Dienas ziņas

Plāno veikt izmaiņas asins apstrādes sistēmā

Dienas ziņas

Piespiedu darbs jāpiemēro lielākam skaitam notiesāto

Peoniju trakums Dabas muzejā

Dabas muzejā peoniju trakums

Smaržo kā rozes, bet nedzeļ, rozes bez ērkšķiem - tik tēlainu salīdzinājumu izpelnījušās peonijas, kas pašlaik piedzīvo īstu selekcijas revolūciju un atkal tiek celtas goda vietā. Dabas muzejā sākusies gadskārtējā peoniju parāde, kas ilgs trīs dienas.  

Daba šogad ļoti steidzas un agrīnās šķirnes jau paspējušas noziedēt, saka selekcionārs Andris Berkins, kura saimniecībā Tērvetes novadā aug 250 šķirņu peonijas. Daudzas vairs nelīdzinās tām smagajām rozā ziedu bumbām, kuras ziedēja vecvecmāmiņu dārzos. Taču telpu piepilda tas pats senais liegi saldenais, peonijām tik raksturīgais aromāts.

“Ir cita krāsu palete, ar citu nokrāsu trijkrāsainas, dažādiem izmantošanas nolūkiem,  sākot no akmendārza, miniatūrās  peonijas, eksotiskās un ļoti iecienīta klasika,” klāsta Berkins.

“Modē ir tā sauktās strīpainās, eksotiskās, ar punktiņiem, zaļziedu,” stāsta selekcionārs.

Tomēr  latviešiem visvairāk patīk klasika, viņš piebilst.

Šo puķu atmoda sākās pirms 10-20 gadiem un tagad turpinās ar jaunu sparu. Pateicoties selekcionāru pūlēm, peonija atdzimusi un kļuvusi par modernu ziedu.

Kolekcionārs stāsta, ka drīz Latvijā varētu parādīties pasaules selekcionāru radītie brīnumi, kuri jau esot nonākuši līdz Vācijas kolekcionāru dārziem. 

“Līdzīgi kā rozes uz augstumbra, tā būs arī krūmpeonijas, būs peonijas ar izteiksmīgiem plankumiem. Un cerams, ka parādīsies krūmpeonijas pat šķīvja lielumā - līdz 30 centimetru,” atklāj Berkins.

Savulaik pasaules ceļotājs Marko Polo peonijas esot nodēvējis par "kāposta izmēra rozēm". Mūsdienu selekcionāri ir radījuši peonijas, kuras tiešām smaržo kā rozes.

Peoniju audzētāju kolekcijās ir vairāk nekā 1000 šķirņu. Izstādē Dabas muzejā apskatāmas šķirnes, kuras ir pielāgotas ziedēšanai un augšanas apstākļiem Latvijā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt