Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 rakstīts, ka dzīvojamās mājas vizuālo apskati veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumus. Šo apskati vajadzētu veikt mājas pārvaldniekam.
"Ministru kabineta noteikumi nesaka, ka var veikt vai varbūt var veikt, bet ir konkrēts darbības vārds – veic, kas nozīmē, ka tajā brīdī, kad kaut kas [no dabas stihijām] ir beidzies vai varbūt vēl norisinās, pārvaldniekam ir jāveic šī funkcija. Viss ir pietiekami skaidri pateikts. Tajā pašā laikā pieredze rāda, es nevaru runāt par visām mājām, bet par tām, kurām es esmu drošs, ka pārvaldnieki neko neveic," norādīja "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns.
Vienlaikus Uzulēns atzina, ka arī dzīvojamo māju iedzīvotāji nav aktīvi informācijas sniegšanā pārvaldniekiem. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāuzņemas zināma atbildība par informācijas nodošanu, lai uzlabotu savas ēkas stāvokli.
"Noteikti dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas savu īpašumu zina un redz vislabāk, un, ja šī saikne – dzīvokļu īpašnieks un pārvaldnieks – labi darbosies, tad viss notiks. Pārvaldnieks nevar katru rītu deviņos ierasties mājā un ieraudzīt visas lampiņas, kuras deg vai nedeg, jumts kaut kur sācis pilēt vai nē. Ja dzīvokļu īpašnieks nāk no sava īpašuma ārā un redz, ka nedeg lampiņa, nav taču grūti to paziņot mājas pārvaldniekam," vērtēja Daibe.
Tas nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem pēc vētru postījumiem pašiem jāuzņemas mājas stāvokļa novērtēšana, taču redzot, piemēram, ka pagalmā pēc stipra vēja mētājas kāda norauta atlūza no jumta, par to ir jāpaziņo uzreiz, nevis jāgaida, kad to pamanīs pārvaldnieks.
"Vajag sazināties un vienkārši informēt, bet par to, ka pārvaldniekam neapšaubāmi pēc šādiem gadījumiem būtu savā pārziņā esošie nami jāapseko, arī nav šaubu," norādīja Daibe.
"Tā ir sadarbība un līdzatbildība. Mēs nevaram novilkt skaidras robežas, kur ir atbildīgs pārvaldnieks, kur atbildīgs iedzīvotājs, jo iedzīvotājs tik tiešām ik dienas atrodas savā īpašumā, viņš redz, kas notiek pagalmā un kāpņu telpā. Manuprāt, vismaz mēs esam to komunikāciju padarījuši ļoti pieejamu, un iedzīvotājiem ir iespējas ziņot gan telefoniski, gan e-pastā, gan klientu apkalpošanas platformā, gan dažādos sociālajos tīklos. Mēs vienmēr arī reaģējam uz šiem klientu pieteikumiem," uzsvēra Karlsone.
"Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāvis, valdes loceklis Mārtiņš Paurs uzsvēra, ka mājas vizuālās apskates tiek veiktas katru gadu un pēc tām tiek sastādīti arī remontdarbu plāni, taču vētru vai stipra lietus gadījumos pilnīgi visas ēkas uzreiz nākamajā rītā apskatīt nav iespējams.
"Primāri mēs dodamies uz tām ēkām, par kurām ir saņemti pieteikumi, ka ir kāda problēma, notekas ir ciet vai jumts ir norauts, vai kas cits atgadījies. Tas ir primārais, uz ko koncentrējam savus resursus, jo tās ir vietas, kur var rasties papildu bojājumi. Protams, arī ēkas, kurām šie jumti ir veci, novecojuši, mēs par tām zinām, arī tās mēs pastiprināti apsekojam. Vizuālās apsekošanas notiek nemitīgi visa gada garumā, tā nav viena diena gadā, tas ir process, kas notiek visu laiku," norādīja Paurs.
