Personas kredītreitingu nosaka ne tikai tas, vai laikā tiek veikti kredīta maksājumi, bet arī tādas lietas kā kavēti rēķini, neapmaksātas autostāvvietas un pat braukšana sabiedriskajā transportā "par zaķi" – visas šīs lietas var negatīvi ietekmēt personas kredītreitingu. Slikts kredītreitings savukārt nozīmē mazākas izredzes saņemt izdevīgus piedāvājumus aizdevumiem – vai pat nesaņemt tos vispār.
"Kredītinformācijas birojs ir uzņēmums, kas apkopo informāciju no dažādām nozarēm, attiecīgi šeit nonāk informācija no bankām, no nebanku kreditētājiem par saistībām, kas tiek pildītas un kuras – kavētas. Tāpat arī no citām nozarēm, no elektroenerģijas nozarēm, informācija no slimnīcām, no "Rīgas satiksmes"," skaidroja Miķelsons.
"Informācija pie mums var nonākt no jebkura uzņēmuma, kuram kāds ir parādā," viņš uzsvēra.
Vienlaikus speciālists atgādināja, ka kredītreitinga veidošanai tiek saņemta un apkopota informācija arī par tiem maksājumiem, kas tiek veikti laikā. Ja tu kavē vienu rēķinu, tas automātiski nenozīmē, ka tev uzreiz nevar piešķirt kredītu.
"Nav labs vai slikts kredītreitings. Te ir svarīgi izdalīt uzņēmumus, ar kuriem jūs gribat strādāt. Ja klasiskai bankai jūs skaitāties riskants klients, tad, aizejot pie jaunā veida kreditētājiem, jūs viņiem vairs nebūsiet riskants, jo ietilpstat viņu tajā saucamajā riska apetītē, un viņi labprāt ar jums sadarbosies," skaidroja Miķelsons.
Arī kredītreitingi var būt dažādi, jo katra kredītiestāde var aprēķināt savu reitingu, pēc kā vadīties. Privātpersonas kredītreitingu var uzzināt un izmantot jebkurš uzņēmums, kas sniedz pakalpojumu vai preci uz pēcapmaksu, tostarp telekomunikāciju uzņēmumi un uzņēmumi, kas, piemēram, izīrē dzīvokļus.
"Arī jebkurš cilvēks var ieiet manakreditvesture.lv, bez maksas pieprasīt atskaiti par sevi un redzēt, kāda informācija par viņu ir pieejama. Savukārt, runājot par kredītreitinga noskaidrošanu, tas ir maksas pakalpojums, ko klients var nopirkt," norādīja Miķelsons.
Kredītreitings atkarībā no cilvēka paradumiem un finansiālās situācijas visu laiku mainās. Bankas ierasti vērtē pēdējo pāris gadu periodu, taču parāds, kas nav nomaksāts, kredītvēsturē glabājas pat 10 gadus, ja parāds ir nomaksāts – piecus.
"Noteikti vajadzētu laicīgi maksāt visus rēķinus, tas būtu primārais, jo jebkurš rēķins, kas nav samaksāts, var nonākt pie mums, Kredītinformācijas birojā, un tad to informāciju redz viss kreditēšanas tirgus un ņem vērā savos aprēķinos. Ja uzņēmies saistības, tās arī jāpilda," ieteica Miķelsons.