Biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā" radās 2017. gadā. Biedrība tika izveidota ar domu, ka tie, kuri dzīvojuši, strādājuši un pieredzi uzkrājuši pasaulē, atgriežoties Latvijā, varētu dalīties ar savu pieredzi un mudināt arī citus atgriezties. Tā bija pirmā un šobrīd ir vadošā reemigrantu organizācija, kura veido plašu reemigrantu tīklu Latvijā, veicina sadarbības kultūru un domu apmaiņu, kā arī stiprina saites ar tiem, kuri joprojām dzīvo un strādā ārpus Latvijas, bet vienlaikus domā par atgriešanos.
Oskars un Roberts ir biedrības valdes jaunpienācēji, kuri ārpus Latvijas sakrājuši pamatīgu pieredzes bagāžu.
Roberts studijām izvēlējās Kanādu. Jautāts, kāpēc izvēlējies tieši šo valsti, Roberts godīgi atzīst, ka nezina, laikam tā bijusi apstākļu sakritība – savulaik bijis tur ar ģimeni atpūtas braucienā. Kanāda iepatikusies, turklāt Latvijā pabeigta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija starptautiskā bakalaura programmā, kas deva zaļo gaismu stāties pasaules augstskolās.
"Sāku skatīties mazliet plašāk nekā Latvijā un Eiropā, jo gribēju aizbraukt kaut kur, kur gūt citu pieredzi, satikt cilvēkus ar citu redzējumu. Izvēlējos Kanādu, jo tā ir draudzīga valsts, skaista valsts. Nokļūt 2,6 miljonu [apdzīvotā] pilsētā jau bija notikums. Paiet pāris mēneši, un saproti, ka esi iemests pavisam citā pasaulē. Dzīve bija jāuzsāk no nulles," atzina Roberts, piebilstot, ka studijas tik tālu no mājām nozīmē ļoti strauju pieaugšanu un nobriešanu.
Tieši šī iemesla dēļ Roberts visiem jauniešiem iesaka, ja vien tas ir iespējams, uz kādu laiku aizbraukt prom no Latvijas, lai redzētu dzīvi citur, gūtu pieredzi citur un arī uz Latviju paskatītos ar pavisam citām acīm.
Arī studiju izvēle Robertam bija gana plaša – politika, ekonomika un sociālā antropoloģija – bet sirdij tuvas arī inženierzinātnes. Kanādā paralēli studijām Roberts uzsāka startup biznesu [jaunuzņēmumu]. Pavisam Kanādā Roberts pavadījis astoņus gadus.
Tikmēr Oskara mūža pirmās atmiņas ir no Strasbūras, jo, uzaugot diplomāta ģimenē, kā pats saka, nav bijusi pārāk liela noteikšana, kur ar savu rumpi atrasties.
"Tā ir tāda sajūta, pie kā pierast. Es uzaugu daļēji ārvalstīs, sākumā Francijā, tad Vācijā, un tikai tad man bija pieredze dzīvot Latvijā. Skolasbiedri man mēdza uzdot jautājumus, kā tas ir – uzaugt ārzemēs. Es nekad uz to īsti nemācēju atbildēt, jo man nebija, ar ko to salīdzināt, tāpēc pārsvarā atbildes vietā es domīgi klusēju," pastāstīja Oskars.
Tikai pēc 20 gadu vecuma Oskars sācis vairāk domāt, ko šī pieredze nozīmē. "Jebkura pieredze ārzemēs vienkārši iedod jaunu perspektīvu, tas ļauj saprast citu cilvēku dzīves kārtību, kā kaut kas cits var darboties svešā valstī," paskaidroja Oskars. "Protams, kad tu esi pavisam maziņš, tad to īsti neizjūt. Daudzas no manām atmiņām no ārvalstīm ir pielīdzināmas tām atmiņām, kas man būtu varējušas būt, dzīvojot Latvijā. Nekas jau diži atšķirīgs mazam bērnam tas nav, ja nu vienīgi tas, ka es uzaugu ar pilnīgi citām valodām, nekā dzīvojot šeit, Latvijā."
Dzīvojot Strasbūrā, Oskars mācījies lasīt no latviešu un franču valodas grāmatām. Laikā, kad pārcēlies uz Vāciju, viņš jau paspējis aizmirst franču valodu un sācis apgūt vācu valodu, tāpat kā citas valodas, skatoties televizoru.
"Jāsaka, ja māk valodu un dzīvo tai valstī, tad ir daudz intensīvāka klātesamība un var to zemi izjust līdz galam," valodu zināšanas vērtēja Oskars.
Jautāts, kāpēc pēc ģimnāzijas beigšanas Latvijā izvēlējies studijas Minhenē, Oskars atbildēja ar smaidu: "Es jau biju pieradis, ka ik pēc pāris gadiem ir lemts pārcelties citur. Šī bija pirmā iespēja manā mūžā, kad es varēju iniciatīvu ņemt savās rokās un pārcelties." Zinot, ka Minhenē ir ļoti spēcīga tehniskā universitāte, viņš nolēmis doties tieši turp.
Oskars atzina, ka studiju gadi nebija viegli. Pārslogots ar mācībām, viņš izlaidis arī 2013. gada Dziesmu un deju svētkus.
Par savu rūdīšanās un dzīves skolu Oskars sauc Minhenes Tehnisko universitāti. Pēcāk Oskars turpinājis rūdīties Vācijas Aviācijas un Kosmosa centrā Minhenē, kur strādājis pie sava maģistra darba. "Tur bija pilnīgi visi iespējamie roboti, viss, ko iedomājamies zem jēdziena robots, viss tur bija. Tur bija braucoši roboti, roboti dzīvnieki, robotu rokas, ko izmantot industriāli, kastes uz riteņiem, uz kurām bija robotu rokas, lidojoši roboti, roveri, kas tika izmēģināti darbam kosmosā, robotu rokas, kas piestiprinātas ratiņkrēsliem, kuras cilvēki ar kustību traucējumiem var vadīt ar muskuļu vai smadzeņu signāliem, un uz divām kājām staigājoši roboti… te varētu turpināt vēl un vēl," sajūsmu par Aviācijas un Kosmosa centrā pieredzēto neslēpa Oskars.
Līdzīgi pasaules elpu Kanādā sasmēlies Roberts. Viņš uzsver, ka nozīmīgākais ir gūtā pieredze, kuru viņš vēlas likt lietā arī šeit, Latvijā. Tieši tas arī raksturo biedrību "Ar pasaules pieredzi Latvijā".
