100 stundās trīs riteņbraucēji pieveic 1500 kilometrus apkārt Latvijai

Riteņbraucēji Krišjānis Jansons-Ratiniks (Velomens), Kaspars Skinčs un velokurjers Jānis Andersons aizvadītajā nedēļā realizēja 100 stundu izaicinājumu -  apbraukt apkārt Latvijai aptuveni 1500 kilometrus. Pārējie seši dalībnieki, tostarp sacensību rīkotāji, bija spiesti izstāties un nepabeigt ultragaro velobraucienu.

Velosacīkstes "100 stundas" kontrolpunkti

0. Starts - Rīga, Brīvības piemineklis
1. Ainaži
2. Valka
3. Alūksne
4. Kārsava
5. Zilupe
6. Daugavpils
7. Bauska
8. Auce
9. Rucava
10. Liepāja
11. Ventspils
12. Kolka
13. Mērsrags
14. Finišs - Rīga, Brīvības piemineklis

Latvijas simtgadē netrūkst izaicinājumu, kas simbolizē valsts jubileju. Jūnija izskaņā 10 peldētāji pusotrā diennaktī veica 100 kilometru stafetes peldējumu no Kolkas līdz Ainažiem. Savukārt pašā vasaras vidū deviņi riteņbraucēji stājās pie Brīvības pieminekļa uz kopbildi, lai pēc tās sevi izaicinātu 100 stundu neprātīgā braucienā apkārt Latvijai.

Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka tikai retais sasniegs finišu, jo visu izšķirs ierobežotais laiks, kurā veicams plānotais attālums. Netrūkst veloceļotāju, kas aizbraukuši līdz Barselonai Spānijā vai Alpiem Francijā, taču tas darīts mēneša vai vairāku nedēļu laikā. Arī Latvijai apbraukts 7-9 dienu laikā, bet

pirmo reizi pusotra tūkstoša kilometru attālums, kas pielīdzināms ceļojumam tālāk par Ungārijas, Austrijas vai Vācijas galvaspilsētām, jāpieveic četrās diennaktīs un četrās stundās.

Sacensību gaitā dalībniekiem noteiktā secībā bija jānofotografējas 12 apdzīvotās vietās ar atbilstošu ceļa zīmi fonā. Pārējo maršrutu varēja plānot pēc savas izvēles, iebraucot arī kaimiņvalstīs, ko velobraucēji darīja vairākkārt.

Ceļā no Valkas līdz Alūksnei velokurjers Jānis Andersons pamanījās apmaldīties un nobraukt liekus nepilnus 40 kilometrus, līdz ievēroja navigācijas kļūdu un atgriezās uz pareizā ceļa. Pirmajā dienā jau Rīgā līderpozīcijās izvirzījās Velomena un Kaspara Skinča duets, kas turpināja bez apstājas braukt 30 stundas, pieveicot 850 kilometrus un liekoties pagulēt Pilsrundālē. Pārgurušos puišus nespēja iepriecināt pat tas, ka vienlaikus notiekošajā “Tour de France”, kur dienā nobrauc divreiz mazāku attālumu, joprojām kalna karaļa krekliņu spēja noturēt latvietis Toms Skujiņš. Jau pusceļā viņi savu nogurumu 10 baļļu skalā vērtēja ar 12 un 15. 

Pēc finiša Krišjānis lsm.lv atzīs, ka ir sevī vīlies, jo nav spējis bez gulēšanas nobraukt 1000 kilometrus. Abiem ultra riteņbraucējiem otrajā naktī pietika ar sešām stundām miega Zemgalē, lai organisms atjaunotos un varētu turpināt ceļu. Tiesa, 15 minūšu miega pauzes bija arī pirmajā naktī Latgalē, kad puiši pakrituši gan kapos, gan autobusu pieturā. 

Tikmēr aiz Jāņa Andersona braucošais kvintets otrajā dienā bija sadalījies divās mazākās grupiņās un vēlāk pašķīda, lai dalībnieki viens pēc otra izstātos no sacensībām. Pārbaudījums bija pārāk grūts gan abām meitenēm – Linda un Mintauts Krastiņi pēc 650 kilometriem izstājās Daugavpilī, bet Zane Jākabsone, kas sākotnēji brauca kopā ar pasākuma rīkotājiem Eduardu Brēmeru, Aigaru Eglīti un Andri Īviņu, izstājās Ludzā pēc 21 stundas un nobrauktiem 545 kilometriem, jo celis “saira lupatās”.

Pašu uzliktā latiņa bija pārāk skarba arī organizatoriem, kuri pirms gada 13 dienās bija nobraukuši 2400 kilometru vēsturisko “Dzintara ceļu” no Liepājas līdz Romai. 100 stundu izaicinājumā vistālāk tika Eduards Brēmers, kurš izstājās Rucavā pēc 85 stundām un nobrauktiem 1125 kilometriem, kad pirmie divi bija jau sasnieguši finišu pie Brīvības pieminekļa.

Jānim Andersonam visgrūtākā bija trešā diena ceļā no Bauskas līdz Rucavai, kad nobraucis liekus kilometrus pa grants ceļiem un Liepājā atklājis, ka aizmugurējais rats pašķīdis, un nācies degvielas uzpildes stacijā meklēt līmi, lai uz kādu brīdi novērstu skādi. Vēju pilsētā palīdzējušas iepriekš sarunātās naktsmājas, kurās atjaunota enerģija noslēdzošajai dienai uz Kurzemes šosejām.

Tikmēr, cīnoties ar ziemelīti un apgrūtinājumiem ceļu remontarbu laikā, līderu duets sadalījās Ventspilī, kur pieredzējušais Kaspars Skinčs sūdzējās par sāpēm celī un trešajā naktī devās gulēt otras sešas stundas brauciena laikā, savukārt Krišjānis Jansons-Ratiniks vēlējās ātrāk beigt mocības un nokļūt finišā.

Pērn 4000 kilometru “Trancontinental Race” (TCR) Krišjānis Jansons-Ratiniks pieveica 299 stundās un izcīnīja 16.vietu. 13.jūlija pusdienas laikā Velomens pie Brīvības pieminekļa 76 stundās un 19 minūtēs noslēdza 1465 kilometru braucienu apkārt Latvijai, rezervei atstājot teju pilnu diennakti.

Tieši piecas stundas vēlāk, pēc 81 stundas un 19 minūtēm, finišā ieradās Kaspars Skinčs, kurš nākamajā dienā jau ieradās savā darbavietā. Nepilnas četras diennaktis un 1520 kilometrus Latvijas apbraukšanai dāvāja Jānis Andersons, kurš pie Brīvības pieminekļa ieradās sestdienas rītā plkst.6.38 pēc trasē pavadītām 94 stundām un 38 minūtēm. Atlikušajās piecās stundās neviens vairs nefinišēja, jo pārējie seši dalībnieki bija jau priekšlaicīgi izstājušies.

Ja Velomens un Kaspars Skinčs ar savām spējām neizbrīna, tad velokurjera cienījamais rezultāts izpelnījās pat tādus komentārus, kā “Laipni lūgts velovājprātīgo pulciņā!”. Andersona veikumu atzinīgi vērtē arī pirmo divu vietu ieguvēji. Četrās dienās iztērētas aptuveni 32 000 kilokalorijas, kas pielīdzināmas 2-2,5 nedēļu normai, vērtē pats riteņbraucējs, pastāstot lsm.lv arī to, ka šajā braucienā pieveicis pusotra mēneša treniņnormu.

Latvijā šāds brauciens norisinājās pirmo reizi, un viens no tā organizatoriem Eduards Brēmers uzreiz pēc tā noslēguma bilda, ka jānosēžas emocijām, lai varētu domāt par turpinājumu nākamajos gados. Tā kā dalībnieki bija pašpietiekami un ceļā visu nepieciešamo nodrošināja paši, tad dalība pasākumā bija bez maksas. Sacensību rīkotājs arī piemin, ka brauciens bija piemērots šosejas velosipēdiem un aptuveni 1500 kilometri neatbilst Latvijas robežas 1836 kilometriem, jo tos pat robežsargi nespētu kājām izstaigāt. Atskatoties uz trim finišētājiem no deviņiem dalībniekiem, Eduards Brēmers atzina, ka sākotnēji bija cerējis, ka finišu sasniegs aptuveni puse dalībnieku, nevis trešdaļa.

Divas trešdaļas finišu varētu sasniegt pirmās “Velorealitātes” dalībnieki, spriež Krišjānis Jansons-Ratinieks, kura rīkotās sacensības risināsies mēneša pēdējā nedēļas nogalē 27.-29.jūlijā. 350 kilometru “Velorealitāte 2018" izaicinājums 48 stundās būs vieglāk realizējams velobraucējiem, kuri ikdienā neaizraujas ar ultragariem attālumiem, bet vēlas izmēģināt ko desmitreiz garāku par ierastajām MTB sacensībām.

Izaicinošajā Zilupe-Rīga palikušas vien padsmit brīvas vietas no 150 dalībniekiem, kas paši veidos savus maršrutus un apmeklēs četrus kontrolpunktus – 289,8 metrus augsto Lielo Liepukalnu Latgales augstienē, Teirumnīku purva laipu Lubānas mitrājā, 311,6 metrus augstāko Latvijas punktu Gaiziņkalnu un 260,7 metrus augsto Elka kalnu netālu no Gaujas iztekas. Iespējams, kādam šajā braucienā gūtie pārdzīvojumi un emocijas būs līdzvērtīgā daudzumā, salīdzinot ar pārējām sezonas velosacensībām kopā.

Pasākums tiek rīkots plašākam tautas sporta cienītāju lokam un pielīdzināms 136 kilometru pludmales pārgājienam Kolka-Dubulti, kas katru pavasari pulcē simtiem sevis pārbaudīt gribošus cilvēkus, no kuriem mazākā daļa nesasniedz finišu. Starp citu, arī šīs nedēļas garumā risinās cits pludmales pārgājiens Kolka-Lietuvas robeža, kurā 262 kilometru posmu pieveikuši pirmie četri finišētāji, tostarp vienīgā sieviete ultramaratoniste Inta Zīriuse.

Atgriežoties pie “Velorealitāte 2018”, jāpiemin dalībnieku finišs Rīgā, Kalnciema ielā pie veikala “Gandrs”, kur noslēdzošie dalībnieki ieradīsies 29.jūlijā vienlaikus ar mirkli, kad Andis Āboliņš Beļģijā startēs TCR un otrajā reizē mēģinās pievārēt Eiropā garākās izturības velosacensības. Pirms gada viņa ceļu naktī aizšķērsoja negaidīta sastapšanās ar zirgiem, un sacensības noslēdzās slimnīcā.

Šoreiz latvietis būs spēcīgāks arī fiziski, jo pērn mēnesi pirms starta nebija braucis ar velo un šogad zaudēti 10 kilogrami svara, riteņbraucējs pavēstīja lsm.lv, piebilstot, ka pirmspēdējā nedēļā katru dienu pēc algotā darba plāno nobraukt 120 kilometrus. Tehniskajā ziņā Āboliņš būs nodrošinājies ar diviem “Garmin” velodatoriem un elektroniskajiem ātrumu pārslēdzējiem. Zināms, ka šogad būs braucieni augstākās kalnu pārejās, taču latvietis vēl nav savu maršrutu saplānojis, vien atzina, ka ir bail no gaidāmā un nezināmā.

Pagājušajā gadā bez Krišjāņa Jansona-Ratinika finišu sasniedza arī Jānis Viškers, kurš šogad tieši pēc mēneša, 18.augustā Kirgizstānā startēs 1700 kilometru “Silk Road Mountain Race 2018” ar 26 000 augstummetriem.

Simtgadi ar tautas sportu atzīmē ar kaimiņvalstis. Tā, piemēram, vasaras saulgriežos Igaunijā aizvadīts īpašs maratona skrējiens, savukārt Lietuvā ar Jāņa Actiņa, Daces Veipas un Māra Pētersona līdzdalību aizvadīts atjaunotais 100 kilometru skrējiens. 8.septembrī Lietuvas vēsturiskajā galvaspilsētā Traķos risināsies triatlona sacensības “Iron 100”, kurā dalības maksas vietā jāsedz tikai drošības nauda par finiša sasniegšanu un nākamajā dienā tiek piedāvāts atjaunošanās skrējiens latviešiem zināmajā Viļņas maratonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti