Ārpus Rīgas

Salacgrīvas maģistrālās ielas rekonstrukcija

Ārpus Rīgas

VAAD pārstāve Anitra Lestlande par dārza kaitēkļiem

Daugavpilī turpinās cīņa ar stihiskām izgāztuvēm

Daugavpilī turpinās cīņa ar stihiskām izgāztuvēm

Daugavpils pašvaldība turpina cīnīties ar pārkāpējiem, kas piemēslo pilsētas teritoriju, veidojot nelegālas atkritumu izmešanas vietas. Pašlaik pilsētā uzskaitītas ap 30 šādas izgāztuves. Ik gadu stihisko izgāztuvju likvidēšanai Daugavpils tērē ap 25 tūkstošiem eiro. Pašvaldībā izlemts stingrāk sodīt likumpārkāpējus, šiem mērķiem iegādātas arī pārvietojamas videonovērošanas kameras.

Stihisko izgāztuvju problēma Daugavpilī aktuāla jau sen, to apstiprina arī vietējie iedzīvotāji. Mežu masīvos, ūdenstilpņu tuvumā, garāžu kooperatīvu teritorijās – kaudzēm mētājas būvgruži, veca elektrotehnika, mēbeles, automašīnu riepas un sadzīves atkritumi.

Viena no tādām vietām ir Ruģeļu mikrorajons. Te gan meža masīvā, gan pārdesmit metru attālumā no asfaltēta ceļa pļavā ir milzīgas atkritumu kaudzes. Tā ir privātteritorija, īpašnieks piebraucamo ceļu centies norobežot ar lieliem betona gabaliem, tomēr tas nav atturējis no atkritumu izmešanas. Pie stihiskās izgāztuves iebraukāts jauns ceļš – pāri pļavai.

Daugavpils pašvaldības policijas vecākais inspektors Pāvels Terjohins stāsta, ka stihisko izgāztuvju kontrole tiek veikta praktiski katru dienu. Policijas uzskaitē ir ap 30 šādas vietas:

«Pastāvīgi tiek veikts darbs, lai pēc iespējas varētu uz vietas noķert vainīgās personas. Šajā jautājumā ļoti cieši sadarbojamies ar Komunālās saimniecības pārvaldi, jo pārsvarā tās vietas, kur izveidojas stihiskas izgāztuves, atrodas pašvaldības teritorijā.»

Katru gadu nelegālo izgāztuvju likvidēšanai un šādu teritoriju uzkopšanai pašvaldība tērē ap 25 tūkstošiem eiro.

Atkritumus no šādām vietām izved tonnām, turpina Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes vadītājs Aivars Pudāns:

«Katru gadu mēs rīkojam konkursu stihisko izgāztuvju izvešanai un šo teritoriju uzkopšanai, jo tur ir arī bīstamie atkritumi – azbesti, riepas, var būt stikla lauskas. Ir kaut kāda daļa iedzīvotāju, kas negrib izmantot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, bet veic paši, atrodot vietas, kur to visu izgāzt. Viņi negrib par to maksāt. Ir pat tādas reklāmas, kas piedāvā izvest būvgružus par zemāko cenu. Cilvēki to izmanto, bet poligonā šie atkritumi nenonāk.»

Par stihiskām atkritumu izmešanas vietām ziņo gan iedzīvotāji, gan tās tiek uzietas policijas darbinieku patrulēšanas laikā. Kā norāda Daugavpils pašvaldības policijas vecākais inspektors Pāvels Terjohins, pašvaldības policijai ir iegādātas astoņas pārvietojamās videonovērošanas kameras, kas tiek uzstādītas nelikumīgās atkritumu izmešanas vietās. Tās fiksē notiekošo gan dienas, gan nakts laikā.

«Tieši ar videonovērošanas sistēmas palīdzību nepilnu četru mēnešu laikā esam konstatējuši vairāk nekā 80 likumpārkāpējus, ir uzsāktas administratīvās lietvedības, vairākums no personām jau identificētas un sauktas pie atbildības,» stāsta Pāvels Terjohins.

Pašvaldībā norāda, ka, neskatoties uz sodiem, ko piemēro pārkāpējiem, situācija īpaši neuzlabojas, tāpēc pieņemts lēmums dabas piemēslotājus sodīt stingrāk.

«Sodiem ir jābūt stingrākiem. Mēs pievērsīsim lielāku uzmanību, lai sodi būtu aizvien lielāki. Pārkāpēji vairs nevarēs cerēt tikai uz minimālo sodu, jo tas diemžēl neattur personas no likuma pārkāpšanas,» norāda Daugavpils Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Ruta Velika.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šādiem pārkāpumiem paredzēti sodi – fiziskām personām no 70 līdz 1000 eiro, juridiskām – no 280 līdz 2100 eiro. Iespējama arī transportlīdzekļa konfiskācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti