Tviterapskats: Kvotu dalītāji, Krievijas lāpneši un slepenais ministrs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Dziestošā lāpa Krievijā, krītošās lapas Siguldā, godīgs uzturēšanās atļauju izsniedzējs stikla būrī un slepenais ministrs – šādi temati šonedēļ tviterlietotāju uzmanības centrā.

Nevienam tik labi kā Krievijai nesanāk. Viens no nedēļas notikumiem par kuru izteikt dzēlīgas piezīmes ir Olimpiskās lāpas ceļš Krievijā. Kā nu ne, četras reizes pamanīties nodzēst lāpu un palūgt to 'piepīpēt' no apkārtējiem - ir jāmāk. 

"Olimpiskā lāpa bija izgatavota, lai spētu degt zem ūdens un skrienot ar ātrumu 60 km/h nenodzist, bet nodzisa skrienot opītim," tviterī atgādina Kristiāns.

Matīss Mežiņš spriež: "Izskatās, ka krievi savu olimpisko lāpu ir pirkuši "Latgalītē"."

"Un vai tiešām bija grūti tajā iebūvēt elektriskās šķiltavas?" jautā Rihards Gailums. Arī Jānim Celmiņam ir retorisks jautājums: "Klau, a to olimpisko lāpu nevar nest neiedegtu? Visu laiku dziest nost citādi! Ja nav, tad nav!"

Tvitersecinājumi – Olimpiskās spēles, visticamāk, būs dikti švakas, jo lāpa tik dziest un dziest – slikta zīme. Lai labotu kļūdas, krieviem lāpa vēlreiz, šoreiz rūpīgāk, jānes no Atēnām. Vēl viena versija - lāpas dzišana ir Kremļa apsargu un šķiltavu reklāma. Un ja šajās dienās jums gadās būt Krievijā un "pieskrien cilvēks ar rungu rokā un prasa piepīpēt, tas nenozīmē, ka tūlīt aplaupīs vai piekaus, iespējams - tas ir olimpiskā spēļu lāpnesis" (Druvis Ozols).

Bet viens ir pavisam droši – olimpisko rekordu sarakstā dominējošu vietu ieņem Krievija, uzvarot kategorijā  "Visbiežāk nodzisusī olimpiskā lāpa, nesākoties spēlēm" (Jānis Bruģis).

Stikla būrī vai cietumā

Bet nav tā, ka Latvijā nekas nenotiktu – šonedēļ arī vairākas pašmāju norises, ko apspriest sociālajos tīklos. Jo īpaši Nacionālās apvienības savdabības un īpatnības. Visupirms, par uzturēšanās atļauju kvotām – tomēr savu panāca. Gints Knoks ironizē: "Latvija glābta? patrioti dzīvi un spekulanti paēduši?"

Nekavējoties tiek identificēti riski un domāts, kā tos novērst. Galvenais risks – iespējamā korupcija. Ivars Svilāns grib "redzēt tā cilvēka vārdu, kurš liks parakstus uz uztur.atļauju kvotu papīra" un cer, ka "viņš jau ir ļoti bagāts vai arī ļoti godīgs". Inese Voika piebilst, ka "šo ļoti godīgo un bagāto jāuzrauga kā retu dārgakmeni. Viņam/i jābūt 24h uz delnas, lai kukuli neiedod pret paša gribu".

Ir vairāki problēmas risinājumi: pirmais, kvotas dalīt stikla būrī pilsētas centrā, vēlams pie Brīvības pieminekļa, lai visi redz un ir caurspīdīga atklātība.

Vai arī šim kvotu dalīšanas cilvēkam vajadzētu visu laiku atrasties... cietumā. Būtu i droši, i pieskatīts, i kārdinājuma mazāk. Ar vidi ar aprastu. Sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve priekšroku dotu caurspīdīgumam – stikla būrim – to varētu aizņemties no Jaunā Rīgas teātra – Hermaņa izrādē viens tāds esot bijis.

Slepenie draudziņi

Politiķi tomēr ir nedaudz bērni. Šķiet, katrai partijai ir liela vēlme kādu bērnības spēli padarīt par savu. Tā kā "Vienotība" un Vinķele jau okupējusi sakrustoto pirkstiņu spēli, Nacionālā apvienība izvēlējusies „Slepenos draudziņus". Ar Reformu partiju īsti neizdevās, tādēļ viņiem tagad esot slepens kultūras ministra kandidāts, ko neatklāt.

"Vareni, slepenā valstī, slepenā pilsētā, slepenā mājā, slepenā dzīvoklī, slepenā gultā, zem slepenas segas gulēja slepens kultūras ministrs," pārfrāzējot literatūras garadarbus, smej Gints Knoks.

Jānis ‏piebilst: "Viss bija tik slepeni, ka viņš pats nemaz nezināja, ka ir slepenais kultūras ministrs."

Ilze Jaunberga spriež, ka "varētu būt romantiski - Slepenais ministrs uz darbu ieradīsies maskā un karietē bez numura". "Bet kādēļ gan ne?" jautā Edgars Pastars, "Varbūt var darīt tā, ka ne tikai ministru amata kandidātu, bet arī pašu ministru uzvārdi ir slepeni?"

Visi uz Siguldu!

Nemaz slepeni nav tas, ka sācies rudens. Lapu, krāsu krāšņumu tivterī kāds apjūsmo ik pēc piecām minūtēm, un šajā nedēļas nogalē viens no centrālajiem galapunktiem ir Sigulda.

Kamēr Siguldas viesi liek rudens bildes tviterī, vietējie sūdzas par pārpildītiem autobusiem, vilcieniem un pat sastrēgumu savu māju virzienā. Viņi pauž vēlmi atšķirties, piemēram, pārvietoties ar uzrakstu uz pieres "es nebraucu skatīties tās rudens lapas, es braucu mājās".  Amizanti, protams, ļaudis tik sēžot sastrēgumā uz Vidzemes šosejas aizdomājas: Vai tiešām Sigulda ir vienīgā vieta Latvijā kur ir rudens?

Lai pilsēta nopelnītu naudu un mazinātu sastrēgumu. Gints Bārda ‏rosina "beidzot ieviest iebraukšanas maksu senlejā. Daba jābauda ar kājām, ne sēžot sastrēgumā!"

Rudenīgu jums svētdienu!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti