Ar Zilokalnu saistās vēl daudz nezināmā un noslēpumainā, jo ir daudz leģendu un nostāstu gan par tautas varoni Imantu, kas zem tā dus, gan par to, ka te ir spēcīga enerģija, ka te bijusi mūsu senčiem nozīmīga svētvieta. Tāpat šī vieta saistās Zilākalna Martu. Un, protams, tas viss piesaista arī apmeklētājus.
Vasarā Zilokalnu mēnesī apmeklē līdz pat 1600 interesentu.
Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle sacīja, ka tas arī lika domāt, kā attīstīt tūrismu, nenodarot pāri dabai – kā nodrošināt, lai tūrisma plūsma šeit ir iespējama un visiem būtu ērti pastaigāties, vienlaikus ņemot vērā dabas lieguma prasības.
Savukārt Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Olmanis ("Valmierai un Vidzemei"), kurš kādreiz vadīja bijušo Kocēnu novadu, skaidroja, ka bija arī jādomā, ko apskatīt tiem, kas atbrauc uz Zilokalnu, jo bija tikai nelielais kūdras ieguves ciematiņš un kalns.
Olmanis skaidroja, ka
Zilokalnu uzsāka attīstīt, jo citādāk apkārtnē nebija nekā daudz interesanta, tāpēc bija jādomā, kā piesaistīt vairāk apmeklētāju.
Vispirms bija jautājums, ko darīt ar kosmosa raķetei līdzīgo dzelzsbetona ugunssardzes torni, kas slējās pašā kalna virsotnē. Kalna ainavā tas pavisam neiederējās. Lai arī apmeklētājiem drošības apsvērumu dēļ bija slēgts, ne viens vien tajā iemanījās uzlīst.
Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītāja norādīja: "Četrdesmit gadus ilgi mēs esam skatījušies šo torni, kurš ir kalpojis Valsts meža dienestam, kā ugunsnovērošanas vieta, tagad mēs šo torni demontējām un ceram ieraudzīt jaunu skatu torni."
Pirms torņa demontāžas, protams, tika veikta arheoloģiskā izpēte.
"Šis arī ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, arī vietējas nozīmes svētvieta, līdz ar to norisinājās šie arheoloģiskās izpētes darbi un ir atrasti 73 apbedījumi, kas, protams, sniegs arī papildus liecības par to, kas iespējams notika 16.-17.gadsimtā šeit, mēs iegūsim arī tādu plašu pētījumu materiālu," sacīja Nagle.
Pēc arheoloģiskās izpētes darbiem, augusta nogalē ugunssardzes tornis tika demontēts, darbu vadītājs Leonards Muižnieks stāsta, kā šie darbi tika veikti, jo kā nekā tornis bija kalna virsotnē un par spridzināšanu te nevarēja būt pat runa.
"Spridzināt, – tās ir tādas vecās tehnoloģijas. Tādā vietā, tādā kalnā tas nav gluži pareizi. Tas arī radītu daudz traucējumu, betons būtu uz visām pusēm vienkārši izmests, jo kad spridzina, tas nav kārtīgi, tāpēc mēs vienkārši lēnītēm, mierīgi, pa nedaudz nodrupinājām, viss skaisti sakrita lejā, visu savācam un braucam prom," norādīja Muižnieks.
Tātad tagad kalna virsotnē taps jauns tornis, kurš, kā skaidroja Valmieras novada pārstāve, būs paredzēts arī kalna apmeklētājiem.
"Paša torņa augstums plānojas 35 metri, plus četri metri antenas, kas nodrošinās to, ka šis tornis būs redzams arī no attāluma. Kā mēs zinām, pati attālākā vieta, no kuras Zilokalnu var redzēt, tas ir pie Raunas pat. Turklāt mēs plānojam arī šo torni izgaismot, lai padarītu to vēl skaistāku un pamanāmāku. Arī Valsts meža dienesta funkcijas tornī tiks nodrošinātas, jo tas ir vitāli svarīgi, ņemot vērā arī šos kūdras purvus apkārtnē," teica Nagle.
Vēl, domājot par kalna apmeklētājiem, tiks izveidotas arī pastaigu takas.
Valmieras novada pārstāve atklāja, ka plānots izveidot gandrīz 400 metru taku tīklu, kas būs aprīkots ar dažādām aktivitātēm, piemēram, ar 12 veselības punktiem un uzdevumiem, lai padarītu cilvēku atrašanos šeit atraktīvāku un interesantāku. Vienlaikus tiek veikti teritorijas sakārtošanas darbi, arī biotopu saudzēšana, lai radītu tiem labvēlīgus apstākļus.
Tāpat, kā stāstīja Olmanis, būs padomāts arī par to, lai kalnā vieglāk būtu nokļūt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
"Paredzēts projektā, ka mēs uzlabosim šo ceļu, vienīgo, kur var uzbraukt vai uziet augšā, jo nevar jau būt tā, ka Zilaiskalns būs pieejams tikai pa takām šiem veiklajiem tūristiem, kas visur gatavi uzskriet un uzkāpt," viņš sacīja, norādot, ka ir jārēķinās arī ar vajadzībām, kādas ir cilvēkiem gados vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Tos, kas kalnu apmeklēt vēlas jau šoruden, Olmanis gan brīdināja, ka jārēķinās ar celtniecības darbiem.
"Pats kalna gals šobrīd nav skatāms un īsti pieejams, jo tikko beidzās nojaukšanas darbi un tūliņ arī uzsāksies būvdarbi. Protams, teritorija būs norobežota, un, uzkāpjot augšā, – tie ir 800 metri un tur jāiet pa slīpumu, – tā kā diezgan pagrūti. Es pat neieteiktu šobrīd kāpt augšā, kaut gan apkārt veiklie staigātāji var staigāt un vērot, bet pamatā tur augšā būs būvdarbi," viņš informēja.
Zilākalna apkārtnes ainavu baudīt no jaunā skatu torņa, iespējams, varēs nākamajā tūrisma sezonā.
