Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un Valsts policija oktobrī aktualizējusi tēmu par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates un OCTA, jo aizvien ir liels to satiksmes dalībnieku skaits, kas brauc bez derīgiem dokumentiem.
"Mēs pieļaujam, ka tie ir līdz diviem procentiem no visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, lai gan dažādi statistikas avoti rāda dažādus rezultātus. Ja skatāmies uz izraisīto negadījumu īpatsvaru, tad droši, ka viens līdz divi procenti ir tie negadījumi, kurus izraisa neapdrošināti transportlīdzekļi," norādīja Daukšte.
Irbītis vērtēja, ka tas ir gana daudz, lai radītu problēmas.
"Sevišķi problēmas tas radīs pašiem braucējiem, jo, ja mēs skatāmies, cik gada laikā mums ir negadījumu vispār, – tie ir apmēram 40 tūkstoši negadījumu katru gadu. Vidēji iesaistīti ir vismaz divi automobiļi katrā negadījumā. Tātad tie ir ap 80 tūkstošiem automobiļu, kas iesaistīti negadījumos. Aktīvi transportlīdzekļi, kas piedalās satiksmē, mums ir apmēram 800 tūkstoši – tie, kas iziet apskati, kurus var nofiksēt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka katrs desmitais automobilis reāli iekļūst negadījumā gada laikā," analizēja Irbītis.
Protams, kāds transportlīdzeklis gada laikā var iekļūt vairākos negadījumos vai tieši pretēji – negūt būtisku skādi, taču tāpat iespēja, ka gada laikā var nākties segt savu vai citu personu gūtos zaudējumos, ir ļoti liela. Tiem, kuriem apdrošināšanas nav, tas var izmaksāt dārgi.
"Risks, ka nāksies maksāt pašam no savas kabatas, un tie cipari var būt diezgan lieli tomēr, ir ļoti reāls.
Cilvēki neapzinās to, ka faktiski vislielākās finansiālās problēmas sagādās ne jau policija vai kāda no uzraugošajām iestādēm, bet gan apdrošinātāji, kad cilvēkam pašam nāksies samaksāt par to, ko viņš ir apskādējis. Tiesu izpildītājs atnāks un pateiks – tu tagad esi parādā mums, piemēram, 10 vai 20 tūkstošus," skaidroja Irbītis.
Savukārt tiem autovadītājiem, kuriem ar dokumentiem viss ir kārtībā, zaudējumus atlīdzina apdrošinātāji – gan sev, gan citiem nodarītos.
"Ir vēl viena nianse. Pēc statistikas datiem redzam, ka negadījumos, kuros transportlīdzeklis nav bijis apdrošināts, ļoti bieži ir tāds "džentlmeņa komplekts" – transportlīdzeklim nav arī tehniskās apskates, un tā vadītājs vēl ir dzērumā un bez tiesībām. Pagājušajā gadā no tiem negadījumiem, kas izraisīti bez OCTA, 30% ir tie, kurus izraisījuši transportlīdzekļi, kuriem nav arī tehniskās apskates," norādīja Daukšte.
Šādi transportlīdzekļi ir bumbas ar laika degli, kas pārvietojas pa mūsu ceļiem, vērtēja Irbītis.
"Tie jebkurā brīdī var nodarīt būtiskus zaudējumus. Tātad automobilis sliktā stāvoklī, vadītājs vēl sliktākā stāvoklī, un plus viņam nav šī seguma.
Būtībā sabiedrības interesēs ir ļoti būtiski izskaust šos braucējus, jo tiešā veidā tas var ietekmēt jebkuru no pārējiem satiksmes dalībniekiem un sagādāt pietiekoši daudz nepatikšanu," viņš uzsvēra.
Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga atzina, ka policija šādus gadījumus ikdienā redz diezgan bieži.
"Es piekritīšu Irbīša kungam, šāds transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības objekts. Ir jāsaprot, ka ar tādu var izdarīt ļoti lielas nepatikšanas un izraisīt traģēdiju. Nekādus īpašus izņēmumus es šādos gadījumā negribētu pieļaut. Tiklīdz vienam atsevišķu izņēmumu uztaisa, uzreiz vēl kāds uzradīsies, kuram vēl kāds iemesls atradīsies, lai attaisnotu savu braukšanu bez tehniskās apskates, bez apdrošināšanas vai pat alkohola reibumā," uzsvēra Smilga.
Finanšu trūkums, ar ko aizbildinās daudzi no šo transportlīdzekļu vadītājiem, ir sociāla problēma, uzsvēra Irbītis. Tas nozīmē, ka tā jārisina ar sociālo dienestu palīdzību, lūdzot pēc pabalstiem, vai citādos veidos, nevis satiksmē.
"Satiksme ir bīstams laika pavadīšanas veids, kur jebkura kļūda var novest pie traģiskām sekām, tāpēc šī problēma ir jārisina nevis satiksmē, ļaujot visiem braukt, bet jārisina ir šī sociālā problēma. Nezinu, kaut vai jānodrošina cita veida transports attiecīgajā vietā," pauda Irbītis.
Daukšte piebilda, ka Latvijā OCTA ir viena no lētākajām Eiropā. "Vidējā cena tirgū ir mazliet virs 100 eiro. Tiem autovadītājiem, kuriem ir tās sociālās problēmas OCTA iegādāties, es gribētu teikt, ka šobrīd ļoti aktīvi apdrošinātāji piedāvā iespēju norēķināties reizi mēnesī," viņš sacīja, mudinot cilvēkus, kas nevar samaksāt uzreiz 100 eiro par apdrošināšanu, mēģināt sakrāt tās iegādei ik mēnesi.
Smilga atklāja, ka pagājušajā gadā deviņu mēnešu laikā uz ceļa tika noķerti 5812 šoferu bez OCTA. Šogad tie ir jau 7212. Ar radaru palīdzību pagājušajā gadā tika konstatēti vēl 7043 gadījumi, šogad deviņos mēnešos – 5981. Jāņem vērā, ka šos skaitļus ietekmē gan radaru skaits, gan policistu iespējas pārkāpējus noķert – šogad policistu automobiļi aprīkoti ar automātiskajiem numurzīmju lasītājiem, kas šo darbu atvieglo.
