Sadaļas Sadaļas

Latviešu radītas tulpju šķirnes cieņā arī Nīderlandē – šo ziedu lielvalstī

Bārkstainas, pildītas, agras un vēlas, vienkrāsainas un strīpainas – tulpju daudzveidība, pateicoties selekcionāru darbam, kļuvusi neaptverama. Par tulpju māniju Nīderlandē, sarkanas krāsas ziediem Padomju Savienībā un pasaulē novērtētām latviešu radītām šķirnēm stāsta dārzkopis un selekcionārs Juris Švarcs.

Līdzība ar turbānu

Savvaļā aug vairāk nekā 140 tulpju sugas, Latvijā sastopama meža tulpe 'Tulipa sylvestris'. To dzimtene ir Centrālā Āzija un Turcija. Lielākā daļa sugu aug Uzbekistānā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Kirgizstānā, Irānā, Turcijā, Irākā un citviet. Savvaļā, atkarībā no sugas, tās aug gan klinšainos kalnu masīvos, gan pustuksnešos, gan zemienēs.

Tulpju nosaukums radies senajā Persijā (tagadējā Irānas teritorijā), kur par tām rakstīja jau 11. gadsimtā pirms mūsu ēras. Persieši tulpju ziedā saskatīja zināmu līdzību ar Austrumu tautu galvassegu turbānu. Tas persiešu valodā ir “dolbend”, no kā radies atvasinājums “toliban”, kas latīņu valodā ir “tulipa”.

No Persijas šie dekoratīvie ziedi  nonāca Turcijā, kur tos audzēja dārzos un sāka selekcionēt. 16. gadsimtā bija radītas apmēram 300 tulpju šķirnes. Konstantinopolē (tagadējā Stambulā) un citās Turcijas pilsētās ik gadu notika krāšņi tulpju svētki, kur apbalvoja jauno šķirņu izveidotājus. Īpaši liela tulpju kolekcija auga turku sultāna pils dārzā, kur tās ieraudzīja austriešu sūtnis, kurš nelielu tās daļu 1554. gadā nosūtīja uz Austriju.

“Tulpju mānija” Nīderlandē

Lai radītu no turku tulpēm atšķirīgus ziedus ar noturīgākiem ziedkātiem, selekcijas darbu uzsāka Rietumeiropā. 1593. gadā tulpes nonāca arī mūsdienu Nīderlandes teritorijā. Pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un atbilstošai augsnei, Nīderlandē tulpes strauji guva popularitāti.

Laika posmā no 1625. līdz 1637. gadam valsti pārņēma “tulpju mānija”, jo šos ziedus audzēja teju visi, un pieprasījums pēc jauno šķirņu sīpoliem strauji auga, kas veicināja arī cenu celšanos. Šķirnes ‘Sempre Augusta’ sīpolu pārdeva par 13 tūkstošiem florīnu, kas pielīdzināms nekustamā īpašuma vērtībai.

Tulpju sīpoliem piešķīra nepamatoti augstu cenu, kas daudziem izraisīja bankrotu, tāpēc Amsterdamā 1638. gadā pieņēma likumu, nosakot fiksētas tulpju sīpolu cenas.

Tas palīdzēja mazināt trakumu pēc jaunu sīpolu iegādes, taču uz laiku izraisīja ekonomisko krīzi. Turpmākajos gados tulpju audzēšana kļuva par nozīmīgu un ekonomiski izdevīgu dārzkopības nozares sastāvdaļu, tāpēc Nīderlandi joprojām sauc par tulpju zemi, un šie ziedi ir kā valsts simbols.

Šajā valstī ir lielākā tulpju stādījumu platība, kas pagājušajā sezonā sasniedza 12 700 hektārus, kā arī Nīderlandē tiek radītas 95 % jauno šķirņu.  Vēl viņi var lepoties ar Keukenhofas dārzu, kas ir viens no skaistākajiem pasaulē. 32 hektārus lielajā dārzā ik gadu uzzied septiņi miljoni sīpolpuķu, no kurām liela daļa ir jaunākās tulpju šķirnes.

Pieprasītākās - sarkanās krāsas tulpes

Arī Latvija piedzīvoja zināmu “tulpju mānijas” periodu – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad  tulpju sīpolu un ziedu audzēšana bija viena no retajām privātā biznesa iespējām Padomju Savienībā, tāpēc ar to aizrāvās dažādāko profesiju pārstāvji. Pavasaros gandrīz pie katras mājas ziedēja Darvina hibrīdu tulpes, piemēram, ‘Apeldoorn’, ‘Oxford’, ‘London’, ‘Dover’, tieši sarkanos toņos, jo tā bija pieprasītākā krāsa. Sieviešu dienā – 8. martā – Latvijas dārzkopjiem darba netrūka, jo uzziedinātās tulpes devās tirgot pa visu plašo Padomju Savienību.

Svītrainības vīruss un pelēkā puve – ko darīt?

Latvijā tulpju ziedēšanas sezona sākas aprīļa vidū ar Kaufmaņa tulpēm un ilgst līdz jūnija sākumam, kad dārzus rotā vienkāršās vēlās, pildītās vēlās un  lilijziedu tulpes. Kombinējot agri, vidēji un vēlu ziedošās tulpes, var likt dobei rotāties tulpju ziediem pusotra mēneša garumā.

Audzēt tulpes nav sarežģīti, jo tās nav īpaši prasīgas. Tās vislabāk jutīsies saulainā, no vējiem aizsargātā vietā. Ieteicams katru gadu sīpolus izrakt un pārstādīt.

Aktuālākās slimības, kuras apdraud šos ziedus, ir svītrainības vīruss un pelēkā puve. Svītrainības vīrusu var atpazīt, ja zieds nevienmērīgi iekrāsojas citā krāsā, piemēram, sarkanas ziedu krāsas šķirnei parādās dzeltenas neregulāras joslas. Tādā gadījumā augs jāizrok un jāsadedzina, lai ar tā sulu kaiti nepārnestu uz citiem augiem. Otra aktuāla slimība ir pelēkā puve – uz lapām un ziediem parādās nelieli pelēki punktiņi. Tās parasti ir sekas sabiezinātam, slikti vēdinātam stādījumam. Tāpat neviens tulpju audzētājs negribētu savā tulpju dobē sagaidīt ciemos ūdensžurkas, kuras ne tikai var sagrauzt sīpolus, bet arī, savelkot tos alās, izjaukt ziedu kolekciju.

Latvieši var lepoties ar tulpju kolekcijām

Kā griezt tulpes?

Griežot tulpes, vislabāk to darīt zem pirmās lapas no augšas. Ja nogriezīs ar vairāk lapām, sīpoli, kad tos izraks, būs mazāki.

No 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem tulpju šķirņu kolekciju sāka veidot ne tikai Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) Salaspilī, kur astoņdesmitajos gados tā sasniedza 580  šķirnes, bet arī vairāku šo ziedu entuziastu, piemēram,  Alfrēda Ābika, Aldoņa Vēriņa, Ēvalda Paupera, Jāņa Rukšāna (Jaunā konservatībā partija), Vitauta Skujas, Jāņa Salena, Jura Egles un citu dārzos.  Arī Juris Švarcs vienubrīd uzturēja ievērojama apjoma kolekciju, kura sasniedza 550 šķirnes. Padomju Savienības laikā, dzīvojot aiz “dzelzs priekškara”, iegūt jaunas šķirnes nebija viegli, bet kolekcionāri mērķtiecīgi izmantoja visas iespējas, piemēram, lūdzot palīdzību jūrniekiem vai ārzemēs dzīvojošajiem radiniekiem.

Latviešu selekcionāru šķirnes aplūkojamas izstādēs un parkos Nīderlandē

Jaunas šķirnes izveidošana ir ilgs process, jo, kamēr selekcionārs pirmo reizi ierauga iznākumu, paiet četri pieci gadi, turklāt lielākā daļa, pat līdz 95 %,  jauno hibrīdu var būt neperspektīvi. Vēl apmēram pieci gadi vajadzīgi, pavairojot sīpolus, lai veiksmīgākajiem hibrīdiem varētu piešķirt šķirnes nosaukumu un skaistos ziedus izrādīt izstādēs.

Laikā, kad Latvija atguva neatkarību, bieži viesi vietējo selekcionāru dārzos bija tulpju audzētāji no Nīderlandes, kuri atzinīgi novērtēja latviešu paveikto un centās nopirkt kaut nedaudz puķu sīpolu, lai tos tālāk pavairotu un audzētu Nīderlandē komerciāliem nolūkiem. Panākumiem bagātākie vietējie tulpju selekcionāri, kuru šķirnes ir arī starptautiski reģistrētas, ir Juris Egle, Vitauts Skuja un Jānis Rukšāns.

Juris Egle radījis daudzas pildītās bārkstainās tulpes, piemēram, ‘Vārtājas Pils’ ar baltiem ziediem, kuriem no ārpuses purpura krāsojums, zema auguma šķirni ‘Grobiņa’, kura ilgi zied baltiem ziediem un labi vairojas, kā arī šķirni, kura zied dzeltenas krāsas ziediem ar oranžu lāsojumu un nosaukta par godu pasaulslavenajam latviešu diriģentam Marisam Jansonam.

Visvairāk šķirņu radījis Vitauts Skuja, no tām daudzas ir bārkstainās tulpes, piemēram, ‘A. Eglīša piemiņai’, kas zied sarkanas krāsas ziediem; ‘Aglona’ tumši vecrozā krāsā ar baltām, adatainām ziedlapu malām. Šķirni ‘Sapņu Sala’ iespējams uzziedināt jau februārī, tās ziedi ir bordo sarkanā krāsā ar baltām, adatainām bārkstīm ziedlapu malās. Nīderlandieši viņa radīto bārkstaino tulpi gandrīz melnā krāsā nosauca gleznotāja Vinsenta van Goga vārdā. Selekcionāra kolekcija uzdāvināta NBD, kur to ik pavasari var aplūkot ziedam.

Jānis Rukšāns ir autors daudzām zemām, apstādījumiem piemērotām šķirnēm, kuras bieži vien ir ar skaistu lapu krokojumu un krāsojumu. Daudzas viņa radītās šķirnes guvušas atzinību pasaulē, piemēram ‘Akadēmiķis Saharovs’ un ‘Girlfriend’ 2002. gadā tika izstādītas pasaules dārzkopības izstādē Nīderlandē. Vēl starp viņa radītajām šķirnēm ir ‘Russian Princess’, kuras ziedi ir rožu sarkani ar pakāpenisku krāsu pāreju uz dzelteno, kas daiļo ziedlapu malas.

Selekcionārs Juris Švarcs izveidojis vairākas bārkstaino tulpju grupas šķirnes – ‘Aveņu Vīns’, ‘Latvijas Zeltene’, ‘Veltījums J. Podniekam’ u.c.  Saules dzeltenā ‘Rundale Palace’, ko starptautiski reģistrēja 2009. gadā, īpaša ar to, ka uz viena kāta var augt līdz pieciem ziediem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt