Klausītāja Rūta jautāja: "Nesen iegādājāmies ap 1985. gadu ekspluatācijā nodotu dzīvojamo mājiņu. Ēkai nav vannasistabas, tādēļ to plānojam ierīkot esošajā vējtverī. Vējtvera ārsienas ir ļoti plānas, silikātķieģelis uz kanti. Sienas no iekšpuses siltinātas ar skaidām, kuras tagad ņemam ārā. Iekšpusē koka karkass ar brusām. Vēlamies telpu siltināt no iekšpuses. Ar ko jūs ieteiktu siltināt un kāds būtu vēlamais sienas "pīrāgs"?"
Viņa norādīja, ka pašreiz ieplānots šāds sienas "pīrāgs": silikāta ķieģelis uz kants 9 centimetri (cm), koka statņi, aizpildīti ar putupolistirolu un putām aptuveni 150 milimetru biezumā, tad tvaika plēve, divas kārtas mitrumizturīgā ģipškartona un tad flīzes vai mitrumizturīgā krāsa.
Vērtējot šo plānu, būveksperts Juris Biršs norādīja, tas nav veiksmīgs un novedīs pie cīņas ar pelējumu: "Rīkoties vienmēr var tā, kā pats grib, bet es vienkārši teikšu, – rīkoties šādā veidā, ja tā būtu darbnīca kāda, es vēl varētu pieļaut, bet tā ir mitra telpa. Ar ko būs jācīnās – būs nepārtraukts pelējums, būs dažādi pelējuma varianti un mitrums."
"Pat ja uzlabotu ļoti labu ventilāciju visiem logiem, tad tik un tā tas nav pareizs risinājums manā skatījumā," viņš piebilda.
Būveksperts atzina – slikti ir tas, ka skaidas no sienām jau ir izņemtas, jo tās varēja palikt, bet tas nav nekas briesmīgs.
Viņš ieteica rīkoties šādi: "Ir koka karkass, es ieteiktu pataisīt viņu lielāku, to režģi pataisīt tik biezu, cik jūs biezu vēlaties. Tad to apšūt ar mīkstām kokšķiedru plāksnēm vai rīģipsi, – vienalga, un tad piepūst ar ekovati."
Ekovate jāizvēlas tāpēc, ka jārada siena, kas var brīvi elpot. Tādā gadījumā atkrīt nepieciešamība izmantot jebkādas plēves, toties tālāk jātaisa vismaz 3 līdz 5 centimetru plata gaisa sprauga. To taisa vienkāršu, uz vieglmetāla profiliem uzliek mitrumizturīgo rīģipsi un var flīzēt.
"Griestos tāpat atstājam šādu spraugu, ievietojam ventilatoru, kas strādā uz mitruma sensoriem. Ieregulējam to uz 70% mitrumu un pieslēdzam pie elektrības. Tālāk visu tas darīs pats, – mērīs mitrumu un, ja būs vairāk nekā 70%, tas ieslēgsies un izmetīs lieko gaisu laukā," ieteica Biršs.
Šāds risinājums garantē, ka vannasistabā būs silti, telpa būs sausa un nebūs jābaidās par pelējumu.
Savukārt klausītāja Ilona rakstīja: "1970. gadā būvēta skaidbetona māja. Kā to pareizi siltināt no iekšpuses? Plānoju izveidot metāla profilu karkasu, kas būtu 5 cm attālumā no ārsienas. Pie metāla profiliem vienā kārtā skrūvēt rīģipsi. Starp esošo sienu un rīģipsi likt 5 cm biezu akmens vati. Vai jāizmanto kāda plēve, vai vienkārši akmens vates plāksnes jāieliek cieši kopā starp metāla profiliem?"
Arī šis plāns nav īsti pareizs, būveksperts norādīja. Tā rīkoties drīkst, bet tas ir sarežģītāks, darbietilpīgāks, dārgāks risinājums, kas ir ne visai labs veselībai.
Viņš sacīja: "Ja mēs siltinām no ārpuses, mums ir pilnīgi vienalga, kādu mēs elpojošu siltumizolācijas materiālu lietojam. Protams, man negribētos, lai lietojam plastmasu, dažādas putas, bet visas minerālvates, stikla vates un ekovates, un kūdras vates, – to visu varam darīt."
"No iekšpuses, ja mēs negribam pielietot speciālas tvaika izolācijas plēves, mēs nedrīkstam siltināt ar minerālvatēm.
Tas nozīmē, ka nedrīkst no iekšpuses ar akmens vati, stikla vati un izdedžu vati," viņš uzsvēra.
Biršs ieteica iekšpusē izvēlēties materiālu, kas uzsūc mitrumu, izvēlēties var gan ekovati, gan kaņepāju, kūdras vai koka vati – jebkuru koka bāzes siltumizolācijas materiālu. Tad darbs jānoslēdz ar kokšķiedru plātni vai rīģipsi.
