Laikā, kad Latvijā beidzot iegriezusies vasara, Ādažu centrā gaisā vijas dūmu strūkliņas un kārdinoša smarža.
Tur pulcējušies tie, kuri uzskata, ka grilēšana ir kas vairāk par vienkāršu gaļas izcepšanu uz uguns.
“Īstenībā Latvijā mēs vēl esam tādos bērna autiņos,” saka Latvijas grilētāju brālības pārstāvis Juris Titovs. “Tālāk par šašliku un “mangalīti” mēs neesam tikuši. Bet tā grilēšanas un bārbekju kultūra ir ļoti liela un plaša. Mēģinām tos stereotipus lauzt,” klāsta Titovs.
Neviens no festivāla dalībniekiem nav profesionāls pavārs, bet visiem ir gana liela pieredze un vēlme apmainīties ar informāciju. Žūrija atzīst, ka tā jau arī rodas jaunas receptes un meistari. “Galvenais ir gribēšana: reizēm sanāk, reizēm nesanāk. Arī profesionāļiem reizēm sanāk, reizēm ne. Bet ar to pieredzi mēs strādājām un mēģinām jaunas lietas,” pauž pavārs Elmārs Tannis.
Uzdevums visām komandām ir viens, bet recepte, kā to pagatavot, katram sava.
No Džozefa Fernando komandas žūrija gaida ko īpašu, jo, lai arī jau 14 gadus viņš dzīvo Latvijā, viņa dzimtā puse ir Šrilanka. “Būs kaut kas īpašs. Mērce ir pašu taisīta – mājas bārbekjū mērce. Man liekas, ka mums vienīgajiem ir kūpināts divas stundas. Pārējie visi cepa. Es kūpināju,” saka festivāla dalībnieks Fernando.
Džozefs atzīst, ka mazliet gan nācies pieklusināt iedzimto garšas kārpiņu vēlmes, bet pamanījis, ka pēdējā laikā grilēšanas mode mazliet mainījusies. “Pēdējā laikā arī daudz dārzeņu parādās uz grila, bet ribiņas vislabāk patīk. Arī vistu šķiņķīši. Zivs ļoti garšīga. Arī dārzeņi – baklažāni, cukini,” pauž Fernando.
Latvijā grilēšanas festivāli notiek otro gadu, bet pieredze esot pārņemta no igauņiem, kur tā jau esot tradīcija vairāk nekā 15 gadu garumā.
