Pļava kā pilsētas kondicionētājs. Kas sastopams savvaļas augu oāzēs Rīgā?

Pirms tam Rīgas centrā, Valdemāra un Šarlotes ielu krustojumā, atradās parasts pilsētas zāliens, ko regulāri nopļāva. Bet tagad ļoti, ļoti lēnām šeit veidojas savvaļas pļava, kas ar laiku ne tikai priecēs pilsētniekus ar savu krāšņumu, bet darīs arī daudzas citas labas un vērtīgas lietas.

Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova norādīja, ka minētajai pļavai šī būs jau otrā sezona pilsētā. "Mēs sagaidām to, ka šajās pļavās šogad jau mēs varēsim redzēt ziedam pīpenes, ziedam savvaļas burkānus, ceram uz pļavas vilkmēli, kas varētu būt kaut kur vēlu vasaras beigās," viņa skaidroja.

Pļavas un to ziedi kalpo ne tikai kā barības bāze apputeksnētājiem un dažnedažādiem bezmugurkaulniekiem, bet arī kā pilsētas atvēsinātājas.

"Tās ir vietas, kas ir spējīgas uzņemt, piemēram, lietus ūdeni. Patiešām, šīs zaļās zonas glābj no tādiem ekstrēmiem lietiem, kad mums visa Rīga pludo. Pilsētas pļavai ir vesela virkne funkciju, ko tās nodrošina vienkārši kā tāds kondicionieris pilsētā," norādīja Sniedze-Kretalova.

Ļoti būtiski ir tas, ka, sējot Latvijas savvaļas augus, tiek nodrošināta dabas daudzveidības saglabāšana, jo tieši pļavas ir ekosistēmas ar lielāko dabas daudzveidību. Sniedze-Kretalova atgādināja, ka dabas skaitīšanā secināts, ka dabiskās pļavas Latvijā sastāda mazāk nekā 1% teritorijas. "Viņas izzūd acu priekšā," sacīja Sniedze-Kretalova. "Pilsētas var būt tās vietas, kur šie augi var patverties un nodrošināt, ka mums viņi kaut kur telpā eksistē."

Darbs pie pļavu izveides pilsētā ilgst gadiem ilgi. Šo misiju veic Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām.

Eksperte norādīja, ka pilsētas pļavas nav tikai gara zāle – katrai vietai tiek piemeklēts speciāls augu sugu maisījums, kas daļēji vākts ar rokām, bet daļēji ar sēklu vākšanas mašīnu. Sēts tiek Latvijas sēklu materiāls.

Bagātīgas pļavas izveide aizņem gadus

SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" vadītāja vietniece Irisa Janevica norādīja, ka skaistas, bagātīgas pļavas izveide aizņem gadus. "Cilvēkam ir jāsaprot, ka nekas nenotiek uzreiz, visam ir jāļauj attīstīties, jāļauj izaugt. No mazās sēkliņas nevar vienā gadā izaugt milzīgas, skaistas, ziedošas puķes," viņa atgādināja.

Arī kopš Šarlotes un Valdemāra ielas stūra pļavas izveides pagājuši divi gadi.

Latvijas Dabas fonda eksperte Sniedze-Kretalova norādīja, ka šai pļavā novērojamas pienenes, zvaguļu audzīte un vēl šis tas. "Zvaguļi ir pusparazītiskie augi, kas parazitē uz dažnedažādām graudzālēm un tauriņziežiem. Viņi paņem barības vielas, viņi paņem ūdeni no citiem augiem, kurus mēs gribētu, lai būtu mazāk. Tie sagatavo vietu citiem augiem, kas ir mazāki un tipiskāki pļavām," par zvaguli pastāstīja eksperte. Tāpat pļavā parādījušies savvaļas burkāni, kuru iepriekš te nebija.

Jaunizveidotās pļavas prasa īpašu kopšanu. Tās tiek pļautas divas reizes gadā. Pavasara pļaušana palīdz veidot augāju. Sniedze-Kretalova pastāstīja, ka pavasarī iespējams likvidēt ekspansīvās sugas, dodot iespēju vasaras laikā pļavā attīstīties sētajiem pļavu augiem.

Par katru pļavu sastādīts savs fails, kurā atrodama informācija par to, kad un kas ir sēts, kas ir izaudzis, kā pļava tiek apsaimniekota. Līdz šīs vasaras beigām Rīgā plānots izveidot jau 40 šādas pļavas.

Rīgas domes pārstāve Edīte Matuseviča norādīja, ka Rīgas domes mērķis ir līdz 2027. gadam pilsētā izveidot 45 pļavas kopumā 15 hektāru platībā.

Pilsētvide

"Plāns, protams, ir zaļāka pilsēta. Ziedoša pļava ir arī pievienotā vērtība ainavai. Tātad arī skaistāka pilsēta, un arī rīdziniekiem iespēja iepazīt šos augus un uzzināt vairāk, iepazīt dabu tepat pilsētā," sacīja Matuseviča.

Šogad pļavas tiks veidotas pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas, Zunda kanāla skvērā, pļavā pie Tekstilnieku ielas, Buru ielas skvērā, Daugavas krasta nogāzē pie Mazjumpravmuižas, Maskavas forštatē pie Siena tirgus, pie Slāvu apļa, Juglā pie Strazdupītes, kā arī turpināsies pļavu izveide Dreiliņkalna apkārtnē un Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Tiesa, klimats šajā pavasarī nav bijis labvēlīgs, dažviet pļavas ir izkaltušas. 

Rīgas Zooloģiskā dārza dabiskajā pļavā pat 170 sugu

Dabiskā pļava redzama arī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns pastāstīja, ka pļavā ir gan sausās pļavas augi, gan arī mitrās pļavas augi, jo, veidojot pļavu, zeme atvesta no Liepājas puses. "Tur ir izveidots šis centrālais gabaliņš, kas ir mitraine. Savukārt no Ziemeļgaujas ir atvesta zeme, augsne visai sausajai daļai," pastāstīja Lielkalns.

Kopumā šajā pļavā sastopamas 170 dažādas augu sugas.

"Te ir brūnvālītes, vīgriezes, te ir arī Sibīrijas skalbe, skābenes. Pagājušogad nē, bet šogad divgadīgais augs pīpenītes ir saziedējušas, tā ka, es domāju, uz Jāņiem te var nākt skatīties un priecāties, kāda ir daudzveidīgā, skaistā Latvijas ziedu pļava, Jāņu pļava," aicināja Lielkalns, piebilstot, ka plūkt augus no pilsētas pļavas gan nevajadzētu.

Zooloģiskā dārza pārstāvis atgādināja, ka pļavā dzīvo ne tikai augi, bet arī kukaiņi un putni. "Atlido arī vietējie strazdi, kas ir tuvumā izperējuši, tagad tieši ir mazuļu laiks. Ārā iznākušie te padarbojas, paskraida, pameklē kaut ko garšīgu sev. Protams, arī kukaiņi dažādi, taurenīši, tepat zilenīši apkārt lidinās. Arī vaboles, kameņu vabole, vēl kādas citas.

Mušas arīdzan, mums akvārija zālē esošā kameņu saime ir ļoti priecīga par šo pļavu, jo tālu nav jālido un tepat arī ir pusdienas," dabiskās pļavas iemītniekus aprakstīja Lielkalns.

Blakus atrodas arī "kukaiņu viesnīca". Arī vientuļajām bitēm šī pļava ir ideāls "zviedru galds". 

Pļavu zoodārza darbinieki kopj ar dzīvo radību palīdzību. "Kaut kad vēlāk noteikti šeit varēs redzēt ganāmies arī kādu mūsu lauku sētas iemītnieku – zilās govs teliņš atnāks, varbūt zirgs atnāks paganīties šajā pļavā un tātad noganīs šo pļavu līdzenāku," pastāstīja Lielkalns.