VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

107 kilometru distanci no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sv.Sīmaņa baznīcai Valmierā skrējēja Vita Devjatņikova pieveica 9 stundās 53 minūtēs un 5 sekundēs, iepriekšējo lietuvietes Viktorijas Tomasevcienes rekordu (10:31:07) par 38 minūtēm. Vīriešu konkurencē Konstantīns Biktimirovs sasniedza gadsimta rekordu (08:18:10), par nepilnām 17 minūtēm piekāpjoties 1992.gada Georga Jermolajeva absolūtajam trases rekordam (08:01:38). Līgo svētku nedēļas nogalē skrējiensoļojumā startēja deviņu valstu 163 dalībnieki, no kuriem Valmieru sasniedza 127 ultramaratonisti un soļotāji. Viņu vidū bija arī olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras mērs Jānis Baiks.

Kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem pie Brīvības pieminekļa nodziedot Latvijas valsts himnu, 163 dalībnieki ar devīzi “Brīvību Latvijai” Līgo svētkos devās 107 kilometru distancē, lai nodotu Mildas sveicienu Sīmanim.

Policijas eskorta pavadībā līdera godu uzņēmās pašmāju labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss, vidēji skrienot ātrāk par četrām minūtēm katru kilometru. Noturot šādu tempu līdz finišam, trases rekords tiktu labots teju par stundu. Taču, pieveicis kājām netīkamos Murjāņu kāpumus, Raganā pēc 46 kilometriem galvenais favorīts izstājās gluži tāpat, kā to iepriekšējos gados darījuši Kristaps Broks un Mārtiņš Puriņš. Jāpiebilst, ka Andris Ronimoiss maratona atzīmi šķērsoja 2 stundās un 45 minūtēs.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Tikmēr starp 39 sievietēm jau uzreiz pēc starta vadībā izvirzījās Vita Devjatņikova, kura pirmo maratonu veica 3 stundās un 22 minūtēs, un skrēja neapstājoties pirmos 75 kilometrus, savlaicīgi nodrošinot ne tikai uzvaru. Lai arī pēdējie 30 kilometri nebija viegli,

pērnā gada Latvija čempione 100 kilometros laboja Rīga-Valmiera trases rekordu par 38 minūtēm un 2 sekundēm, uzstādot jaunu latiņu (09:53:05) nākamo gadu sacensību dalībniecēm.

Trases absolūtā rekorda (08:01:38) labošanai nepieciešams skriet ātrāk par 4:30min/km vidējo tempu. To līdz Stalbei (77 km) spēja pērn ceturtās vietā palikušais Konstantīns Biktimirovs, kurš, izskrienot no Rīgas, pēc pirmajiem 13 kilometriem atradās vien 9.pozīcijā, taču līdz Sēnītei (36 km) jau bija sasniedzis labāko trijnieku un kāpināja tempu, pametot pirms gada trešo vietu izcīnījušo Dmitriju Ničiporu, ar kuru skrēja kopā.

Raganā pēc 46 kilometriem cīņu par jaunu trases rekordu beidza ne tikai Andris Ronimoiss, bet arī 2017.gada otrās vietas ieguvējs Pēteris Grīviņš, tādējādi līdera pozīcijās izvirzījās Konstantīns Biktimirovs, kurš pirms trim kilometriem bija atzīmējies ar maratonu (3h14min) un turpināja turēt kāpināto tempu ap 4:20min/km, līdz kļuva lēnāks un cerētais rekords izslīdēja “no kājām”, taču izdevās savu labāko rezultātu uzlabot par 43 minūtēm.

Ne bez grūtībām otrajā vietā finišēja Dmitrijs Ničipors (08:43:21), pakāpjoties par pozīciju augstāk, salīdzinot ar pērn izcīnīto trešo vietu, kas šoreiz tika visstabilāk skrienošajam Aināram Kumpiņam (08:45:17), kurš pirmajiem kontrolpunktiem izskrēja cauri kā otrā desmita skrējējs, taču pēdējos 13 kilometros bija ātrākais starp visiem un tika pie jaunu apavu pāra.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ja kungiem spraigākie notikumi risinājās Raganā pie 46 kilometru atzīmes, tad dāmām izšķirošie notikumi sekoja pēc nākamā 18 kilometru pārskrējiena pie Braslas, kur pēc akmens trāpījuma pa potīti izstājās otrajā pozīcijā esošā Ieva Zirne un viena no favorītēm Dace Veipa. Pajūkot trijotnei ar Zirni, līdz Stalbei (77 km) teju kopā turpināja skriet Inga Kāpiņa un Madara Baltuša, kura trases sākumdaļā turējās kopā ar Ievu Upmaci-Grīviņu.

Pēdējā kontrolpunktā Rubenē (94 km) kā otrā no sievietēm ieradās Inga Kāpiņa, atlikušajos 13 kilometros noturēja savu pārsvaru un izcīnīja otro vietu ar visu laiku trešo labāko rezultātu (10:47:44). Savukārt Lietuvas galvaspilsētā dzīvojošā Madara Baltuša savā pirmajā skrējienā virs 100 kilometriem finišēja teju 11 stundās (11:05:38), sasniedzot visu laiku labāko dāmu TOP 6 un pie Sīmaņa baznīcas saņemot medaļu no elites skrējējas Anitas Kažemākas.

Brīvprātīgie kontrolpunktos un sagaidītāji finiša zonā īpašu vērību pievērsa Valmieras mēram Jānim Baikam un viņa pavadonei olimpietei Jolantai Dukurei, kuri Sīmaņa baznīcu sasniedza 18 stundās 3 minūtēs un 44 sekundēs.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Papildus jautrību jubilejas desmitajā skrējiensoļojumā sagādāja vairāk nekā 20 spāņu karavīri no Ādažiem. Starp ārvalstu skrējējiem atzīmējams kāds itālis, kurš savā karjerā trīsreiz noskrējis 247 kilometru Spartatlonu un veicis arī Ultrabalatona 220 kilometru distanci.

Atjaunotais 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera dalībniekus priecēja piekto gadu pēc kārtas, un ar visiem pieciem finišiem var lepoties četri pašmāju skrējēji – medaļnieks Dmitrijs Ničipors, skrējiena labdarības programmu atbalstošais Ģirts Vēsma, nenogurdināmais Mārtiņš Sirmais un Spartatlona finišētājs Nikolajs Lucāns.

Par skrējiena skarbumu liecina fakts, ka piekto reizi pēc kārtas finišā tika kronēti citi sacensību uzvarētāji. Bet ceturto gadu pēc kārtas Baltijā lielākais ultramaratons vāc līdzekļus bērnu ar kustību traucējumu ārstēšanai. Šogad sadarbībā ar Ziedot.lv skrējēji un brīvprātīgie palīgi ziedo piecgadīgās Kristas veselības uzlabošanai rehabilitācijas centrā “Poga”, kur arī ceturtdien, 28.jūnijā plkst.18 preses konferencē tiks paziņota savāktā summa Jaunpiebalgas meitenei. Pasākumā uzstāsies arī  grupa “RIGA Reggae”, kas skrējējus sagaidīja Valmierā pie Sīmaņa baznīcas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti