"Nupat saskārāmies ar situāciju Francijā, kur "BMW" markas automašīna trīs gadu laikā bija nobraukusi 400 000 kilometru. Ievedot Latvijā, bija noregulēts uz 80 000 vai nedaudz vairāk kilometru. Cilvēkam liekas loģiski – apmēram 30 000 gadā nobrauc. Parēķina, ka tā varētu būt, bet pat neiedomājas, ka citās valstīs ir atšķirīgas distances, iespējams, iepriekšējais vadītājs bija taksists," stāstīja Dulevičs.
“Pirmajā vietā janvārī bija 2018. gada ''Volvo XC90'' – sludinājumā tai bija 270 tūkstoši, bet tās patiesais nobraukums bija ap 700 vai 800 tūkstošiem, tātad viņi koriģēja par 500 tūkstošiem kilometru,”
par antirekordu pastāstīja Dulevičs, atklājot, ka automašīnas ar koriģētiem nobraukumiem viņš dēvē par tīteņiem.
Odometra tīšana ir ierasta prakse arī citviet – visā Austrumeiropā, arī Turcijā pirms automašīnu eksporta koriģē nobraukumu. Tāpat šajā sakarā eksperts ieteica uzmanīties no automašīnām, kas nākušas no Skandināvijas.
Dulevičs stāstīja arī par gadījumiem, kad cilvēki nobraukumu tin uz priekšu, kas visbiežāk saistīts ar garantiju, apkopi vai darbā nepieciešamo nobraukumu. “Tas ir vēl viens atgādinājums, ka auto vajadzētu izvēlēties zināmās vietās ar juridisko adresi un reālu faktisko adresi,” piebilda auto eksperts Gints Gavers.
Ārējais, salona un tehniskais tūnings
Automašīnu tūnings, kas tulkojumā nozīmē uzstādīt vai noregulēt, iedalās trīs kategorijās – ārējie, iekšējie un tehniskie uzlabojumi.
“Ārējais ir pats lētākais un vienkāršākais, jo interneta dzīles ir bezgalīgas, mēs varam pasūtīt jebko un kaut kā piemeistarot to automašīnai klāt,” skaidroja Gavers. Viņš piebilda, ka mūsdienās ar tūningu saprot arī LED lukturu, kas nedod gaismu, bet spīd, uzlikšanu, vai automašīnu aplīmēšanu ar uzlīmēm.
Taču jāņem vērā, ja ārējās tūninga detaļas nav sertificētas un neatbilst drošības normām, nevar iziet tehnisko apskati.
Veicot uzlabojumus automašīnas iekšpusē, ir plašas izpausmes iespējas, piemēram, pārvilkt salonu ar džinsa audumu, bet tas ir dārgi un sarežģīti. Atšķirībā no ārējiem automašīnu uzlabojumiem, kuri ir ierobežoti, salonā var izpausties krietni vairāk, ja vien tas neietekmē auto ražotāja konstrukcijas.
Sarežģītāk ir tehniski uzlabot automašīnu, regulējot dzinēju un balstiekārtu.
Visizplatītākais tehniskais tūnings ir tā saukto sporta gaisa filtra uzstādīšana.
Tas nerada īpašu skaņu, jo atrodas zem motora pārsega. “Auto mehāniķi visi kā viens saka, ka tas ir taisnākais ceļš uz dzinēja nomaiņu vai jauna automobiļa iegādi, jo rūpnīcā ražots automobilis bez papildu ieguldījumiem tam nav domāts – var kādu laiku pastrādāt, bet tas netiks ar to galā,” atklāja Gavers.
