4. studija

Padoms bez maksas

4. studija

Padoms bez maksas

Padoms bez maksas

Dzīvesvietas atrašana – nereti lielas raizes studentiem ārzemēs

Studijām ārzemēs mēz būt arī savi "zemūdens akmeņi ", kurus vērts būtu zināt jau iepriekš, piemēram, dzīvesvietas atrašana, kas, kā liecina studentu pieredze, nereti ir viens no sarežģītākajiem posmiem visā procesā.

Der zināt:

  • Rūpīgi sekojiet līdzi līguma nosacījumiem ar augstskolu.
  • Finansiāli drošāk ir izvēlēties studijas ar stipendijas iespējām.
  • Iespējams pieteikties uz vairākām augstskolām un kārtot eksāmenu.
  • Laikus jāsāk meklēt dzīvesvieta.
  • Ja Latvijā nav kādas interesējošas studiju programmas, to var meklē ārzemēs.

Elīna Kolāte izvēlējās turpināt maģistra studijas vienā no populārākajām vietām Nīderlandē – Amsterdamā, tomēr visi solījumi ātri atrast darbu un dzīvesvietu cieta fiasko.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Padoms bez maksas" viņa stāstīja: "Viena lieta, ar ko jārēķinās, braucot uz Amsterdamu, un ļoti iespējams citām pieprasītām studentu vietām – būs šausmīgi grūti atrast dzīvesvietu. Un arī tad, ja izdodas kaut ko atrast, ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem. Es nodzīvoju Amsterdamā deviņus mēnešus, un es domāju, ka policijas iecirknī es biju biežāk nekā vidējais Amsterdamas iedzīvotājs. Man tur šausmīgi nepatika, man tur visu laiku kaut kas negāja, visu laiku neveicās, beigās jau man bija bail iziet uz ielas, jo zināju, ka tas beigsies ar nepatikšanām, vienkārši neko nevajag darīt," atklāja Elīna.

Elīna pārtrauca studijas ne tikai sadzīves apstākļu dēļ, bet arī tāpēc, ka tika izmainīti noteikumi.

Studiju līgumā bija rakstīts, ka universitāte patur tiesības nedaudz pamainīt programmu. Elīnas gadījumā universitāte nomainīja apmēram 50% kursu, kā rezultātā programma viņai vairs nešķita interesanta.

Tomēr Elīna nolēma studēt citviet un arī – izmantot stipendijas iespējas.

"Ja tev ir stipendija ikdienas izdevumiem, tad studēšana ir pilnīgi cita, tur nav visa tā ārprātīgā ņemšanās ar to izdzīvošanu, eiro "kasīšanu". Tajās vietās, kur es studēju, ar tiem 500 eiro bija baigi okei. Manā gadījumā tā bija Portugāle – Faru, Brazīlija – Vitorija, Vācija – Ķīle un Polija – Lodza," stāstīja Elīna.

Savukārt Linards Liepnieks šogad spēris pirmo soli, iestājoties bezmaksas augstskolā Somijā, lai mācītos par programmēšanas inženieri. Viņš dod padomu, ka izvēli var izdarīt bez aģentūru palīdzības un ar centralizēto eksāmenu mērķēt uz vairākām – Linarda gadījumā uz piecām – augstskolām vienlaikus. Iestājeksāmens matemātikā notika tiešsaistē, un tas atšķīries no centralizētā eksāmena Latvijā. 

"Tur vairāk spiediens, vismaz, ko es jutu, vairāk nekā Latvijā – uz loģisko domāšanu, nav tik daudz par teoriju, teorija – diezgan minimāli. Augstākā matemātika tur noteikti nav nepieciešama. Tad, protams, angļu valoda – rakstīšana, lasīšana ļoti līdzīgi, tāds pats līmenis kā Latvijā," atzina Linards. 

Ļoti svarīgi, iestājoties augstskolā, ir laikus sākt meklēt dzīvesvietu.

Katrīna Sīpola, kura Nīderlandē studē nanobioloģiju, ilgi meklējusi, kur studiju laikā dzīvot.

"Ir ļoti grūti atrast dzīvošanu, daudzi cilvēki meklē mēnešiem ilgi un tā arī neatrod, un tad arī tu nevari studēt, ja tev nav pastāvīgas dzīvesvietas. Es, piemēram, sāku meklēt dzīvošanu maijā un atradu tikai augusta beigās. Ja gribas braukt, tad vajag iepriekš par to sākt domāt un meklēt. Ir "Facebook" grupas, ir mājaslapas, kur var atrast dzīvošanu. Un arī, protams, ir daudz dārgāk nekā Latvijā – par vienu istabiņu kaut kādā dzīvoklī ar citiem studentiem ir jārēķinās ar aptuveni 600 eiro," pauda Katrīna.

Bieži vien studentiem ir vēlme apgūt profesijas, kuras nav pieejamas Latvijā, tāpēc arī būtu vērts studēt un iegūt pieredzi ārvalstīs, kur augstskolas to piedāvā.

Renāte un Anna studē maģistra studiju programmā Roskildes Universitātē netālu no Kopenhāgenas.  

"Tas ir farmācijas dizains un inženierija. Latvijā šādas programmas īsti nav, un plus arī budžeta vietu nav tik daudz. Ir varbūt viena, divas budžeta vietas maģistra programmā, bet šeit Dānijā visa izglītība ir bez maksas, kā arī ir iespējams dabūt stipendiju, lai varētu šeit dzīvot. Dānija ir draudzīgāka pret studentiem. Izglītība ir diezgan augstā līmenī, un te māca savādāk nekā Latvijā. Te vairāk ir praktiska pieeja, un ir ļoti daudz dažādu iespēju, interesanta pieeja mācībām. Vari brīvdienās nostrādāt vai vakaros pāris stundas pastrādāt, vai vienu darba dienu – ar to jau pietiek, lai izdzīvotu," pieredzē dalījās meitenes.

Citi noderīgi padomi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt