Projektu par veiksmīgu atzina arī Eiropas Komisija, tāpēc piešķirts finansējums tā turpināšanai vēl sešus gadus.
Igors Kļaviņš "Latvijas Autoceļu uzturētāja" bāzē Ludzā strādā jau piekto gadu, kopš projektā "Proti un dari" ieguva traktortehnikas vadītāja apliecību. Iepriekš viņš aptuveni 8 gadus dzīvoja un strādāja ārzemēs, bet gribēja atgriezties mājās. Iestāties projektā "Proti un dari" viņam ieteikuši draugi.
"Tā bija motivēšana atgriezties mājās. Es jau zināju, ka gribu ar tehniku strādāt, bet konkrēti, kurā nozarē, es nebiju iedomājies. Pa organizācijām braucām skatīties darbu, ja es dabūšu tās tiesības. Tā es tiku šeit strādāt," stāsta Igors.
"Proti un dari" četru mēnešu programmā Igors piedalījās dažādos kursos, apmeklēja psihologu, regulāri tikās ar savu mentoru un mācījās, lai nokārtotu tiesības.
"Teorija drusku jāatkārto bija. B kategorijas tiesības jau sen ir, bet tāpat no galvas izlec ārā, un ir jauni likumi. Braukšanas problēmu nekādu nav. Tāpat jau no bērnības bija braukts ar traktortehniku visur. Es ar tehniku visu laiku draudzējos, padodas man," viņš turpina.
Igors bija viens no pirmajiem "Proti un dari" absolventiem Ludzas novadā, kur projektu administrēja Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrs. Centra direktore Eleonora Obrumāne stāsta, ka piecu gadu laikā, kopš Ludzas novads piedalās projektā, tajā iesaistījušies vairāk nekā 300 jauniešu, kuri ieguva autovadītāja apliecību, kā arī mācījās friziera, manikīra, pavāra un citus amatus. Ja sākumā bijis grūti atrast un pierunāt jauniešus, tad laika gaitā dalībnieku skaits strauji audzis.
"Mēs ļoti centāmies uzrunāt arī vecākus. Drusciņ pastrādāt ar vecākiem vai radiniekiem, jo tas atbalsts no otras puses arī bija ļoti, ļoti vajadzīgs. Izejot no skolas sola un neatrodot sevi lielajā dzīvē, skaidrs, ka bija vajadzīga uzmundrināšana, motivācija, daudzreiz tās bija arī sirsnīgas sarunas ar mentoru vai programmu vadītāju," stāsta Obrumāne.
Viņa novērojusi, ka iepriekš daudzi jaunieši pēc vidusskolas devās meklēt laimi uz ārzemēm, bet pēdējos gados tas esot mainījies.
"Viņi meklē tepat izejas punktus, tādu atspēriena soli. It sevišķi lauku apvidos ir jāpalīdz jauniešiem," piebilst Obrumāne.
Kopumā Ludzas novadā teju 80% projektā iesaistīto jauniešu turpina strādāt vai mācīties. Kopējā Latvijas statistika ar veiksmīgiem projekta absolventiem ir nedaudz zemāka – aptuveni 70% jeb teju 3600 jaunieši no vairāk nekā 5100 iesaistīto.
"Arī statistiski skatoties uz situāciju, 57 procenti no visiem mūsu projektā iesaistītajiem jauniešiem ir jaunieši no lauku apvidiem, 45 procenti ir jaunieši ar pamatskolas izglītību vai zemāku un 28 procenti ir īpaši nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši, piemēram, jaunieši ar prognozējamu invaliditāti," situāciju iezīmēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Struktūrfondu nodaļas vadītājs Raitis Imša.
Projektu par veiksmīgu un noderīgu atzinušas gan pašvaldības, gan finansējuma devējs – Eiropas Savienība, tāpēc 2024. gadā tiks uzsākts jauns cikls. Izvērtējot padarīto, turpmāk vēl lielāku uzsvaru liks uz jauniešu atbalsta personām jeb mentoriem, atklāja Imša.
"Mentori un programmas vadītāji ir šī projekta mugurkauls. Bez viņiem vispār nekas nevarētu notikt. Mums arī ir konkrēti piemēri, kad, tikai pateicoties mentoriem, faktiski izdevās izglābt dzīvību dažiem jauniešiem – pat tādi skarbi piemēri mūsu praksē ir bijuši," pavēstīja Imša.
Projekta "Proti un dari" turpinājumā nākamo sešu gadu laikā plānots sniegt atbalstu vēl 2250 jauniešiem par kopējo finansējumu visam periodam 6,5 miljonu apmērā.
