Šajā «Mana dziesma» raidījumā varēja izbaudīt Raimonda Paula dziesmas Latvijai kopā ar kolorītiem dalībniekiem — aktrisi Mariju Bērziņu, dziedātāju Rūtu Dūdumu un LTV žurnālisti Līvu Rauhvargeri.
Dāmām pretī stājās trīs vīri, kurus reiz kopā savedis viens ar Maestro saistīts notikums: diriģents Ints Teterovskis pagājušo Vispārējo Dziesmu svētku noslēgumā Mežaparka estrādē diriģēja tautas sadziedāšanos, to vadīja aktieris Mārtiņš Egliens, bet solo dziesmai «Cielaviņa» izpildīja neviens cits kā LTV ziņu raidījumu vadītājs Jānis Geste.
Viņš lsm.lv atzina, ka šis raidījums parādīja, ka Maestro dziesmas ir sarežģītas un ļoti dažādas, taču LTV žurnālistam īpaši tuva ir "Cielaviņa", kuru viņam dažādās situācijās vairākkārt ir nācies neplānoti izpildīt.
- Pastāstiet, kas jums patika šovā.
- [Smejas]. Man ļoti patika Raimonda Paula dziesmas. Man patika atmosfēra. Man patika pats piedzīvojums kā tāds, jo, teiksim tā, nokļuvu vidē, kurā es parasti ikdienā neesmu.
- Kā jums veicās ar komandas biedriem? Kā sapratāties?
- Ar komandas biedriem veicās ļoti labi. Man bija divi ļoti atraktīvi, ļoti dziedātprotoši, dejotprotoši un visādā ziņā uz jokošanos vērsti divi biedri, līdz ar to es, tāds allaž mierīgs, nosvērts un visādā mērā tāds pusnopietns cilvēks, ļoti iederējos šajā kompānijā. Iederējos pēdiņās.
- Vai bija kaut kas, kas jūs pārsteidza?
- Šī epizode, kura ir tagad jaunā sadaļa, kas tiek saukta par popielu, kurā mēs abi ar Intu Teterovski iejutāmies Mārtiņa Egliena bekvokālistu lomā. Bet bekvokālistes kā jau bekvokālistes, ne jau bekvokālisti, bet es. Nu tad neko darīt. Marijai Bērziņai bija ļoti jauka tāda persiku krāsas žakete, kura, kā vēlāk atzina visi kolēģi, man esot ļoti labi piestāvējusi. Varbūt turpmāk būs kolēģēm darbā, proti, stilistēm, jāierosina, ka tas ir tas tonis, uz kuru jālūkojas turpmāk.
- Vai bija kāda epizode, par kuru jums ir kauns šobrīd?
- Šī arī ir šī epizode [Smejas]. Es joprojām par viņu domāju un tik tiešām tā arī bija tā situācija, kad tu vienā brīdī ņem un ļaujies kaut kādam tādam apkārt esošam dullumam un trakumam, un pēc tam tu vienkārši domā – kā kaut kas tāds varēja notikt? Turklāt zinot, ka to redzēs gana daudz cilvēku. Bet es neteiktu, ka kauns – tas katrā ziņā bija piedzīvojums. Man liekas, lielāks kauns bija sadaļā, kur mums bija jāuzmin cienīto dāmu izraudzītās mīļās dziesmas, jo tur, jāatzīst, dažas bija tādas, par kuru eksistenci es laikam uzzināju pirmoreiz.
- Vai bija kāda epizode, par kuru jūtaties lepns šobrīd?
- Tā gan es laikam nemācēšu teikt. [Smejas]. Es esmu lepns par dalību kopumā šajā lieliskajā svētdienas vakara izklaidē, kurā es biju un, kuru atceroties, man joprojām gribas daudz un dikti smieties, it sevišķi atminoties to, ka cienījamo diriģenta kungu, Teterovska kungu, ieraudzīju pavisam citā gaismā.
- Vai Raimonda Paula dziesmas ir sarežģītas?
- Šis raidījums parādīja, ka jā. Man līdz šim likās, ka viņas ir bezmaz vai līdzīgas kā "Prāta vētrai", kur bezmaz visām dziesmām var dziedāt līdzi, tad šis raidījums parādīja, ka tā gluži nav. Ka Raimonda Paula mantojums, ko viņš ir radījis, un tā muzikālā daiļrade, kas viņam ir, ir tik ļoti dažāda, ka es nevarētu teikt, ka viņas ir uzreiz tik viegli atminamas un zināmas.
- Vai jums ir kāda mīļākā Paula dziesma?
- Man pašam ļoti patīk „Cielaviņa”, jo man viņu pašam vairākkārt dažādās situācijās ir nācies neplānoti izpildīt, pašam dziedāt, turklāt lielāku auditoriju priekšā. Līdz ar to man ar šo dziesmu asociējas arī pašam tādi dažādi pārdzīvojumi un piedzīvojumi. Līdz ar to šī noteikti ir viena no tām.
- Jūsu raidījuma temats bija „Latvijas dziesmas”. Sakiet, kādai jābūt dziesmai, lai to varētu saukt par Latvijas dziesmu?
- [Domā]. Nopietns jautājums, šādam jautājumam būtu jāsagatavojas... Viņai vienlaikus jābūt tādai, kura liek tev kaut kādā mērā lepoties ar to zemi, kurā tu dzīvo, bet vienlaikus viņai jābūt tikpat vienkāršai un pieejamai, lai tai dziesmai līdzi varētu tikt un viņu, tā teikt, kopā pie galda spētu nodziedāt pilnīgi visi, kuri vien viņu izdzird. Līdz ar to man šķiet, tai Latvijas dziesmai būtu jābūt tādai vienkāršai, tādai, kura ātri iekrīt sirdī un kuru, vienvārdsakot, viegli dziedāt.
