Ar katru gadu plostu darināšanā iesaistās aizvien vairāk jauniešu. Tas nozīmē, ka plostu siešanas tradīcijas pārmanto jaunā paaudze un tās neiet zudumā.
Viens pēc otra Gaujā ieripo, tur pat mežos iepriekš sagatavoti baļķi. Pēc tam ar stiepli tos sastiprina kopā, veidojot plenes un tad jau no tām top arī garais plosts. Pirms aptuveni 60 gadiem Gaujas plostniekiem tā bija ikdiena, bet mūsdienās ļaudīm, kas vēl prot šo arodu, plostu darināšana ir svētki.
Viens no plostniekiem uzsver – ceram, ka jau pavisam drīz plostnieku amatu prasmes izdosies iekļaut UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Taču plostnieku aroda prasmes nav iespējams aprakstīt vien grāmatās, svarīgi ir tās nodot jaunajai paaudzei, un Strenču novadā netrūkst puišu, kas ar prieku piedalās plostu siešanā.
Savu padomu jaunajiem neliedz arī plostnieki veterāni. Andris Pliskavs ir viens no vīriem, kurš pirms daudziem gadiem piedalījies kokmateriālu pludināšanā no Lejasciema līdz pat Baltezeram.
Plostnieku darinātais plosts nav vien butaforija, jau rīt tas dosies divu dienu ilgā ceļā pa Gauju, lai sestdien piestātu Strenčos, kur to jau sagaidīs plostnieku svētku svinētāji.
