Pilsēta zaļāka, apbūve – zemāka. Ko paredz topošais Rīgas attīstības plāns?

Rīgas domē apstiprinājumam tuvojas jaunais Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam – šis dokuments savā ziņā ir rekordists, jo darbs pie tā turpinās jau astoņus gadus, kuru laikā reizē ar domes vadību mainījies arī priekšstats par to, kādā virzienā pilsētai jāattīstās tuvākajos 10 gados. Nevalstiskās organizācijas (NVO) plānojumu vērtē dažādi, bet tajā iekļauto infrastruktūras projektu nākotni lielā mērā noteiks pieejamie finanšu resursi.

Pilsēta zaļāka, apbūve – zemāka. Ko paredz Rīgas attīstības plāns?Zane Ārmane

Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotā redakcija septembrī piedzīvoja trešo sabiedrisko apspriešanu, un domes Pilsētas attīstības departamentā patlaban vērtē, kādus labojumus atbilstoši iedzīvotāju un speciālistu ieteikumiem tajā vēl varētu iekļaut pirms virzīšanas apstiprināšanai pašvaldībā.

Līdzšinējā plānā pilsētu bija paredzēts organizēt ar lieliem centriem un augstceltnēm dažādās Rīgas vietās, bet jaunais plāns attīstību koncentrē pilsētas centrā, bet pārējā teritorijā paredz samērīgāku attīstību, saglabājot katrai apkaimei raksturīgo apbūves intensitāti, kas būtu piemērotāka Rīgas esošajai situācijai un iedzīvotāju skaitam, skaidroja Rīgas domes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

"Ja spēkā esošā plānojumā ir paredzēta policentriskā attīstība, pilsētas perifērijā arī paredzot augstceltņu attīstībai paredzētas teritorijas, bet jaunajā teritorijas plānojumā tika izvērtēts, kuras no šīm ir tiešām potenciālas un kur jau ir uzsākti būvniecības vai plānošanas procesi, tās attiecīgi saglabājot, bet tur, kur nav nekādas indikācijas, ka augstceltnes attīstīsies, – tad, ņemot vērā arī iedzīvotāju skaita prognozes, jaunajā plānojumā augstceltņu apbūve vairs tajās nav paredzēta. Ja spēkā esošais paredzēja 20+ [stāvus], jaunajā plānojumā tie ir tikai līdz 12, bet ir iespējams stāvu skaitu paaugstināt, ja tiek izstrādāts detalizētās plānošanas dokuments," teica Liepa-Zemeša.

Pēc otras sabiedriskās apspriešanas plānojumā veiktas būtiskas izmaiņas, tāpēc pilnveidotā redakcija šoruden nodota apspriešanai trešo reizi, un tajā saņemti gandrīz 300 iesniegumi, vairāk nekā 430 priekšlikumi vai komentāri, kā arī vairāk nekā 30 valsts un pašvaldības institūciju atzinumi.

Vides aizsardzības klubs (VAK) pilsētas attīstības virzienu vērtē pozitīvi, tomēr kluba pārstāves Elitas Kalniņas ieskatā plānojumam ir arī vairāki būtiski trūkumi, piemēram, neskaidrība par ūdens teritoriju pieejamību un paņēmieniem, kā uzlabot gaisa kvalitāti. Nesaprotama ir arī prakse ostas attīstības plānus skatīt atrauti no pilsētas plānojuma, uzskata Kalniņa.

"Daugavmala būtu jāatdod cilvēkiem – mums ir upe cauri visai pilsētai. Tas ir tik brīnišķīgs resurss, kur cilvēki varētu braukt ar laiviņām, kuģīšiem.

Vēl joprojām vienmēr paliek sapnis, ka būtu prāmis no Bolderājas uz Mangaļsalu vai Vecmīlgrāvi… jau kurais plāns, kurā šis ir ierakstīts, bet – kā nav, tā nav. Ja mums neceļ jaunus tiltus, varbūt varam vienkārši prāmi uzbūvēt. Par gaisa piesārņojumu – tas ir ļoti jāizdiskutē, jo, no vienas puses, ir pilnīgi skaidrs – ja pieslēdzamies pie centrālapkures, kopīgais gaisa piesārņojums būs mazāks, bet mēs paši visi ar bažām gaidām šo ziemu, kādi būs rēķini. Varbūt uzradīsies neskaitāmi cilvēki, kas gribēs no centralizētās [apkures] atslēgties. Un otrs ir transports – būtu daudz stingrāk jāuzstāj, ka mums vajag alternatīvu smagajam un ostas transportam, kas iet cauri centram vēl joprojām," uzskata VAK pārstāve.

Lielo infrastruktūras projektu attīstība, kas ļautu apbraukt pilsētu un atslogot centru no intensīvas tranzīta satiksmes, mazinot trokšņus un gaisa piesārņojumu, tradicionāli ir galvenais strīdus ābols plānojumā, jo pret to savukārt ir iebildumi to apkaimju iedzīvotājiem, kuru īpašumu tuvumā maģistrāles tiktu veidotas. Pašvaldība no iespējas būvēt apbraucamos ceļus negrasās atteikties, taču, vai un kad šie projekti varētu tikt īstenoti, ir finansējuma jautājums, norāda domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība").

"Teritorijas plānojums nenozīmē budžeta piešķīrumus, tā ir vairāk zemes rezervācija, bet apkaimēm skaļākie iebildumi bija tieši mobilitātes un transporta risinājumi," saka Andersone.

Pilsētas attīstības departaments patlaban ķēries pie visu priekšlikumu un atzinumu izvērtēšanas – kurus no tiem ņemt vērā un kurus – noraidīt. Andersone nešaubās, ka dokumenta gala versija gūs politiķu atbalstu. Jaunais plānojums Rīgas attīstību padarīs vienmērīgāku un iedzīvotājiem galvaspilsētā dzīve kļūs zaļāka, proti, dome tajā centusies īstenot principu, ka katrā apkaimē iedzīvotājiem jābūt pieejamai kādai apzaļumotai teritorijai, skaidro Andersone.

"Rīgā noteikti būs daudz vienmērīgāk attīstīta, zemāka apbūve, zaļāka, saprātīgāka. Piemēram, Lucavsalas lielākā daļa apbūves paliks kā mazdārziņi,

un tuvāk centram, kur jau ir privātais attīstītājs, nomainījām, ka tur ir nevis 12+ stāvu ēkas, bet sešstāvu ēku apbūve – tātad saprātīgāk organizēta pilsēta, kaut arī attīstītāju interesēs būtu debesskrāpji," norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja.

Ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes laikā rīkota atsevišķa tikšanās. Organizācijas valdes loceklis, uzņēmējs Vestards Rozenbergs kritizē, ka dokumenta tapšanas process ir bijis ļoti lēns, sarežģīts un samocīts un kavē nekustamo īpašumu attīstības projektus un investīciju piesaisti. Jaunajā redakcijā īstenotā pieeja šo stagnāciju varētu turpināt arī pēc tam, kad beidzot plāns būs apstiprināts un nozarei būs dokuments, ar kuru rēķināties.

"Šajā gala redakcijā ļoti liela atbildība uzlikta apkaimju biedrībām, ko attīstības departaments uzklausa, ņem vērā. Un faktiski sanāk tā, ka liels lomas spēlētājs šajā attīstības plānā ir tieši apkaimju biedrības, ne tikai attīstības departaments, profesionāļi, nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji, bet vairāk vietēji iedzīvotāji. Jautājums, vai tiešām uz viņu pleciem var uzlikt atbildību noteikt, lielā mērā ietekmēt stāvu skaitu, intensitāti un citus rādītājus. Vai tās teritorijas tiešām būs ieguvējas no tā, ja tur paliks taciņas, soliņi un iemīļotas pastaigu vietas, bet neveicināsies attīstība. Jautājums, vai konkrētais rajons no tā būs ieguvējs un vai pilsēta no tā kopumā būs ieguvēja," spriež Rozenbergs.

Jaunais teritorijas plānojums ir 2014. gadā apstiprinātās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanas dokuments, kas tiek izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi un regulē teritorijas attīstību, ilgtermiņā nosakot prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plānots, ka pašvaldībā tas tiks apstiprināts vēl šogad, bet pēc tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būs jānosaka konkrēts datums, no kura tas stājas spēkā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt