Zaļos atkritumus var nodot par maksu
"Šogad aktualitāte ir āboli, tas ir numur viens, ir interese no klientiem un tas liecina, ka šogad Vidzemē arī ābolu raža ir bijusi," stāsta atkritumu apsaimniekošanas organizācijas "ZAAO" klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Vīgants. Esam vienā no Valmieras Eko laukumiem, kur iedzīvotāji var nodot arī zaļos atkritumus.
"Lapas jau arī pavasaros un rudeņos iedzīvotāji var nogādāt uz mūsu Eko laukumiem, tas ir maksas pakalpojums, iedzīvotāji atved, izber no saviem maisiem, kastēm mūsu konteineros un tad attiecīgi veic apmaksu," skaidro Vīgants.
Rudens lapu vākšanai rīko bezmaksas akcijas
Bet ir pašvaldības, kur rudens lapu savākšanai tiek rīkotas arī bezmaksas akcijas.
"Tā ir Valmieras pilsēta un Cēsu pilsēta, tāpat arī šogad Krimuldas un Lēdurgas pagastā Siguldas novada pašvaldība organizē šādu te lapu savākšanas akciju. Šo akciju pašvaldības organizē par saviem līdzekļiem, un iedzīvotājiem šī lapu nodošana akcijas laikā ir bez maksas. Akcija attiecas tikai uz lapām, ko pašvaldība apmaksā, pārējie zaļie atkritumi, vai tie būtu augļi, laksti, sīkie zari, tos var nogādāt uz Eko laukumu un nodot par maksu," uzsver Vīgants.
Tālāk šo savākto lapu ceļš ir uz atkritumu poligonu Daibē. Tur tie tiek ievietoti komposta kaudzē, veidojas komposts, ko tālāk var atkal izmantot tautsaimniecībā.
Lapu savākšanas akcijas būs arī citviet.
Dārznieces Gunas Rukšānes padomi
Cits viedoklis par rudens lapām ir dārzniecei, Raiskuma pagasta "Jaunrūju" saimniecei Gunai Rukšānei: "Lapa ir tāds bezmaksas komponents, ko var izmantot dārzkopībā. Pilnīgi bez maksas tu vari ielikt kompostkaudzē, viņas tu vari likt apdobēs, tas ir dobēs iekšā kā ziemas segumu. Piedevām ir jau tāds variants, ka var ar zāles pļāvēju sasmalcināt un tad likt kompostā, tur ir ideāls variants garantēts."
Toties ozola lapas gan dārzniece neiesaka likt kompostā, bet arī tām varot atrast pielietojumu: "Ozollapas ir cietas kā skārds, un viņas ilgi nesadalās, pirmajā gadā nu nekādu cerību, toties, ja mums vajag mulču uz celiņiem, ko izklāt, uz pašiem celiņiem, tad tas ir ideāli, iepriecinu savus celiņus, lai man nav tik daudz jāravē. Viņas gan skābina augsni, bet celiņā, nu kāda tur īpaša vajadzība, vai skāba, vai sārmaina augsne."
Savs viedoklis Gunai Rukšānei ir arī par lapu grābšanu parkos: "Atņem to, ko kokiem, vai augiem var dot nokritušās lapas, jo kas tad tajās lapās ir iekšā, es, protams, neesmu biologs, bet lapās ir visas labās vielas, minerālvielas, viss labums ir iekšā, nevienā parkā nevajadzētu kasīt lapas, jo kur tad koks ņems barības vielas, ja visu viņam atņem, pēdējo, gan sedziņu pret ziemas kailsalu, gan arī ko paēst."
Lai arī dārzniece uzskata, ka lapas nevajadzētu vienkārši savākt, bet izmantot, tomēr ir reizes, kad tās būtu jāiznīcina: "Savulaik nopirkām kastanīti, kastanītis auga un ļoti braši auga, viņam ir apmēram 25 gadi, bet diemžēl viņš katru vasaru pēc Jāņiem kļūst arvien nesmukāks un nesmukāks." Guna Rukšāne ved rādīt kastaņkoku, kura lapas jau kuro gadu ir apsēduši kaitēkļi: "Kastaņlapai būtu jābūt skaistai, brūnai, bet viņa ir ar tādiem plankumiem, tā ir mīnētājkode, kura iedēj oliņas un pārziemo šajās te lapās, tā kā viņa pārziemo šajās lapās, tad tās ir jāsakasa un jāsadedzina, uguns un viss."
Dārza atkritumus kurināt ugunskurā – ne visur atļauts
Ugunskurs, protams, ir vienkāršākais veids, kā atbrīvoties no rudens lapām, sausajiem zariem un citiem dārza atkritumiem, taču ne visās pašvaldībās tos kurināt ir atļauts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vecākā inspektore Sandra Vējiņa iesaka vispirms rūpīgi iepazīties ar savu pašvaldību saistošajiem noteikumiem: "Noskaidrot, vai konkrētajā pašvaldībā vispār tos ir atļauts kurināt, ir pašvaldības, kurās tas ir atļauts noteiktos laika posmos, tad vajadzētu šos noteikumus ievērot."
Bet laukos jau rudens ugunskurs ir visai ierasta procedūra kritušo lapu un dārza sakopšanas darbos, taču te glābšanas dienestā brīdina ievērot visus ugunsdrošības pasākumus, lai nesanāk tā, ka reizē ar lapām gaisā izkūp kāds šķūnītis, vai māja: "Tas nozīmē, ka nav tuvumā nekādas dzīvojamās mājas, vai šķūnīši, ļoti bieži ugunskuri tiek kurināti vējainā laikā, vējam uzpūšot dzirksteles tiek aiznestas pa vējam, tā dzirkstele var būt neliela, maza un mēs jau cīnāmies ar sekām."
Dārza sakopšana – arī drošības jautājums
Tā kā šoruden koki vēl nesteidzas ar lapu krāsošanu, tad viens no rudens darbiem – lapu grābšana – vēl tikai priekšā. Taču glābšanas dienestā vienā ziņā gan rosina darbus neatlikt, proti, sakopt savu teritoriju, arī nopļaut zāli, kur tas vēl nav izdarīts.
"Pavasarī tas viss būs jau sakaltis un ja sauss, vējains pavasaris, tad maza dzirkstele un var izcelties ļoti postošs ugunsgrēks. Arī ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka mums ir jāsakopj teritorijas, kur atrodas mūsu dzīvojamā māja, desmit metru apkārtnē jābūt visam tīram, sakoptam, lai nav, kam degt, jo ugunij nepatīk kārtība," skaidro Sandra Vējiņa.
