Šogad Valsts valodas centrs kalendārā iekļāva astoņus jaunus vārdus - sieviešu vārdus Brīve, Daiva, Egle, Liepa un Mare, un vīriešu vārdus - Enriko, Lūkass un Vigo.
“Komisija izdiskutē visus priekšlikumus un tad attiecīgi atbalsta vai noraida. Šajā diskusijā, protams, ņem vērā vairākus kritērijus, kuriem jāatbilst vārdam, lai to iekļautu kalendārā, un tie ir - vārda cilme, vārda nozīme, vārda labskaņa, vārda atbilstība vārdu latviskajai došanas tradīcijai,” argumentus, kāpēc daži vārdi tiek iekļauti kalendārā, bet citi nē, skaidro Valsts valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška.
Komisija kopumā izskatīja ap 200 pieteikumu - un lielākā daļa vecāku ieteikto vārdu tomēr palika aiz strīpas. “Pieprasīti bija arī daži tādi populāri vārdi kā Martins, Aleksa, Keita un vēl daži. Bet te nu gan uzskatījām, ka tos šobrīd nevajadzētu iekļaut, vismaz ne latviešu tradicionālo vārdu kalendārā, jo tiem jau arī analogi ir,” saka Timuška.
Arī vārds Saila kalendārā iekļauts nav, bet pati vārda nēsātāja – Saila Mežkunga - par to nemaz neskumst. Viņa stāsta, ka Latvijā ir ap 14 Sailu. “Tie, kas atceras [manu vārda dienu], ir mani tuvākie draugi - svinības neizpaliek. Nav nekādu problēmu, drīzāk ir interesantāk. Vairāk ir priekšrocību nekā trūkumu šai situācijā,” skaidro retā vārda īpašniece.
Elīna savam dēlam ir devusi skanīgu vārdu Kristofers. Taču arī viņas ģimenē ir neparastu vārdu nēsātāji. “Mums arī ģimenē ir tāds piemērs - manai māsai meitene ir Aziza. Tas ir no arābu valodas. Nu, jauki - uz viņu paskatoties, nu viņa ir Aziza - tur nav jautājumu. Un tas, ka viņa vārda dienu svin 22. maijā [kalendārā neiekļauto vārdu svētkos] - nu jauki, arī viņai ir vārda diena,” saka Elīna.
Vārdi Saila un Aziza pavisam noteikti pašām vārdu nēsātājām netraucē. Bet kāpēc bērnus sauc par Miru Noasu, Žikivatoru vai Galaktionu? “Vārds tomēr skar identitāti visas dzīves garumā. Ja vecāki grib realizēt savas ambīcijas vai savu īpašo oriģinalitāti, - atbildot uz jautājumu, kas notiek viņu galvās, es būtu pietiekami maiga - manuprāt, viņi domā par savām vajadzībām, nevis par bērna vajadzībām. Un tas nav pārāk labs piegājiens,” skaidro psihoterapeite Aina Poiša.
Vecākam, kurš tomēr vēlas, lai viņa meita Staļina vai dēls Žikivators tiek pie vārda dienas datuma, Valsts valodas centram jāraksta iesniegums. Tas gan nenozīmē, ka vārdu kalendārā noteikti iekļaus.
