ĪSUMĀ:
- Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšana Latvijā notiek gausi; kopš 2009. gada nosiltināti vien 5%.
- "Altum" programmā paredzēti 57,2 miljoni eiro, kas varētu segt 170 māju energoefektivitātes veicināšanu, bet rezervēti tikai 13%.
- Problēma – būvniecības cenu kāpuma dēļ ietaupījums par siltumenerģiju var nenosegt kredīta izmaksas.
- Lai par kredītu nebūtu jāpiemaksā, apsaimniekotāju asociācijā rosina mainīt atbalsta sadalījumu vai subsidēt kredīta procentu likmi.
- Ar ēku atjaunošanu un siltumenerģijas veicināšanu vislabāk veicies Liepājai, Valmierai un Ventspilij.
- Rīgā pēdējo trīs gadu laikā renovētas tikai 45 daudzdzīvokļu mājas.
- Pēc mājas renovācijas apkures izmaksas var samazināties uz pusi.
- Aplēses liecina, ka pēc ēkas atjaunošanas darbiem nekustamā īpašuma vērtība pieaug par 10–30%.
- Renovējot māju, var ne tikai samazināt apkures izmaksas, bet arī uzlabot ēkas tehnisko stāvokli.
- Renovētā "lietuviešu projekta" mājā ir 2,5 reizes mazākas izmaksas par siltumu.
- Vēsturisko ēku atjaunošana un siltināšana ir sarežģītāka, jo jāievēro noteiktas prasības.
- Rīgā renovētām ēkām par 90% tiek samazināts nekustamā īpašuma nodoklis.
- Līdz 2029. gadam būs divas programmas, kuru ietvaros varēs saņemt līdzfinansējumu ēku atjaunošanas darbiem.
"Altum" programmā, kas darbojas no 2022. līdz 2026. gadam, ir 57,2 miljoni eiro, kas paredz 170 māju renovāciju. No šīs summas ir rezervēti vien 13%.
"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece atklāja, ka no šobrīd atvērtās un pieejamās daudzdzīvokļu māju programmas ir rezervēts finansējums 21 daudzdzīvokļu mājai.
"Mēs pieņemam, ka tieši nākamajā gadā, nākamā gada sākumā mēs saņemsim lielāku projektu pieteikumu skaitu un programmu mēs noteikti apgūsim," prognozēja Vērzemniece, piebilstot, ka pašvaldību atbalsts projekta sagatavošanas posmā ir ļoti svarīgs faktors, lai projektu uzsāktu realizēt.
Kāpēc iedzīvotāji vilcinās?
Viena no problēmām ir būvniecības cenu kāpums, kā rezultātā, paņemot kredītu mājas atjaunošanai, ieekonomētais par siltumenerģiju nenosedz kredīta izmaksas. "Pensionāram, kuram pēkšņi ir 20–30 eiro mēnesī jāpiemaksā klāt par šo kredīta maksājumu, – viņš nav gatavs to darīt tīri finansiālu apsvērumu dēļ," skaidroja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes loceklis Ervīns Straupe.
Straupe atzina, ka būtu vērts mainīt atbalsta (šobrīd 49%), procentuālo sadalījumu, lai, piemēram, izpildot noteiktus kritērijus, varētu saņemt lielāku atbalstu. Otra iespēja – tiek subsidēta kredīta procentu likme.
Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Gatis Silovs norādīja, ka Lietuvā un Igaunijā tiek segta viena trešā daļa no mājas renovācijas izmaksām.
"Līdz ar to viņi šo finansējumu dala mazākās porcijās, sanāk lielākam daudzumam. Mēs šobrīd esam dāsnākie starp visām trim Baltijas valstīm," sacīja Silovs. "Un šis ir privātīpašums, un piedodiet, bet, ja jums automašīnai ir vajadzīgs remonts, jūs negaidiet, kad valsts jums iedos naudu!"
Ar ēku atjaunošanu un siltumenerģijas veicināšanu vislabāk veicies Liepājai, Valmierai un Ventspilij. Rīgā situācija nav iepriecinoša. Piemēram "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) pārraudzībā ir 3800 mājas ar kopējo platību 7,5 miljoni kvadrātmetru, taču pēdējo trīs gadu laikā renovētas vien 45 daudzdzīvokļu mājas ar kopējo renovēto platību 100 tūkstoši kvadrātmetru. Tie ir 1,33%. RNP valdes loceklis Mārtiņš Paurs atklāja, ka izvirzīts mērķis divarpus gados renovēt vēl vismaz 50 māju.
"Kā tādu labo piemēru varu minēt Olaini, tur ir diezgan daudz dzīvojamās platības renovēts – vairāk nekā puse, un tur, piemēram, atbalsta instrumentos ir procentu likmes segšana 100% apmērā no šī kredīta procentu maksājuma, kas būtu jāmaksā par piesaistīto kredītu," norādīja Paurs. "Manuprāt, tāds ļoti jaudīgs instruments. Jā, pašvaldībai tas maksā dārgi, bet ir arī rezultāts pretī."
Cik ilgā laikā investīcijas atmaksājas?
Maksa par apkuri pēc ēkas renovācijas var ievērojami samazināties, skaidroja "Rīgas enerģētikas aģentūra" energoefektivitātes speciālists Arnis Lelītis par kādu atjaunotu daudzdzīvokļu ēku un tās patēriņu pirms un pēc renovācijas skaidroja: "Šobrīd šai ēkai izmaksas ir samazinājušās uz pusi, un tas arī samazina šo kopējo atdošanas laiku. Ja mēs paskatāmies dokumentos – energoauditā, tad pirms ēkas atjaunošanas tā patērēja gadā 190 kilovatstundas (kWh) un šobrīd pēc atjaunošanas 80; tātad šis ieguvums ir vairāk nekā puse."
Protams, ietaupījums pēc ēkas renovēšanas ir atkarīgs no tā, kāds konkrētajā vietā ir apkures tarifs, kas pēdējā gada laikā daudzviet pieauga pat vairākkārtīgi.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniece Ruta Vanaga veica aprēķinus: "Ja mēs šobrīd skatāmies 92 kilovatstundas (kWh) un ja mēs skatāmies 50m2 dzīvokli, tad gadā mums tas ietaupījums veido apmēram 4,6 megavatstundas (MWh). Tad, šīs megavatstundas sareizinot ar konkrēto piegādātāja tarifu, mēs varam iegūt, cik eiro konkrētais dzīvoklis ietaupītu, un tie ir 460 eiro gadā, ja apkures tarifs šobrīd Rīgā ir aptuveni 100 eiro par 1 MWh."
Tātad, ja nama atjaunošanas darbu tāme bijusi 880 tūkstoši eiro, līdzfinansējums 49%, tad 55 dzīvokļu īpašniekiem jāsedz 440 tūkstoš eiro izmaksas. Izdalot uz dzīvokļu skaitu – katram 8000 eiro. (Protams, tas ir atkarīgs no katra dzīvokļa platības.) Ja gadā ieekonomēt par siltumenerģiju var 460 eiro, tad atmaksāšanās laiks ir teju 17,5 gadi.
"Pirms siltināšanas ir jāveic defektu novēršanas darbi, kas saistīti ar plaisām, izdrupušiem ķieģeļiem, sabojātām lietus notekām, kur veidojas kādi apaugumi," skaidroja Vanaga. "Faktiski šie darbi energoefektivitāti nepaaugstina vai paaugstina pavisam nedaudz, bet, ja mēs skatāmies, ka šī daļa būtu jāveic tāpat, lai uzturētu ēku kārtībā, lai novērstu kaut kādu bojāšanos, tad, pievienojot šo siltināšanu, mēs redzam, ka tā siltināšanas daļa paliek jau ar īsāku atmaksāšanās termiņu."
Ilgtermiņā jāsaprot, ka agri vai vēlu visi šie nami būs jāatjauno, – ja ne, tie var kļūt neekspluatējami, bet nereti iedzīvotājiem galvenais ir, lai kredīta maksājums nesadārdzinātu ikmēneša maksājumus, proti, ieekonomētajam par siltumenerģiju jāpārsniedz kredīta izmaksas. Pētījumi liecina, ka pēc ēkas atjaunošanas darbiem nekustamā īpašuma vērtība pieaug par 10–30%.
Ar ko būtu jāsāk iedzīvotājiem?
Lai uzsāktu renovāciju, pirmkārt, mājas iedzīvotājiem jāvienojas, ka vēlas veikt ēkas atjaunošanu. "Lai sāktu ēkas atjaunošanu, ir jāizveido divi dokumenti – ēkas tehniskais atzinums un energoaudits," norādīja Lelītis. "Šie divi dokumenti mums apvienos to informāciju, kas ir ar esošo ēkas stāvokli un iezīmēs to perspektīvu, ko mēs varētu sasniegt, ko mēs varētu ietaupīt."
Tā ir kā rokasgrāmata ēkas sakārtošanai. Šo pirmo divu dokumentu izstrāde piecstāvu mājai varētu izmaksāt ap 2–2,5 tūkstošiem eiro, un 70% var saņemt atpakaļ. Kad tas izdarīts, jāpiesakās granta programmā, jāķeras klāt būvprojekta izstrādei, kam arī tiek nodrošināts atbalsts, un tālāk ceļš ved uz banku.
Energoefektivitātes speciālists uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību šiem pamata dokumentiem.
Jo labāk izstrādāts būvprojekts, jo būvniekam vieglāk izveidot precīzu tāmi, lai vēlāk neveidotos sadārdzinājums.
"Kas jāpiemin, tad noteikti dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt kārtīgiem komunālo maksājumu veicējiem," atzina Lelītis. "Iedzīvotājiem nekas nav jāieķīlā, nekādas kredīta sasitības kā tādas uz personu netiek veiktas."
Ekonomikas ministrija ir pārliecināta, ka šī "Altum" granta nauda 57,2 miljonu eiro apmērā ēku energoefektivitātes veicināšanai līdz 2026. gadam tiks izlietota jau nākamgad.
"Ir divas programmas – vienā līdz 2026. gadam 57 miljoni, un, tikko kā mēs šo naudu paņemam, mums jau ir norezervēta vēl papildus otra programma, kas ir līdz 2029. gadam," informēja Silovs. "Līdz ar to patiesībā mums ir divas programmas – viena ir vaļā, un otra gaida. Līdzko pirmā būs galā, otru atvērsim, un kopā ir 230 miljoni."
Kā norādīja Straupe, pagājušajā ziemā valsts atbalsts apkures izdevumiem izmaksāja sešas reizes vairāk nekā renovācijas programmā rezervētā summa četriem gadiem.
2022.–2023. gada apkures sezonas rēķini siltinātām un nesiltinātām sērijveida ēkām
Pēc RNP sniegtajām ziņām izmaksas par apkuri nerenovētā "lietuviešu projekta" mājā 1,89 eiro kvadrātmetrā (eur/m2), turpretī tādas pašas sērijas renovētā mājā vidējās apkures izmaksas ir 0,70 eur/m2.
Tātad 2,5 reizes mazākas izmaksas par siltumu.
Savukārt Hruščova laika mājās, kas pēc būtības ir energoneefektīvākas, nerenovētos namos apkures izmaksas bijušas 2,34 eur/m2, bet renovētos 0,70 eur/m2.
Tikmēr vēsturisko ēku atjaunošana un siltināšana ir sarežģītāka, jo jāievēro noteiktas prasības estētisko vērtību un fasādes saglabāšanā, kurām energoaudits piemeklē risinājumu.
"Vēsturiskajām mājām, iespējams, var tikt izskatīta siltināšana no iekšpuses, ja tas ir iespējams, vai variējot, kas ir darāms no ielas, kas ir darāms no pagalma," sacīja Vanaga.
Tomēr vēsturiskajām mājām ne vienmēr ir iespējams pieteikties "Altum" programmā, jo nolikums paredz, ka pēc renovācijas darbiem energoefektivitātei jāpalielinās par vismaz 30%. Ja fasādi nav iespējams siltināt, tad mērķi nevar sasniegt.
"Ja mēs redzam pēc dokumentiem, pēc energoaudita, ka mēs nevaram sasniegt šo rādītāju, tad mēs varam izvēlēties Rīgas programmu, jo Rīgas programma ļauj arī pa kārtām to darīt, nav obligāti jāņem visa māja," atklāja Lelītis. "Vienu gadu mēs uztaisām fasādes, otru gadu jumtu, bēniņus un tā tālāk."
Šai programmai pašvaldības līdzfinansējums ir 50%, bet ne vairāk kā 50 tūkstoši eiro. Lai saņemtu līdzfinansējumu, arī tiek skatīts energoaudits, un nosacījums ir pirmos veikt tos darbus, kas dos vislielāko energoefektivitātes pienesumu.
Kā motivēt iedzīvotājus renovēt mājas?
Vajadzīgs skaidrojošais darbs gan no pārvaldniekiem, gan ministrijas, gan "Altum", uzskata Straupe, piebilstot, ka "tas tiek veikts, bet laikam tā informācija līdz iedzīvotāju apziņai kaut kādā veidā nenonāk, un, ja nonāk, tad neseko viņu rīcība".
Savukārt Paurs rosināja: "Ir jāļauj cilvēkiem iespēja sildīt gaisu, bet, iespējams, par to ir arī jānosaka kāda maksa."
Bet Silovs (EM) uzsvēra pašvaldības lomu renovācijas uzsākšanā – tehniskās dokumentācijas sagatavošanā un iedzīvotāju pārliecināšanā.
Rīgā pie atbalsta pasākumiem jāpiemin, ka renovētām ēkām tiek samazināts nekustamā īpašuma nodoklis par 90%. Rīgas namu pārvaldnieks ir apņēmies veikt enegoauditus 800 mājām, tādā veidā cerot, ka iedzīvotājiem būs stimuls tomēr lemt par labu ēku atjaunošanai.
Iespējas ir gana plašas, un līdz 2029. gadam darbosies divas programmas, kuru ietvaros varēs saņemt līdzfinansējumu ēku atjaunošanas darbiem. Jāatceras, ka šādā veidā mēs maksāsim ne tikai mazāk par siltumenerģiju, bet arī uzlabosim ēkas tehnisko stāvokli.
Ēku siltināšana
