Kā mazam, sešgadīgam puisēnam viņam tolaik bijusi gan divtik saviļņojoša sajūta, gan divtik liels pārdzīvojums par notiekošo. “Jutu, ka lielas lietas notiek pasaulē, ir tādi lieli mākoņi savilkušies. Tajā pašā laikā kā pirms lielas vētras tu nesaproti, vai tūlīt būs lietus un mēs visi priecīgi bez kurpēm skraidīsim un dauzīsimies, vai tas ir tāds lietus, kas ir vētra: vienkārši nonesīs visu to drošību, kas šķietami bija līdz tam,” savas tā laika sajūtas raksturo Šipkēvics.
Viņa tēvs tolaik bija populārā Latvijas Televīzijas raidījuma “Labvakar” vadītājs, tāpēc tas bijis laiks, kurā viņš maz redzējis savu tēvu. Izrādās, ka “Labvakar” vidū izlozēts, kurš lidos ar helikopteru un dokumentēs šo vēsturisko brīdi no gaisa. Laimīgā loze kritusi Edvīnam Inkēnam, bet montāžu tai pat naktī veica Šipkēvica tēvs. “Viņš saka, ka tā sajūta, ka esi šajos procesos ne tikai kā vērotājs, bet šis vērojums ir arī aktīva līdzdalība un procesu izmainīšana, tā ir tāda sajūta, kuru pēc tam dzīvē ļoti reti piedzīvo,” sarunu ar savu tēvu par Baltijas ceļu atstāsta Šipkēvics.
Šipkēvics uzskata, ka Baltijas ceļa milzīgais mērogs pierāda, ka tajā laikā starp Baltijas valstīm bijusi telepātiska saikne. “Es uz to skatos kā uz laiku, no kura mums ir jāiedvesmojas.
Es tiešām ticu, ka tas ir laiks, kurš pierāda, ka cilvēku spējas sajust vienam otru, sajust empātiju, ir vienkārši neaptveramas.
Arī mūsu kā nācijas kapacitāte līdzi jušanā, sajušanā un izpratnē vienam par otru un par atšķirīgiem uzskatiem ir daudz augstākā pakāpē, nekā ikdienā mēs ar to sastopamies,” ir pārliecināts Šipkēvics.
“Es varu teikt, ka es esmu ļoti laimīgs, ka mana vecāku paaudze, vecvecāku paaudze bija tik drosmīgi, tik proaktīvi un tik dziļā ticībā tam, ka tas ir iespējams,” viņš norāda. Šipkēvica skatījumā Baltijas ceļš pierāda, ka nevardarbīga pretošanās kustība ir daudz ietekmīgāka par ieroču spēku. “Mēs [to izdarījām] ar savstarpēju mīlestību un ar dziesmu. Lai cik tas varbūt vienkāršoti neizklausītos, tas ir bijis visjaudīgākais un visspēcīgākais ierocis mūsu rokās: tās ir mūsu balsis,” teic Šipkēvics.
Baltijas ceļš iedvesmojis mūziķu sadarbību visu trīs Baltijas valstu vidū, radot jaunu kompozīciju ar domu, kā skatīties uz šo laiku mūsdienu kontekstā. “Mēs esam radījuši savu šī brīža redzējumu, kā mēs Baltijas ceļu uzlūkojam no mūsdienām un kā tas var kalpot kā tilts uz nākotni. Mēs vēlamies sajust viens otru un mijiedarboties,” atklāj Šipkēvics.
Klausītājus visās Baltijas valstīs ar jauno kompozīciju paredzēts iepazīstināt 21. augustā.
