„Es gribu atvērt skaistumkopšanas salonu Viļakas pilsētā," pēc jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas konkursā "Laukiem būt!" iegūtās atzinības un naudas balvas atklāj divdesmitseptiņgadīgā Līna Barovska no Viļakas novada, kura pagaidām ikdienā strādā par vadītāju Šķilbēnu sociālās aprūpes mājā. Viņa atzīst, ka Viļakā šobrīd bez frizētavas nav neviena skaistumkopšanas salona, un cer, piesaistot arī citus aktīvus jauniešus, savā pilsētā izveidot pakalpojumu, kas arī viņai pašai ir nepieciešams. „Tāda kā nagu meistara vai kaut kas cits, nu izņemot frizieri, nekā nav. Man pašai vajadzīgi tie pakalpojumi, un es domāju atradīsies cilvēki, kuriem arī tie pakalpojumi nepieciešami."
Līna kopā ar savu māsu viļakiešiem iecerējusi piedāvāt ļoti plašu pakalpojumu klāstu, kaut gan visproblemātiskākais varētu būs speciālistu atrašana. Protams, izaicinājums būs arī klientu piesaiste: "Daudzi braukā šobrīd uz Balviem frizēties, daži pat uz Gulbeni, un mana doma ir šos te cilvēkus dabūt atpakaļ."
Līna neslēpj, ka, uzsākot uzņēmējdarbību, esot jāpārvar zināmas bailes. Un to savā ziņā palīdzēja izdarīt dalība Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā "Laukiem būt!". Kopumā konkursā šogad piedalījās vairāk nekā 300 jauniešu, un konkursa dalībnieku biznesa ideju īstenošanai paredzamais naudas balvu fonds bija 15 tūkstošu latu.
"Piekabi droši vien pirksim, lai varētu pārvadāt stropus, vēl kādu darbgaldu droši vien, kādas frēzes nopirksim," par konkursā iegūtās naudas balvas izlietojumu stāsta viens no pirmās vietas ieguvējiem Uldis Arnicāns no Balvu novada, kurš iecerējis attīstīt biškopības piederumu ražošanu Kubulu pagastā.
"Gribas uztaisīt kokasptrādes darbnīcu, kurā es varētu izgatavot visu, kas biškopim vajadzīgs, gan stropus, gan rāmīšus, gan citas lietas," stāsta Uldis, izrādot ēku, kur līdz ziemai plānots pabeigt darbnīcas ierīkošanu un jau uzsākt ražošanu. "Re, kur kokmateriālu rezerves. Bija kaut kas jādara, domāju - vai man pārdot tādu dēli vai tomēr apstrādāt un labāk tomēr pievienot viņam vērtību, pašam sev darbu dot, varbūt nākotnē vēl kādam."
Uldis iecerējis sadarboties ar biškopības biedrībām Latvijā, taču nenoliedz, ka varētu pievērsties arī eksportam, bet esot vēl jāizpēta citu valstu stropu standarti.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Balvu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Liene Ivanova atzīst, ka šīs puses jaunieši ir uzņēmīgi un mērķtiecīgi:
"Bet tas, cik daudz viņi uzsāk savu uzņēmējdarbību, ir lielā mērā atkarīgs arī no resursiem, kas viņiem ir pieejami. Un arī jābūt ir ļoti labai, oriģinālai idejai, jo mēs esam tālu no Rīgas un līdz ar to lielākā problēmas, kas mums Balvu pusē varētu būt, ir tieši šīs produkcijas vai pakalpojumu realizācija".
Liene, kas uzņēmējdarbības konsultācijas sniedza arī abiem jauniešiem, saredz potenciālu Ulda Arnicāna stropu ražošanas biznesā. „Biškopības inventārs, tai skaitā stropi biškopjiem vienmēr būs vajadzīgi, tie vienmēr būs jāatjauno. Skaistumkopšana - tas ir tāds ļoti... varbūt neteiksim pasmags, bet izpētāms bizness lauku teritorijā."
Tomēr abi uzrunātie jaunieši ir entuziasma pilni attīstīt uzņēmējdarbību, lai arī, kā atzīst Līna, ļoti daudzi citi šīs puses jaunieši ir izbraukuši uz ārzemēm.
Atgriezušies ir maz uz šejieni pēc augstskolas, tā ir problēma, ka trūkst to pakalpojumu, tās aktivitātes, kas ir Rīgā, tāpēc man gribas tomēr izveidot te tādu vidi, lai man netrūktu nekā savā novadā," apņēmības pilna ir Līna Barovska.
Savukārt Uldis, kas kādreiz dzīvojis un studējis Rīgā ir atgriezies: „Šeit tomēr, es uzskatu, ir lielākas iespējas cilvēkam, jo, lai kaut ko uzsāktu vajag mazākus finansu līdzekļus". Uldis atzīst, ka atšķirībā no galvaspilsētas pierobežā daudzas lietas varot izdarīt un sarunāt arī bez naudas, un lielu atbalstu sniedzot ģimene un draugi.
