Šajās Lieldienās šūpoties nav vajadzības, jo odi līdz Jāņiem tāpat izsals. Šis nav tautas ticējums, bet gan viens no daudzajiem tautas folkloras elementiem sociālajos tīklos.
„Šodien bija negaidīti no rīta, pirmajā aprīlī arī laika apstākļi pajokojās,” saka Anastasija Terešenkova.
„Lieldienās tāds neliels Ziemassvētku noskaņojums dēļ sniega un aukstuma,” apmulsuši ir Dace un Miks.
„Ziemassvētku noskaņa. Balts sniegs un priecīgs prāts. Meklējam olas sniegā. Pie mums tas ir bieži. Nav jau ne pirmā, ne pēdējā reize, kad šitāds laiks, Priecājamies par to, ko Dieviņš dod,” Valda un Austra par ziemīgo dienu nebēdā.
Par laika ziņām šajā pavasarī sākuši interesēties arī tie, kuri agrāk par tām nav likušies ne zinis. Sociālie tīkli burtiski pārpludināti ar jokiem par ziemīgo pavasari. Piemēram, arī dinozauri sākumā domājuši, ka pavasaris tikai aizkavējies, un gan jau atnāks... Kā tas beidzās, visi zinām. Cits steidzas neizmesto Ziemassvētku eglīti izrotāt ar olām, vēl kāds aicina uz pludmali, jo varot sauļoties.
Tikmēr ārpus interneta cilvēki steidzas baudīt ziemas priekus, kamēr vēl var. Dažs ir pārliecināts, turpmāk tā būšot katru gadu.
„Sakarā ar 2011. gadu, ar japāņu notikumiem, es varu pateikt, ka mums tiešām pasaule mainās. Tagad sanāk, ka mēs būsim tā kā Norvēģijā ar laiku. Tādas ir manas domas,” nobažījies ir Aleksandrs Valts.
Savukārt Aivis un Matīs domā: „Ir jāizbauda laika apstākļi, kādi ir, un jāizmanto labākais no tiem, uzbūvējot Pikaso cienīgu skulptūru.”
Saistībā ar auksto laiku sāk parādīties brīdinājumi - Jāņos, lecot pāri ugunskuram, nepaslīdēt uz ledus. Jokos, iespējams, ir daļa patiesības. Piemēram, dabas vērotājs Vilis Bukšs prognozē, ka pavasaris būs auksts, vēl līdz maijam naktīs iespējams sals.
