Nelielā apmeklētāju centra namiņa vienā sānā ir miniatūrs ārstniecības augu dārziņš, bet Līga torīt jau paguvusi pabūt gan pļavā, gan mežā, lai savāktu jāņuzāles: Ir jāsteidzas – teiksim, pēterpoga vai pļavas pēterene, kas ir uz Pēteriem, tūlīt būs noziedējusi. Pļavas dzelzene, lielā dzelzene – izteiktas jūlija puķes, jau tagad sāk ziedēt. Kur viņas steidzas, kāpēc?”
Namiņā jau kaltējas savāktie ārstniecības augu paraugi un, kā stāsta Līga, tad interese par tiem ir gan pašmāju, gan arī ārzemju tūristiem. Līdzi pat augu noteicējs, un tad viesi prasa – pie jums tas aug?
Bet kas tad no dabas piedāvātā klāsta būtu visaktuālākais Līgo vakaram? „Tā ir puišu zāle. No visas Eiropas atbrauc te un prasa, kur ir tas lupstājs? Viņiem tas ir maģisks stāsts – puišiem, meitām ar to jāierīvējas, tad viss notiek…Tā ir gan rīvējama, gan iekšā dzerama – ja pēc Jāņu mielasta ir pavisam grūti, ka nevar uz darbu aiziet, tad jāvāra tējiņa no lupstāja lapiņām, lakstiem.”
Vai par katru no jāņuzālēm Līgai ir savs stāsts, bet nedod miera jautājums, kuru rosina namiņā redzamās raganu un sikspārņu figūriņas un pieslietās slotas. Kā tad radusies leģenda par Zvārtes ieža raganu?
„Kad pirmo gadu sāku strādāt, brauca skolnieku grupas. Attaisa autobusa durvis un sauc – tur būs ragana! Viņi ir pārliecināti, ka tā reālā ragana tur būs. Reiz viens vīrs ar zelta ķēdi ap kaklu, pārliecies pāri galdam, krieviski man prasa – jūs tiešām esat ragana? Nu, tad laikam tāpēc, ka viņi ļoti grib noticēt brīnumam, man ir jāpamēģina. Un zālīšu zināšanas man bija, augstās skolās apgūta psiholoģija arī – vai tad man ir grūti spēlēt šo izrādi un reizēm arī pašai justies, ka savā ziņā tā arī ir…”
Var teikt, ka Zvārtes ieža raganu teika tagad ir savā ziņā tūristu iztēles rosināšanai, un, lai arī man rastos šī burvestību noskaņa, Līga veic rituālu, kas saistīts ar savas sētas un vietas aizsardzību, proti, ar ugunī pabijušu karoti aprokot zemē olu. Protams, var pasmaidīt par rituālu, bet pamatdoma ir viena, lai līgotāji, kas šovakar izvēlēsies Zvārtes ieža apkaimi, to arī pasaudzētu, jo pieredze no citiem Līgo svētkiem ir bēdīga.
„Es ļoti gribu, lai šo skaisto vietu nenoposta, lai jāņu naktī te cilvēki ierodas ar pozi tīvām domnām. Lai klausās, izjūt to nakti, kas ir maģiska, interesanta ar to, ka visi ir nomodā – cilvēki nāk pretī, sveicina, novēl priecīgus svētkus. Tas ir tas jaukākais!”
Līga atzīst, viņai, kā jau daudzām Līgām sava vārda diena Līgo vakarā iet secen, jo goda vietā jau parasti ir Jānis, bet tas jau neliedz izjust šīs nakts burvību.
Par visu, kas notiek pie Zvārtes ieža, Līga internetā raksta arī dienasgrāmatu, tā teikt, ar Zvārtes raganas acīm.
