Valfrēds Miezītis ļauj izvingrināt spārnus un sildīties saulē pasta baložiem. Tā ir tikai daļa no kopumā lauku sētā esošajiem 200 mājas šķirnes baložiem, kam dāvāta saimnieka gādība un rūpes. Kopā ar ģimeni sievas Ināras vectēva mājās Ciblas novada Līdumniekos rīdzinieks Valfrēds ievācās pirms vairāk nekā 25 gadiem. Un tā bērnības vaļasprieks – baložu audzēšana – pārvērtās nopietnā darbā.
“Tā kā mēs bijām visu laiku pirms tam braukuši palīdzējuši vectēvam, ar tiem darbiem apmēram drusciņ bijām pazīstami un bija pie sirds tā zemes lieta. Tad mēs bijām nolēmuši atbraukt ar visiem trīs dēliem uz šejieni,” stāsta saimniecības “Grunduļi” saimnieks Valfrēds Miezītis.
Pasaulē ir aptuveni 800 dažādas baložu šķirnes, “Grunduļu” mājās no tām aplūkojamas 33: ar kupliem cekuliem, garām spalvām uz kājām, krāšņiem spārniem, katrs ar savu raksturu un īpašībām. Šķirnes baložu audzēšana ir sarežģīta, taču visa pamatā gluži tāpat kā citos arodos panākumu atslēga ir mīlestība pret savu darbu.
“Ar savu mīlestību var arī iemācīt balodim ne tikai pie galda kopā ēst, bet arī iemācīt pa telefonu runāt un pat vingrot. Vairāk man pārsvarā ir Latvijas, mūsu tēvu izveidotās šķirnes. Bet, lai būtu tā buķete skaistāka, ir arī gan no Polijas, gan no Vācijas, gan no Krievijas, Ukrainas,” stāsta saimnieks
Baložiem pavasaris ir īpašs laiks, baložu mājā jau ir izdētas arī pāris oliņas. Baloža ola Lieldienu galdā gan netiek likta. “Lai izaudzētu kaut ko jaunu, spēcīgāku, skaistāku par vecākiem. Bet ēšanas tā nav domāta. Tas ir pats skaistākais laiks, kad gribas izrādīties, kad sākas mīlestības uzplūdi visādi,” stāsta Miezītis.
Līdztekus baložiem ģimene audzē arī lauku mājlopus, piemēram, krietnu ganāmpulku aitu, kam nesen sadzimuši jēri. Bet būrīšos izvietoti visdažādākās nokrāsas un lieluma truši. Blakus trušu sētai aug pūpoli un Lieldienas šajās mājās vienmēr aizrit kuplā bērnu un mazbērnu lokā. “Ar olām, ar kaušanos, cīkstēšanos, kurš stiprāks. Tā ka ģimenes lokā noteikti,” saka saimnieks.
