Kad 1944. gada augusta sākumā vācu vadība sāka pārvietot Ostlandes jeb Latvijas Radiofonu uz Liepāju, no latviešu raidījumiem atjaunoja tikai īsziņas un „Latviešu karavīru pusstundu”, taču līdz pat 1945. gada 8. maijam no Liepājas Bernta Ēverta vadībā tika raidītas pārraides latviešu valodā. Bet jau 1944. gada 18. septembrī Rīgas Radiofona darbinieku grupai tika nodots raidītājs Daugavpilī, kas gatavoja informatīvus raidījumus divas stundas diennaktī.
Rīgas atbrīvotāji oktobrī izpostīja Rīgas Radiofona torņus, nodedzināja Radiofona ēku, aparatūru, bojā bija gājušas notis un skaņuplates, mūzikas instrumenti, un radio darbība bija jāsāk faktiski no nulles.
Pagaidu telpas tika atrastas Skolas ielā, 1944. gada 7.novembrī jau skanēja pirmais raidījums tur iekārtotās studijas, visi koncerti notika dzīvajā priekšnesumā, mūzikas programmu papildināja arī neliels skaņuplašu un agrīno magnētisko lenšu klāsts. Jau vācu laikā bija parādījušies pirmie magnetofoni, taču tie vēl bija retums arī radio. Tikai 40. gadu beigās magnetofoni kļuva par pastāvīgu atskaņošanas aparatūru radio, 1950. gadā no Vissavienības radiokomitejas atsūtīja arī pārnēsājamos magnetafonus, kam lenti varēja attīt tikai ar roku.
Jau 1945. gadā par Latvijas Radioraidījumu un televīzijas komitejas māksliniecisko vadītāju bija iecelts mūsu izcilais simfoniķis, komponists Jānis Ivanovs, kurš izcēlās ar augstu prasīgumu muzikālās programmas jautājumos. Par vienu no pirmajiem jaunizveidotajiem kolektīviem kļuva Radio stīgu kvartets. Kad 1949. gada 5. novembrī Radiokomiteja pārcēlās uz ēku Doma laukumā 8, tur jau bija izveidotas septiņas studijas, kur uzstājās Radio simfoniskais orķestris Teodora Vēja, Arvīda Jansona, Leonīda Vīgnera vadībā, muzicēja Sergeja Krasnopjorova koklētāju ansamblis, Jēkaba Gornica mandolīnistu ansamblis, tika iestudētas Izaka Dunajevska operete „Brīvie vēji” un citu padomju komponistu darbi.
Ierakstā - Vasiļinas un Mikolas jautrais duets no Georgija Miļutina visā Padomju Savienībā populārās operetes „Trembita” Augustes Klinkas un Edgara Plūksnas, kā arī Radio simfoniskā orķestra priekšnesumā (1950. gads).
