Ir pienākusi kārtējā barošanas reize trim smilkstošiem melnbaltiem kamolīšiem, kas kāri tver pudelīti un nemaz nenojauš, ka viņu dzīvības tika izglābtas brīnumainā kārtā. Vien dažu stundu mazo kucēnu bezpalīdzīgos smilkstus pēc palīdzības saklausīja kāds nejaušs garāmgājējs.
„Notikuma vietā konstatēja, ka uz tiem [norāda uz balstiem] vecajiem balstiem redzami kucēni, un tad ar glābšanas dēļa palīdzību viņus veiksmīgi nogādāja krastā," stāsta Madonas glābēju vadītājs Andris Kellijs.
Prieku par notikušo pauž vetārsts Kaspars Udrass. „Divos naktī zvanīja apskatīt tos sunīšus. No Valmieras reģiona zvanīja – ko darīt, ko iesākt un man prieks, ka paši glābēji bija tie, kas noreaģēja," teica Udrass.
Raugoties uz bezpalīdzīgajiem mazajiem radījumiem, vīri teic, ka tie dzimuši laimes krekliņā - mesti no tik augsta tilta viņi neiekrita Aiviekstes ūdenī, bet gan uzkrita vecajam tilta balstam, kurš apaudzis zālēm. Lielāko rūpi šobrīd par kucēniem uzņēmies viņu tiešais glābējs.
Pēc izsaukuma ņēmuši līdzi uz daļu, bet kā jābaro un jākopj vien dažu stundu veci mazuļi, nav bijis ne jausmas. Tagad celšanās katru nakti ik pēc pāris stundām jau šķiet pierasta. „Viņiem principā ir bijušās dotas trīs iespējas dzīvot - pirmā, kad māte ir piedzemdējusi, otra iespēja - kad viņi laimīgi nokrita uz tiem pāļiem, uz tiem balstiem vecā tilta, un trešā iespēja dzīvot, kad mēs viņus vienkārši izaudzināsim un izvilksim," saka glābējs Ivars Sloka.
Ivara ģimenē aug dēls un meita, un bērni rūpes par dzīvniekiem jau tagad uzskata pašas par sevi saprotamas. „Tas cilvēkiem veido pozitīvu raksturu. Uz priekšdienām viņi sapratīs, kas ir labi un kā rūpēties par dzīvniekiem, un es domāju, ka viņi izaugs par ļoti labiem cilvēkiem," saka Udrass.
Tikmēr Ziemassvētku priekšvakarā izglābtās dzīvībiņas jūtas labi, ne jau katram lemts būt tik uzticamu un drošu roku izglābtam.
