Mārcis pirms 17 gadiem nopirka 15 hektārus zemes netālu no Ērgļiem un pirms pieciem gadiem sāka uzņemt tūristus.
"Galvenā lieta, ko vienmēr mēģinu pozicionēt, kad cilvēki atbrauc pie manis ekskursijā, ir pozitīvisms un labas emocijas. Tas ir mans galvenais uzņēmējdarbības veids – pārdot labas emocijas," Latvijas Radio 1 raidījumam “Stiprie stāsti” stāsta Mārcis.
Kādu laiku cilvēki šajā vietā nebija dzīvojuši un daba to bija pārņēmusi, bet, ķeroties klāt pie darbiem, padsmit gadu laikā tapa "Tiltiņi".
"Tajā brīdī man šķita, ka tas aizņems pāris gadus, bet pāris gadi pārvērtās par padsmit gadiem," atzina Mārcis.
"Kad meklēju vietiņu, kur varētu attīstīt lauku tūrismu un realizēt savus sapņus, gribēju interesantu, paugurainu vietu. Un šī bija tā vieta," atceras Mārcis.
Rīgā – no frizētavas līdz televīzijai
Pēc vidusskolas beigšanas Mārcis nolēma kļūst par frizieri, jo viņa mammas māsa darbojās šai profesijā: "Pēc vidusskolas beigšanas sapratu, ka, visticamāk, neiešu mācīties augstskolā, jo tas būs pārāk ilgi un mokoši konkrētajam brīdim. Man ir ātrāk jāiesaistās darba tirgū un jāsāk pelnīt nauda."
Rīgā Mārcis strādāja frizētavā "Brigita". “Arodskolas eksāmenā piedalījās pati Brigita (salona īpašniece – red.) . Beigās pienāca man klāt un iedeva savu vizītkarti. Kā šodien atceros to mirkli," stāsta Mārcis.
Strādājot frizētavā, Mārcis iepazinās ar televīzijas režisoru Ināru Gruzīti un sāka strādāt par frizieri Latvijas Televīzijas raidījumā "Juniors TV".
"Sākumā vienkārši vadītājiem veidoju matus, bet pēc tam pats pārtapu par raidījuma vadītāju. Straujš karjeras lēciens,” atceras Mārcis.
Televīzijas karjera turpinājās, vadot tiešraides raidījumu "Šurpu turpu rīts ar Mārci".
Atceroties pirmo raidījumu, Mārcis stāsta, ka toreiz "visu nakti nebiju gulējis, atkārtojot scenāriju, kas bija jāsaka. Iedegas sarkana maza lampiņa kamerā, un tu esi gaisā."
Pieredze televīzijā vēlāk palīdzēja, vadot dažādus pasākumus, nebaidīties no publikas un justies droši lielas auditorijas priekšā
Prom uz laukiem
Savā jaunības maksimālismā Mārcis nolēma, ka pilsēta ir jāpamet, uzsākot dzīvi laukos.
Tagadējās mājas "Tiltiņus" Feldbergs izvēlējās, šķirstot frizētavā nekustamo īpašumu žurnālu – uzrunājis viens, kas starp dārgajiem Jūrmalas īpašumiem esot bijis par daudz mazāku cenu.
"Visticamāk, būtu ļoti daudz ko darījis citādāk, ja būtu iespēja darīt otrreiz, bet viss ir sanācis, kā ir sanācis," stāsta Mārcis.
Mežā Mārcis ir izveidojis dabas taku ar dažādiem vides objektiem, tajos attēlota gan odze, gan plēsēji, gan kara lādiņi, ko joprojām var atrast mežā. Tiek rīkots arī "Ērču un karūsu ķeršanas čempionāts", kur jau septiņus gadus dalībnieki sabrauc no malu malām, ietērpušies speciālos, baltos kostīmos un stundas garumā, ejot pa mežiem un krūmiem, uzmanīgi sevi vēro un lasa nost ērces. Čempionam izdevies savākt piecas ērces stundas laikā.
Čempionāta divcīņas otrajā daļā notiek karūsu ķeršana – katrs dalībnieks uztaisa sev mazu makšķerīti, iet pie dīķa un makšķerē mazas zivtiņas. Saķeras parasti kādas 20 un pat vairāk, stāsta Mārcis, papildinot, ka pēc tam ir dažādas radošās darbnīcas un atpūta visa vakara garumā.
Kandžas laboratorija
Mārcis stāsta, ka viņa izveidotā kandžas laboratorija ir vienīgā vieta Latvijā, kur iespējams legāli, veicot destilāciju, tikt pie sava unikālā dzēriena.
"Kandža vairāk ir “ziemīgs” dzēriens. Karstā vasaras dienā kandžas degustācija varbūt nešķiet tik vilinoša kā auksta aliņa degustācija,” atzīst Mārcis.
Viņš uzsver, ka šeit galvenais stāsts un iespēja iepazīt interesantas garšas, kādas pirms tam neesi mēģinājis.
Vairāk pastāvīgu iedzīvotāju
Mārcis uzskata, ka tūrismā ir iespēja ļoti augt. "Līdzšinējos gadus Ērgļi nebija ļoti populārs galamērķis tūrismam, bet es domāju, ka pie tā var strādāt. Ērgļos ir skaista apkārtne," pauž Mārcis.
Ērgļiem uzņēmējs novēl vairāk pastāvīgu iedzīvotāju, kuri šeit vēlas dzīvot visu laiku, ne tikai vasarās, kad laiks ir jauks.
"Daudzi pakalpojumi nevarēs pastāvēt, ja šeit nebūs cilvēku,” uzskata Feldbergs.
