“4. studija” atgādināja, ka pilna samaksa tiek iekasēta tikai no ārzemniekiem, kuriem nav apdrošināšanas polises, vai arī, ja izsaukums tiek atzīts par maldinošu.
Ja izsaukuma sarunā ar dispečeru top skaidrs, ka slimnieka dzīvībai briesmas nedraud un veselības problēmas var risināt arī ambulatori, tomēr izsaukuma pieteicējs vēlas neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanos, tas tiks klasificēts kā maksas pakalpojums, un iedzīvotājiem būs jāšķiras arī no 62,2 eiro.
Lai arī izsaukuma laikā dispečeri cenšas situāciju noskaidrot skrupulozi un detalizēti, bet ļoti satrauktajam palīdzības izsaucējam stāvoklis reāli šķiet kritisks, kad brigāde ierodas, nereti atklājas pavisam cita aina - slimniekam briesmas nedraud un dzīvību glābēji atbraukuši gluži kā ģimenes ārsti mājas vizītē.
NMPD Operatīvā vadības centra vadītāja Raita Krišjāne norādīja, ka, “protams, pacientam pašam nav jābūt ar medicīnisko izglītību un jāsaprot, kas notiek ar viņa organismu”.
“Bet es vēlreiz gribu akcentēt, ka tās dzīvībai bīstamās situācijas, kad jāsauc NMPD – bezsamaņa, viennozīmīgi jāsauc ātrā palīdzība, elpošanas traucējumi vai vispār pārtraucis elpot. Nopietna ārēja asiņošana,” atgādināja Krišjāne.
Vēl bīstamas ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var norādīt uz infarktu, un vienas ķermeņa puses akūts vājums, kas raksturīgs insultam, kā arī jebkuras citas pēkšņas sāpes.
Taču, ja slimnieks stipras sāpes vēderā novērtējis kā apendicīta lēkmi, bet, atbraucot mediķiem, izrādās, ka vienkārši kas nelāgs apēsts, tas tomēr automātiski nenozīmē, ka pacientam būs jāmaksā par savu nezināšanu.
“Ne jau vienmēr visos gadījumos tiek piemērota maksa. Tiek izvērtēts. Tas nenozīmē, ka izsūtām to rēķinu,” skaidroja NMPD.
Lai labāk būtu izprotama Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ikdiena, Operatīvā vadības centra vadītāja piekrita komentēt dažādu izsaukumu gaitu un rezultātu.
Piemēram, brigāde uz augstākās prioritātes izsaukumu ar motīvu - bezsamaņa, elpo, iemesls nezināms - ieradās 5 minušu laikā.
Tad izrādījās, ka cienījamā vecuma mamma vienkārši bija iemigusi, bet dēls diemžēl bija alkohola reibumā un laikam pārpratis situāciju. Uzrunājis mammu, viņa nebija atbildējusi. Bet, kad viņš pats sācis mammu elpināt, viņa bija pamodusies.
“Es negribu apgalvot, ka pacienti pārspīlē, bet šādi gadījumi ir. Sāk ar vienkāršāko, bet, kad jūt, ka brigādi tomēr neizsūtīs, tad mēģina savas sūdzības pastiprināt,” stāstīja Krišjāne.
Piemēram, kāds izsaucējs sūdzējās par šausmīgām sāpēm mugurā un kājās, stāstīja, ka pretsāpju līdzekļu viņam mājās nav, uz aptieku viņš aiziet nevarot un nav, kam to palūgt.
Tālāk saruna tika savienota ar ārstu-konsultantu. Tas notiek gadījumos, kad kļūst skaidrs, ka slimnieka dzīvībai briesmas nedraud, bet lai padziļināti izvērtētu situāciju. Un izsaucējs sāka stāstīt, ka viņam šausmīgi trako sirds un sāp kāja, sāpot jau mēnešiem ilgi, bet ģimenes ārsts vairs nesaka neko.
Nepilnības ambulatorajā aprūpē NMPD mediķi uzskata par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības pie viņiem arī tajās situācijās, kad tas nav nepieciešams. Jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir visvienkāršāk un ātrāk pieejamais medicīnas pakalpojums – viena zvana attālumā.
