Kumpiņam trases marķējums laupa uzvaru 100 jūdžu skrējienā Zviedrijā

Trīs dienu taku skriešanas sacīkstēs Zviedrijas pilsētas Gēteborgas apkārtnē Latvijas pārstāvis Ainārs Kumpiņš ierindojās otrajā vietā trīs skrējienu “Sandsjöbacka Trail” kopvērtējumā, sacensībās kopā noskrienot 164 kilometrus un pieveicot 3400 augstummetrus. Latvijas ultramaratonistu 2019. gada ievadsacensību pirmajā dienā tika zaudēta cīņa par uzvaru trīs dienu kopvērtējumā, jo papostītā marķējuma dēļ līderu grupa noskrēja liekus 7-8 kilometrus.

Trešo reizi pēc kārtas startējot “Sandsjöbacka Trail”, Ainārs Kumpiņš ieradās Gēteborgā tikai ar vienu mērķi – uzvarēt, jo pērn šeit izcīnīta otrā vieta, savukārt debijas reizē palika ceturtais. “Ultra Triple” sacensību formāts paredz 25 kilometru skrējienu naktī, kam nākamajā dienā seko 50 kilometri un noslēgumā 89 kilometri, kas summā dod vairāk nekā 160 kilometru taku skrējienu.

“Šī ir viena no lielākajām skrējiena īpatnībām, jo visu laiku ir jāpatur prātā, ka katra nākamā diena būs aizvien grūtāka,” sacensības lsm.lv raksturo Ainārs Kumpiņš, papildinot teikto: “Vēl viena īpatnība - katras nākamās dienas trases beigu daļa pārklājās ar iepriekšējās dienas maršrutu. Trešajā dienā ir jāskrien daļa otrās dienas maršruta, un pēdējos 19 kilometrus sanāk skriet trīs dienas pēc kārtas.”

“Sandsjöbacka Trail” ved dalībniekus Gēteborgas apkaimē cauri dabas rezervātam, un trase ved gan pa labiekārtotām pastaigu takām, gan tehniskām pārgājienu takām, kam raksturīgs ir dubļu, akmeņu un sakņu segums ar straujiem līkločiem, kuru laikā jāizvairās no kokiem, klints bluķiem un nemitīgiem stāvākiem un lēzenākiem kāpumiem un kritumiem. |Brīžiem jāskrien caur pilnīgiem brikšņiem un klinšainām plakankalnēm, kur vienīgais ceļa rādītājs ir trases marķējums, stāsta Ainārs Kumpiņš, bilstot, ka lielākais izaicinājums ir taku segums vai tā neesamība, kā arī apledojušās, slidenās klintis, kuru dēļ tikts pie zilumiem un riskanta momenta pie divus trīs metru augstas klints.

Trases marķējums sarūpēja papildu spriedzi sacensībām un bija bieži jāieskatās trases kartē. Netrūcis dalībnieku, kas aizskrējuši nepareizā virzienā. Pirmajā sacensību dienā, kad skrējiens risinājās tikai tumsā, nepaveicās arī Latvijas pārstāvim:

“Redzams bija vienīgi tas, ko izgaismoja pieres lukturīša gaismas kūlis. Sestajā kilometrā kāds labvēlis bija papostījis trases marķējumu un virziena bultas. Līdz ar to es un vēl daži no līderu grupas izskrējām daļu nākamās dienas maršruta un tikām pie papildu 7-8 kilometriem.

Zaudēju 45-50 minūtes un patērēju liekus spēkus, gan skrienot papildu distanci, gan arī kāpinot ātrumu, lai vismaz kaut nedaudz atgūtu zaudēto.”

36.vieta kopvērtējumā un stundas zaudējums līderim nozīmēja atvadīšanos no sapņa par uzvaru "Ultra Triple" kopvērtējumā pēc trešās dienas. 25 kilometru vietā noskrieti 32 kilometri trijās stundās (3:06:38). Rūgts komentārs arī sociālajā tīklā Endomondo.

Otrajā dienā skrējiena pirmā stunda aizvadīta lukturīšu gaismā. Lai arī gulējis vien dažas stundas, Ainārs Kumpiņš juties labi un skrējis, “nespiežot ārā gluži visu spēkus, taču pārāk arī netaupoties”. Atminoties iepriekšējā vakara neveiksmi, divreiz garākajā skrējienā mazāko šaubu brīdī skrējējs pārliecinājies kartē par maršruta atbilstību. Pēc 50 kilometriem (4:41:42) Ainārs Kumpiņš otrās dienas finišā ir ceturtais, bet starp tiem, kas skrien “Triple Ultra” ieskaitē, latvietis ir otrais, līderim zaudējot nepilnas trīs minūtes, tādējādi divu dienu kopvērtējumā pakāpjoties uz ceturto pozīciju, no līdera joprojām atpaliekot par stundu. Līdz pusstundai samazināts bija laika deficīts līdz otrajai un trešajai vietai.

Pēc dažu stundu miega un celšanās trijos naktī, lai paspētu uz startu sešos no rīta, sākās trešās dienas 89 kilometru skrējiens. Bija diezgan silti laikapstākļi, gaisa temperatūra svārstījās no -3 līdz +6 grādiem, un pirmās piecas stundas trešajā dienā sanāca skriet ar pastāvīgu, smalku lietutiņu, atceras Latvijas pārstāvis Gēteborgā. Tas nozīmēja, ka nebija jāuztraucas par salšanu, taču mitrums, kas dienas laikā sakrājas uz saknēm, akmeņiem un klintīm, nakts laikā sasala un brīžiem bija grūti nostāvēt kājās un pārvietoties.

Lai izpildītu dienas plānu un pakāptos līdz 2.vietai kopvērtējumā, aizvadītā gada Rīga-Valmiera trešās vietas ieguvējs un 12 stundu pārsteidzošā rezultāta autors Ainārs Kumpiņš startā palaida sev priekšā pāris skrējējus un pirmos 40 kilometrus veica kopā ar vēl ar diviem skrējējiem, kas pēc pusdistances palika lēnāki.

“Zinu, ka esmu salīdzinoši spējīgāks tieši distanču otrajā daļā. Ap 60. kilometru saņēmu ziņu, ka pašreizējais līderis atpaliek no manis 36 minūtes. Lai arī nebija lielu cerību atgūt vēl 30 minūtes atlikušajos 30 kilometros, piespiedos un centos kāpināt intensitāti,” trešās dienas veikumu atceras skrējējs. “Atlikušajos kilometros noķēru un apdzinu vēl vairākus konkurentus.”

Finišā Ainārs Kumpiņš ieradās otrais (8:52:01) starp 110 finišētājiem, būdams pirmais no tiem, kas skrēja trīs dienu ieskaitē. Kopvērtējuma līderis zviedrs Sebastians Pokornijs sacensību noslēdzošajā dienā finišēja 8. vietā 46 minūtes vēlāk nekā Latvijas pārstāvis, tādējādi pirmajā dienā iegūtais stundas deficīts tika samazināts līdz nepilnām 18 minūtēm. Tiesa, pirms gada līdz uzvarai pietrūka par trešdaļu mazāk. Lieka cilpa pirmajā dienā mudinās skrējēju pēc gada atkal ierasties Gēteborgā. Iespējams, ka tad kājās būs apavi ar radzēm, lai segums nebūtu tik bīstams.

Krietni vājākā konkurencē otro vietu izcīnīja Vita Grahovska, ņemot dalību “Black & White” ieskaitē, kur pirmajā dienā 25 kilometri bija jāskrien tumsā, savukārt otrajā dienā šie paši 25 kilometri mērojami gaismā.

Nākamie taku skrējēju starti ārpus Latvijas plānoti Portugālē un Kanāriju salās. Tikmēr pašu mājās nākamnedēļ Salacgrīvā gaidāms seriāla “Noskrien ziemu” 3. posms Salacgrīvā, kas būs īpašs ar savu vakara startu tumsā. Pirmajos divos posmos piedalījās ap 700 skrējēju un nūjotāju.

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti