Sievietei šis brauciens uz Latviju ir īpaši emocionāls. Tikai nesen ģimene uzzināja, kur tieši Otrā pasaules kara laikā bojā gāja viņu radinieks.
Pirms diviem gadiem raidījumā „Aculiecinieks” LTV „Panorāma” stāstīja, kā Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas vīri no Palšu purva Ērgļu novadā izcēla 1944. gadā notriektu Sarkanās armijas lidmašīnu. Tajā bija arī lidotāja mirstīgās atliekas. Piezīmju grāmatiņa un dokumenti purvā bija nogulējuši 70 gadus. Ar policijas kriminālistikas ekspertu palīdzību tomēr izdevās saskatīt izdzisušos burtus.
Uzreiz no stacijas, Jeļena dodas uz Ropažiem, uz Brāļu kapiem, kur apglabāti Sarkanās armijas karavīri. Ziedonis parāda, kur pērn pārapbedīts Jevgēņijs Ustinovs.
„Jevģēnijs ir mana vecākā brāļa tēvs. Tā ir mūsu abu māte. Mamma pēc kara apprecējās otrreiz. Te viņai ir 21 gads. Jevģēņija māsa. Tas ir kāds draugs vai kara biedrs. Tas ir tik saviļņojoši! Es jums pat nevaru izstāstīt sajūtas, ko izjutām dienā, kad saņēmām ziņu, ka Jevgēņijs atrasts. Uztraukums bija liels, naktī pat nevarēja aizmigt,” stāsta Jeļena Kruglova.
Jevģēnija dēlam Vladimiram tagad jau 70 gadu. Gribējis atbraukt, taču nav paspējis nokārtot ārzemju pasi. „Mātei ļoti nepatika atcerēties ne karu, ne blokādi. Ļoti maz ko stāstīja. Bet, iedomāties – viņai ir 22 gadi, karš un četrus mēnešus mazs zīdainis. Un viņa palikusi bez tuva cilvēka. Mamma minēja, ka Jevģēņijam tajā liktenīgajā lidojumā nemaz nevajadzēja lidot. Viņš kādu aizstāja. Aizlidoja kāda cita vietā un gāja bojā. Tā kā viņa mirstīgās atlieku nebija, viņa draugs apliecināja, ka redzēja degošo lidmašīnu,” atminas Jeļena.
Liels gandarījums un padarīta darba sajūta. Pielikts punkts vienam no daudzajiem stāstiem par karā bezvēsts pazudušajiem - atzīst Ziedonis, kurš kopā ar biedriem ieguldījis daudz pūļu, lai atrastu radiniekus.
„Man bija tāda sajūta ka vieglāk kādu sazvanīt Zimbabvi nekā Krievijā kaut ko atrast. Es apzvanīju pusi Krieviju - sākot no Astrahaņas, Tveras, Maskavas, Podoļskas, visas iespējamās vietas,” saka Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas pārstāvis Ziedonis Ločmelis.
„Pārsteidzoši, ka no fotogrāfiju un dokumentu paliekām izdevās noskaidrot. Un, kad es televīzijas ekrānā ieraudzīju savu mammu jaunu .. es izplūdu asarās. Ļoti liels žēlums pret visiem, kas jauni krita kaujas laikā. Emociju gūzma. Tas, ko jūsu vīri dara, ka meklē bezvēsts pazudušos, tas ir svētīgs darbs,” stāsta Jeļena.
Ja jau viņš krita šeit, lai šeit arī atdusas. Tā bija lēmis liktenis. Galvenais, ka tagad zinām, kur apglabāts - saka Jeļena, un uz atvadām piebilst - beidzot arī mūsu ģimenē beidzies karš.
