Klausītājs Vilnis uzdeva jautājumu par saimniecības ēkā esošo lielo mitrumu:
"1955. gadā celta saimniecības ēka, vienslīpes jumts ar bēniņu daļu, klāts ar viļņotām šīfera plāksnēm. Grīda betonēta, pamati tikai daži centimetri no zemes, abos logos ievietotas restītes. Ārsienas no šlagbetona. Mitrums vasaras siltajā periodā ap 85%, bet pārējā gada laikā 95% un vairāk. Iekštelpā glabātiem ar antiseptiķi apstrādātiem dēļiem uz virsmas veidojas daudzi maziņi, balti veidojumi. Ja veidot papildventilāciju, tad kādas konstrukcijas, varbūt vējā rotējošu? Vai vajag dezinficēt iekštelpu un telpas koka daļas?"
No pamatiem līdz jumtam
Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.
Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!
Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.
Biršs norādīja – šajā situācijā lielākās problēmas rada tas, ka saimniecības ēkas pamati ir tikai dažus centimetrus virs zemes, kā arī betonētā grīda, jo betons uzņem un atdod mitrumu, līdz ar to arī telpa būs mitra.
"Tāpēc vajadzētu no tā atdalīties. Ja tas ir iespējams, uz grīdas uzklāt telpisko ģeomembrānu un uz tās uzklāt dēļu grīdu vai salikt dēļus tāpat. Tad mitrums pazustu," viņš ieteica.
Vēl gan neatrisināta paliek ventilācijas problēma. Būveksperts vērtēja, ka uz dēļiem esošais pelējums, visticamāk, pastāv ilgu laiku, taču tas arī liecina, ka gaiss ir pietiekami mitrs, lai veidotos pelējums, taču ne tik, lai veidotos puve, tāpēc situāciju var atrisināt ar vienkāršu ventilācijas konstrukciju.
"Lai veidotu ventilāciju, mums ir jāizvēlas divi tālākie stūri pa diagonāli – vienā veidojam cauruli, kas iet uz augšu virs jumta un beidzas pie griestiem, un otrā veidojam cauruli, kas iet līdz telpas grīdai. Tad mēs to cauruli, kas ir līdz grīdai nolaista, pamazām saīsinām, griežam it kā nost, līdz pēc zināma laika veidojas gaisa plūsma," Biršs ieteica.
Tā bez elektrības tēriņiem saimniecības ēkā var panākt, ka cauru gadu notiek gaisa kustība. Ja to nepieciešams regulēt, var uzlikt vārstu, ar kuru var pagriezt gaisa padevi.
Savukārt, lai saglābtu ēkā turētos dēļus, uz kuriem veidojies pelējums, tie jādezinficē. Pēc tam, ja veikti ieteiktie uzlabojumi, tos var turēt tajā pašā telpā, norādīja būveksperts.
"No pamatiem līdz jumtam"
