Būvdarbu laikā top arī jaunā ekspozīcija par Valmieras vēsturi. Valmieras vecpilsētā noris spraigi būvdarbi, piemēram, no muzeja ēkas uz jaunās ekspozīcijas vietu stikla celtnē ar iekrāvēju tiek vesta 100 kilogramus smaga akmens lode. Lai lodi ienestu ekspozīcijas telpā, bija jāaicina palīgi.
"Sazinājāmies ar Latvijas Pauerliftinga federāciju, kur bija ļoti pretimnākoši cilvēki. Aleksandrs piekrita mums palīdzēt; paldies Aleksandram, un pārējiem spēkavīriem, ka viņi nāca mums pretī," stāstīja vēsturnieks Dāvis Pumpuriņš.
Dāvis Pumpuriņš ir viens no Valmieras jaunajiem vēsturniekiem, kuri gatavo topošo ekspozīciju "de Woldemer", viņš stāsta, kāpēc šurp atceļojusi arī šī akmens lode.
"Iesim augšā skatīties to ekspozīcijas sadaļu, kas ir jaunuzceltajā ēkā," aicināja vēsturnieks. "Šeit, šajā telpā, runāsim par Valmieras pili, kas ir veidojusies kā nocietinājums – Valmieras pats pirmsākums, un šī ir siena, kuru vēl redzat darbu procesā. Mēs esam atnesuši pirmo eksponātu. Pašu smagāko eksponātu nogādājām jau šajās telpās, un
tā ir granīta lode, kas, konsultējoties ar militārajiem vēsturniekiem, tapusi, visticamāk, 17. gadsimtā
un izmantota tādam šaujamierocim kā mortīrai, kuras princips ir, ka tā lido arkveidā un kritienā ar mērķi būtiski sabojāt tieši mūrus. Šī lode tika atrasta šeit pat."
Kā stāsta vēsturnieks, pilī savulaik vairākas reizes mitinājies gan poļu un lietuviešu, gan ienācis arī zviedru karaspēks. Pats pēdējais – pašā 18. gadsimta sākumā – krievu karaspēks, kas Valmieras pili iznīcina tik būtiski, ka Valmieras rāte nolemj to vairs neatjaunot.
Ekspozīcijas izveide ir uzticēta jaunajiem vēsturniekiem, lai būtu cits, mūsdienīgs skatījums uz pilsētas vēsturi.
"Bieži vien mēs uz Valmieras vēsturi skatāmies ļoti nošķirti no visas pārējās pasaules. Mums ir interesanti personāži, pilsētas vēsturē svarīgi notikumi, bet tas, ko mēs gribējām parādīt, ka Valmiera ir daļa no plašās ainas, kaut vai šie dažādie kari, būtībā tās ir milzīgas pārmaiņas Eiropā – veidojās monarhijas, veidojās lielvaras, un Valmiera bija šo lielo notikumu krustcelēs.
Tā ir viena lieta, ko mēs esam centušies izdarīt – parādīt Valmieru šajā Eiropas vēsturē, mēs esam daļa no būtiskiem procesiem."
Sākot šīs stiklā veidotās ekspozīcijas ēkas būvi, Valmierā bija arī diskusijas, vai tā iekļausies vecpilsētā un pilsdrupās.
"Pateicoties stiklotajām sienām, Valmiera pati kļūst savā ziņā kļūst par daļu no ekspozīcijas. Man liekas, ka arhitektiem ir ļoti organiski izdevies iekļaut šo ēku, pateicoties stikliem, ēka ļauj caurskatīt mūri, baznīcu. Tie neaizsedz šo vēsturisko telpu," uzskata Pumpuriņš.
Paralēli ekspozīcijas ēkas izbūvei norit arī pilsdrupu teritorijā esošo ēku rekonstrukcija. Viena no tām – 1736. gadā celtā tā sauktā Vecās aptiekas ēka, kas ir viena no senākajām pilsētu koka ēkām. Atjaunotas tiek arī citas vecās aptiekas kompleksa ēkas. Projektu vadītāja Maija Zālamane, kura sekojusi līdzi būvniecības un restaurācijas gaitai, vērtē, ka šis vecpilsētas komplekss būs saistošs gan valmieriešiem, gan pilsētas viesiem, jo līdz šim jau īsti ko apskatīt un uzzināt nebija.
"Skatoties, plānojot un domājot par šo projektu, skatījāmies, ka atnāk kāds ekskursants šeit, pavada piecas minūtes, nofilmējas uz vieniem mūriem, uz otriem mūriem un ātri dodas projām," novērojumos dalās Zālamane.
"Tagad būs pievilkšanas objekts, šis "magnēts", kurā mēs ceram, ka Valmiera tiešām pievilks lielu tūristu skaitu.
Vēsturnieku pienākums būs atjaunot ekspozīciju, meklēt jaunus risinājumus, jo šis ir tiešām labs ieguldījums Valmieras tūrisma attīstībai."
Paredzams, ka jaunā ekspozīcija "de Woldemer" tiks atvērta gada nogalē.
