms gada savā debijas maratonā Visvaldim Lācim līdz 8 stundām Valmierā pietrūka 13 minūtes (8:13:51), tāpēc pirmajā ārzemju maratonā bija cerības trasē, kura var lepoties ar pašreizējo pasaules rekordu (2:02:57).

Sacenību starts Berlīnē tika dots plkst.9.30, taču superveterānus vecumā pēc 80 gadiem laida trasē 10 minūtes pirms astoņiem. 1924.gadā dzimušais Visvaldis Lācis no Ķekavas pirmajos 25 kilometros spēja noturēt ātrumu virs 5 kilometriem stundā, taču pēc tam temps mazinājās un neizdevās iekļauties organizatoru noteiktajā 8 stundu kontrollaikā. Vecumgrupā virs 80 gadiem to spēja vien 9 seniori no 16 startējušajiem, un visi bija vismaz 10 gadus jaunāki par latvieti.

Tikmēr šajā pašā dienā trīs reizes jaunākais 29 gadus vecais Edgars Simanovičs uz skriešanas trenažiera nepilnās 8 stundās bija sasniedzis 100 kilometru atzīmi.

Edgars Simanovičs 2016.gada oktobrī viesojas LTV "Sporta studijā" pēc atgriešanās no Spartatlona
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti