Dienas ziņas

Mazie cēsnieki sakārto Avotu parku

Dienas ziņas

Līvu karoga svētki

Patriotisms nav vārdi, bet darbi

Cēsnieks Renārs Sproģis: Patriotisms ir jāieaudzina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Tuvojas Lāčplēša diena, kad godināsim brīvības cīņās kritušos. Lāpu gājieni un atceres pasākumi notiks daudzviet, bet  nu jau septīto gadu  vidzemniekiem ir iespēja Lāčplēša dienas vakarā pabūt kopā, iededzot svecītes Latvijas kontūrā uz Cēsu pils kāpnēm. Savukārt uz viduslaiku pils torņa skatāmā videoprojekcija liek aizdomāties  par Latviju un tās vēsturi. Šīs ieceres iniciators un arī realizētājs ir cēsnieks -  uzņēmējs Renārs Sproģis.

Kopā ar Renāru Sproģi datorā pārskatot iepriekšējo gadu 11.novembrī filmēto video, aina ir iespaidīga- cilvēki nāk un nāk, lai uz pils kāpnēm iedegtu savas atnestās sveces Latvijas kontūrā.

Renārs Sproģis ir uzņēmējs un nav saistīts  ar sabiedrisku vai kultūras pasākumu organizēšanu, bet, kā pats atzīst, ir Latvijas patriots un jau iepriekš atzīmējis ik 11.novembri.

„Pirms gadiem septiņiem man bija nepieciešamība kaut ko foršu radīt un es izdomāju - varbūt var uz Cēsu pils kāpnēm Latvijas  karogu izlikt. Iznāca vienkārši fantastiski un. ka tu skaties - cilvēki stājas, kāds bērnu aizved, kāds fotografējas..” priecājas Renārs Sproģis.

Redzot lielo cēsnieku atsaucību, ar katru gadu rodas jaunas ieceres, lai 11.novembra vakars nebūtu tikai svecīšu aizdegšana, bet kopīgi būtu arī iespēja padomāt par Latviju, un tā radās tematiskās videoprojekcijas uz viduslaiku pils torņa.

„Lai cilvēks, kad iededz svecīti, tūlīt neaiziet prom, bet pakavējas. Ir Latvijas kontūra un mēs rādām videoprojekciju. Pirmā bija par Latviju, otrā par Cēsu kaujām,” atceras Sproģis.

Šogad janvārī barikāžu atceres dienās Renārs aizsāka atkal jaunu patriotisku tradīciju - Cēsīs restaurēt barikāžu laika notikumus, pamatojot to tādējādi, ka, laikam ejot, barikāžu atceres pasākumi paliek arvien formālāki un līdz ar to aizmirstam un nenovērtējam šo vēstures lappusi.

„Mums bija tā kā kaujas imitācija, kad „Omons” uzbrūk Iekšlietu ministrijai, ielas noslēdzām pa perimetru, arī bija foršs pasākums. Pie mīnus 20 grādiem ap 500 cilvēku atnāca. Man no tā ir milzīgs gandarījums. Iepriekšējos gadus bija ugunskurs, atnāk veči piecpadsmit divdesmit, patērzē, bet tālāk? Kā savādāk patriotismu ieaudzināsi? Un tas pietrūkst mūsu sabiedrībai,” spriež Renārs Sproģis.

Arī šogad  Lāčplēša dienā uz Cēsu pils kāpnēm iedegsies svecītes un, kā stāsta Renārs, videoprojekcijas tēma būs saistīta ar Latvijas karoga vēsturi:

„Šoreiz mums arī būs valmierieši iesaistīti, jo karogs pirmoreiz pacelts 1916.gadā Valmierā. Un šajā videoprojekcijā mēs apspēlēsim Latvijas karoga rašanos.”

Šogad Renārs pat vairākas reizes arī pabijis Ukrainā, bijis gan Maidanā, gan tagad rudenī Mariupolē, līdz pašai frontes robežai. Viņš atzīst, ka ir ko pārdomāt, jo braucienā savām acīm, nepastarpināti, skatīts un vērtēts tur notiekošais. Tāpēc otrdienas vakarpusē Renārs Sproģis aicina ne vien cēsniekus, bet ikvienu vidzemnieku būt kopā Cēsīs - gan aizdedzot svecītes, gan padomājot par Latviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti