Atvadīšanās no mākslinieka notiks 2. aprīlī Rīgas krematorijas Lielajā zālē pulksten 12.00, Varoņu ielā 3A, Rīgā.
Indulis Urbāns dzimis mākslinieku ģimenē, tēvs Oļģerts Urbāns bija gleznotājs un māte Marta Urbāne – grafiķe (RLMV pedagoģe), savukārt mākslinieka brāļi – interjerists Aivars Urbāns un Uldis Urbāns – obojists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieks.
Indulis Urbāns no 1955. gada mācījās Rīgas 6. vidusskolā un no 1959. gada mācības turpināja Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktori – grafiķis Kārlis Bušs (1912–1987; JRRMV direktors 1948–1962) un Elza Stalaža (JRRMV direktore 1961–1973), gleznotāji Ansis Stunda (1892–1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908–1988; JRRMV pedagogs no 1946), Harijs Blunavs (1924–2006; JRRMV pedagogs 1957–1991), Ivars Andris Vijups (1934–2006; JRRMV pedagogs 1961–2005, direktors 1994–1996), Indulis Zariņš (1929–1997; JRRMV pedagogs 1958–1962) u.c.
No 1963. gada Indulis Urbāns turpināja iegūt izglītību Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: metāmākslinieki Raimonds Kazmers, Jānis Porietis, arhitekts Ivars Bumbiers (1932–2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966–1970), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925–2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961–1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931–2013; RLMV kompozīcijas pedagogs 1962–1971), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925–2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954–2005), grafiķis, ādas mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928–2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961–1978), gleznotāji Eduards Jurķeļis (1910–1978; RLMV pedagogs 1945–?), Andrejs Rozenbergs (1937–2017; RLMV pedagogs 1961–1969) u.c.
Indulis Urbāns absolvēja RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļu 1968. gadā ar diplomdarbu "Gadalaiki" tērauda materiālā, vadītājs Pēteris Martinsons. Pēc RLMV beigšanas Indulis Urbāns uzsāka darbu LPSR Mākslas fonda kombināta "Māksla" Metālmākslas iecirknī (Gaujas iela 5, Rīga), kur darbojušies nozīmīgi metālmākslinieki: Jānis Zibens (1909–1967), Džems Bodnieks (1910–1987), Haims Risins (1911–1998), Arnolds Naika (1908–1991), Raimonds Rinkēvičs, Jānis Martinsons, Zigfrīds Rozenbergs, Ināra Gulbe (1935–1998), Vilnis Zibens (1934–2010). Darbojoties kombinātā "Māksla", Indulis Urbāns pievērsās rotu mākslai.
Pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos 1970. gadā mākslinieks strādāja par zīmēšanas studijas vadītāju bij. Kultūras namā "Elektra" (Kr.Barona iela 130, Rīga). Arī vēlāk Indulis Urbāns ilggadēji strādāja LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā "Māksla" (1971–1993), bija nozīmēts MF mākslas padomē (1979) un MF Lietišķās mākslas kombināta mākslinieku kvalifikācijas un kvalitātes komisijā (1982), ko vadīja tekstilmākslinieks, LMS valdes sekretārs Egils Rozenbergs. No 1974. gada Induļa Urbāna veidotie darbi bija iekļauti PSRS Lietišķās mākslas publicitātes izstādēs ārzemēs: Vācijā (VFR, VDR), Austrijā, Grieķijā, Beļģijā.
1997. gadā Indulis Urbāns izveidoja savu radošo darbnīcu – salonu Rīgā (I.Urbāna salons), kuru atklāja ar mākslinieka rotu un A.Ulmaņa modelētu kažoku ekspozīciju. Šobrīd tā pastāv kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Urbāna radošās metālmākslas darbnīca-salons".
Indulis Urbāns veidojis atjaunoto kausu turnīram "Baltijas kauss futbolā" (1991), piedalījies Jūrmalas muzeja ekspozīcijas "Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture" izveidē (2008) kopā ar koncepcijas autori, vēsturnieci Ingu Sarmu, galveno krājuma glabātāju Inesi Helvigu un radošajām dizaina darbnīcām – "Dd laboratory", "Dd studio", "H2E", Jūrmalas tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centru, restauratoriem Uģi Baļļu, Ievu Baļļu, Vitu Bogani, Ivetu Priedi, Kristīni Riekstiņu u.c. Indulis Urbāns piedalījies lielformāta vides objektu metu veidošanā un realizācijā radošajā grupā kopā ar Valdi Celmu, Eduardu Milašu – ielu informatīvās norādnes "Varšavas iela", Rīgā (industriāls metāla lējums, titāna pārklājums, emalja, gaismas avots, 2003), "Saules kaujas" atcerei veltītas informatīvas pilsētvides norādnes Bauskā (ideja: vēsturnieki Oļģerts Tālivaldis Auns (1923–2010), Muntis Auns, industriāls metāla lējums, titāna pārklājums, emalja, saules baterijas gaismas avots, 2006) u.c.
Indulis Urbāns izstādēs piedalījās no 1970. gada un no 1978. gada bija pievērsies emaljas mākslai. Mākslinieks rīkoja personālizstādes: "Indulis Urbāns. Rotaslietas" (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1977, MF buklets, sast. Karīna Kropa), "Indulis Urbāns. Rotu izstāde" (Bauskas novadpētniecības muzejs, 1979, MF buklets sast. Karina Kropa), "Metāls. Emalja. Forma" (bij. Lietišķās mākslas muzejs, DMDM, 1991), Koburgā (Vācija, 1989), personālizstādes "Erotika" (Rīga, 1998), "Vēja Brāļu laiks" (Jūrmalas muzejs, 2000), "Laiks dzīvē, telpā, mūžībā. Metāls, emalja" (Jūrmalas muzejs, 2008), "Dullā Urbāna pārdomas par dzīvi" (Jūrmalas muzejs, 2022) u.c.
Indulis Urbāns veidoja arī nelielas grupu izstādes: kopā ar metālmāksliniekiem Juri Gagaini-Kagaini (1944–2017) un Gundaru Pekeli (1948–1994) Budapeštā (Ungārija, 1982), "Jāņa Mikāna un Induļa Urbāna izstāde" (MF Izstāžu zāle "Tēlnieku nams", 1986, vad. Vilnis Titāns (1944–2006)), "Vide. Forma. Indivīds" (ar E.Justoviču, Andri Smilgu, Uldi Sokolovski, "I.Urbāna salons", 1998), "Laiks darināts Latvijā" (kopā ar dizaineri Eduardu Milašu, "I.Urbāna salons", 1999), "Laiks" (ar gleznotāju Ilonu Gonsovsku, Jūrmalas muzejs, 2008), ar Eduardu Milašu Staiceles Mūzikas un mākslas skolā (2010). Induļa Urbāna darbi bija iekļauti izstādē "Latvijas metālmāksla" (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, 1997, ideja: Dina Dubiņa, kuratore Lilita Jēkabsone, piedalījās 33 autori ar 120 darbiem).
Mākslinieks aktīvi piedalījās starptautiskās izstādēs un simpozijos, nozīmīgas izstādes: PSRS jauno mākslinieku izstāde "Zemes jaunība" (Maskava, Krievija, 1976, PSRS KM Goda raksts), Vissavienības emaljas mākslas izstāde Rīgā (1987), Starptautiskā emaljas mākslas biennāle (Limoža, Francija, 1984–1992), kvadriennāle (Koburga, Vācija, 1991, 1995), Starptautiskā emaljas mākslas izstāde Korvingtonā (Ohaio, ASV, 1989), izstādes Vilasekā (Spānija, 1989), Lakorunjā (Spānija, 1990), Silkeborgā (Dānija, 1991), Maskavā (Krievija, 1993), Latvijas un Dānijas dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde Kopenhāgenā (Dānijā, 1992). Mākslinieks piedalījās emaljas mākslas simpozijos Kečkemētā (Ungārija, 1978, 1982, 1984, 1987, 1996), Sočos (1986), Ņūportā (Ohaio, ASV, 1993), Hiosā (Grieķija, 2008). Indulis Urbāns kopā ar Aivaru Riekstiņu, Dinu Dubiņu un 30 kolēģiem no Vācijas, Lielbritānijas, Spānijas, Lietuvas piedalījās aktuālajā VIII Starptautiskajā emaljas biennālē "Vilnius 2020" un tās izstādē "Klaipēdas galerijā" (2021).
2014. gadā Siguldas pils kompleksa teritorijā Siguldas XXII Opermūzikas svētku laikā tika radīta instalācija, kas tapa Starptautiskā emaljas mākslas simpozija ietvaros, un instalācijas autori bija Indulis Urbāns, Andris Smilga, Aivars Riekstiņš, Dina Dubiņa un Aldis Kaugars, Nikolajs Kuzmičs un Petro Kuzmičs (Baltkrievija), Natalija Pilisides (Grieķija), Evgeniušs Molsky un Margaret Mizia (Polija), Marita Donelaite, Imantas Ludavičius (Lietuva).
Indulis Urbāns popularizēja emaljas un citas metālmākslas tehnikas un bija vadītājs Vissavienības ikgadējam emaljas mākslas simpozijam PSRS Jaunrades namā (Palanga, Lietuva, 1981–1990). Kopumā tika organizēti desmit simpoziji, tai skaitā pēdējie divi bija veidoti ar vācu, angļu, franču, amerikāņu, dāņu un spāņu mākslinieku piedalīšanos.
No 1990.–1993. gadam norisinājās "Starptautiskais mākslas simpozijs. Dzintari. Latvija", ko organizēja bij. LMS Mākslas Jaunrades namā, Jūrmalā, Dzintaros. Indulis Urbāns vadīja metālmākslinieku grupas, kuri veica uzņēmuma "Darba Spars" produkcijas apgleznošanu emaljas tehnikā, kā arī izpildīja performanci ar darbu brīvdabas apdedzināšanu un ekspozīciju. Vēlāk 1996. un 1997. gadā mākslinieks organizēja un piedalījās Baltijas valstu emaljas mākslinieku ceļojošajā izstādē Koburgā (Vācija), Silkeborgā (Dānija), Gēteborgā (Zviedrija).
Indulis Urbāns bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1972. gada. LMS biedrs mākslinieks bija no 1975. gada un tika uzņemts ar rotu mākslinieka Georga Romuļa (1928–2015), gleznotājas Džemmas Skulmes (1925–2019), metālmākslinieka Arnolda Naikas rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925–1983) parakstītu lēmumu. Indulis Urbāns piedalījās LMS rīkotajās izstādēs, piemēram, "Mākslas dienas 2017. 100 gadi pēc revolūcijas" (LMS galerija, 2017), "Mākslas dienas 2019. LMS 80" (LMS galerija, 2019) u.c.
Par savu radošo darbību emaljas mākslā Indulis Urbāns ticis augstu novērtēts, uzņemts par Emaljas mākslas asociāciju goda biedru Vācijā, ASV, Francijā, Lielbritānijā.
Induļa Urbāna darbi iekļauti Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā/Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kā arī privātkolekcijās Čehijā, Ungārijā, Vācijā, Francijā, ASV, Dānijā, Krievijā, Zviedrijā, Spānijā u.c.
