Andžēnu stacija galvenokārt ir vīra Alda Andžes aizraušanās iznākums, jo viņš savas ģimenes mājā izveidojis ne tikai metāllūžņu mākslas dizaina darbnīcu, bet arī muzeju.
Aldis Andže savulaik ir apguvis galdnieka profesiju, bet pavisam nejauši, rūpējoties par savu māju, kļuvis par metāla apstrādes meistaru, turpinot izkopt savas prasmes un radošo lidojumu.
“Viss sākās ar žogu mājai. Aizbraucu uz vienu firmu pasūtīt, paprasīja lielu naudu, bet es nevarēju to atļauties. Sāku domāt, ko pats varu uztaisīt. Izdomāju, ka nopirkšu metālu un metināmo aparātu. Viss vajadzīgais man vēl nav, lai varētu strādāt ar metālu, bet jau tagad varu daudz izdarīt,” stāstīja Aldis.
Andžēnu stacijā pārsteidzošu objektu un priekšmetu netrūkst, taču iespaidīgākā ir pati stacija un lokomotīve ar vagoniem, kur uz galdiņiem stāv saliktas vāzes ar smaržojošiem ceriņiem un cepumiem. Par viesmīlības trūkumu šajā vietā sūdzēties nevarēs.
„Nedaudz izmantots Viktorijas stacijas modelis Londonā. Man tur dzīvo mamma, māsa un brāļi dzīvo, bieži braucu ciemos. Man iepatikās tas Viktorijas stacijas stils,” atzina saimnieks.
Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot simtiem dažādu senu priekšmetu un metāllūžņu mākslas dizaina darbnīcu, kur Aldis radījis neparastus dizaina un interjera priekšmetus no tikpat neparastām detaļām, piemēram, lampām izmantotas pat gaļas maļamās mašīnas.
Daļa no plašā ģimenes dārza atvēlēta muzejiskām vērtībām, kas stāsta par dažādiem laikiem un arodiem.
„Galdniecības sadaļā man ir 60 dažādas ēveles, dažādi metāla instrumenti, lāpstas, mocītis. Ir arī bāra vieta ar dažādu laiku pudelēm, ir šujmašīna un daudzas citas lietas,” stāsta Aldis.
Lai apmeklētu Andžēnu staciju, nāksies pašiem uzmeklēt saimniekus, jo tas nav gluži publiski atvērts muzejs ar darba laiku. Bet jaunu ideju un radošu lidojumu saimniekiem netrūkst.
