Svinu un kadmiju patērētājs uzņem gan ar pārtiku, gan gaisu un ūdeni, tātad – no apkārtējās vides, norādīja Ilze Plīkša. Arī dzīvnieki pārtiek no tā, kas atrodams apkārtējā vidē. Vides piesārņojumu ietekmē rūpniecība, atkritumu un arī plastmasas atkritumu dedzināšana, kā arī notekūdeņi un mēslojums, kas vēlāk var nonākt saskarē ar lopbarību.
Ilze Plīkša atklāja, ka līdz šim gan PVD nav konstatējis paaugstinātu smago metālu līmeni lauksaimniecības dzīvnieku barībā. Un arī šo dzīvnieku subproduktos piesārņojumu atrod diezgan reti.
“Kopā mēs pa gadu noņemam apmēram 144 paraugus. Un, jā, – pēdējos divos gados esam konstatējuši liellopu nierēs paaugstinātu kadmija daudzumu, pa vienam paraugam katrā gadā,” skaidroja speciāliste.
PVD eksperte arī pastāstīja, ka šādus subproduktus, piemēram, nieres un aknas, mēs ikdienā nelietojam uzturā, tāpēc attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku gaļu pamata satraukumam nav.
Taču uzmanību der pievērst dažādu medījamo dzīvnieku subproduktiem: “Mēs, Pārtikas un veterinārais dienests, ņemam diezgan daudz paraugus no medījamiem dzīvniekiem. Un apmēram 30% šo dzīvnieku paraugos tiek konstatēts paaugstināts kadmija un svina saturs, tādēļ nomedīto dzīvnieku iekšējie orgāni jeb subprodukti būtu jāizvēlas pārtikai ļoti retos gadījumos.”
Meža dzīvnieki svinu un kadmiju bieži vien uzņem ziemā, lielceļu malā laizot uz ceļa izkaisīto sāli, pastāstīja Plīkša.
