LSM infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo

Karš Sīrijā plosās jau kopš 2011. gada un pēc dažādu avotu aplēsēm tajā ir gājuši bojā aptuveni 400 000 cilvēku, bet miljoni devušies bēgļu gaitās. Situāciju Sīrijā daži sauc par elli zemes virsū. Šajās infografikās piedāvāts īss ieskats sarežģītajā situācijā – kurš iesaistīts šajā karā, ar kādiem panākumiem, mērķiem un atbalstu.

ANO atgādina, ka Sīrijā ikdienu no kara šausmām cieš civiliedzīvotāji, un tajā skaitā arī bērni. Kara žurnāliste Klarisa Varda no CNN Apvienoto Nāciju uzrunā to nosauca par elli zemes virsū.

“Es esmu bijusi kara korespondente vairāk nekā 10 gadus. Esmu bijusi Irākā, Afganistānā, Gazā. Un neviens briesmīgais konflikts, par kuru iedomājos, nevar sacensties ar Alepo. Alepo nav uzvarētāju,” stāstīja Varda.

ANO sūtnis Stafans de Mistura uzsver, ka augustā neviena no humanitārajām kravām nav spējusi nonākt kādā no ielenktajām teritorijām. Pēdējais konvojs savu mērķi ir sasniedzis pirms vairāk nekā 100 dienām.

Tiesa, pirmdien, 12.septembrī, stājās spēkā vienošanās par pamieru Sīrijā, un uzsāktas arī humānās palīdzības piegādes. ANO pārstāvji ziņo, ka pamiers Sīrijā kopumā tiek ievērots.

Viss sākās jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem —  tā sauktajā Arābu pavasarī. Tā laikā daudzās arābu valstīs notika demonstrācijas, konflikti un varas gāšana. Tomēr Sīrijā varu gāzt neizdevās. Tieši pretēji, prezidents Bašars Al Asads ar brutālu spēku apspieda protestētājus - lielāko musulmaņu atzaru Sīrijā - sunnītus. Viņi Sīrijā vēlējās lielāku teikšanu un demokrātiskāku valsti, jo prezidentu Asadu uzskatīja par pārāk diktatorisku.

 Līdz ar to valstī sākās pilsoņu karš. Sākumā sacēlās daļa armijas un iedzīvotāji - sunnīti. Prezidents Asads ar viņu atbalstošajiem šiītiem deva prettriecienu sunnītiem, bombardējot viņu apdzīvotās vietas.

 

Taču kaujas Sīrijā jau sen vairs nav tikai par vai pret prezidentu Asadu vai šiītu un sunītu starpā. Šobrīd Sīrijā karo vairākas puses un katra kontrolē aptuveni vienādu, bet ļoti sadrumstalotu Sīrijas teritoriju. 

 

(dati:AFP)

Prezidenta Asada režīms kontrolētās teritorijas stiepjas gar Libānas robežu un Vidusjūras krastu.

Lielu daļu centrālās Sīrijas kontrolē “Islāma valsts”. Kaut viņi atrodas neizdevīgas pozīcijās, jo kontrolē valsts iekšieni, kas nozīmē, ka visi citi grupējumi ir to ielenkuši, “Islāma valsts” ir izpletusies no viena Sīrijas gala līdz otram, iekļaujot arī pierobežu ar Irāku.

Kurdi - etniskā grupa, kurai nav savas valsts, bet tie dzīvo vēsturiskajā Kurdistānas apgabalā, kurš atrodas Turcijas, Irānas, Irākas, Armēnijas un Sīrijas teritorijā, -  izveidojuši savu autonomu reģionu Rojavas apgabalu.  

Tā sauktie nemiernieki jeb Asada opozīcijas pārstāvji, kas ir daudz mazāku grupējumu kopums, (saskaņā ar BBC grupējumu skaits varētu būt pat ap vienu tūkstoti un kopējais nemiernieku skaits ap 100 tūkstošiem) kontrolē vissadrumstalotāko Sīrijas teritoriju — vairākas sīkas teritorijas, lielāku teritoriju valsts Dienvidu daļā, kura robežojas ar Irāku un Jordāniju, kā arī nelielu zemes pleķīti pie Turcijas robežas.

(dati:AFP)

Asads vēlas atgūt varu Sīrijā. Un to viņam palīdz darīt arī Krievija un Irāna. Irānas intereses Sīrijā ir atgūt Asada varu, jo Irāna Asadam palīdzējusi ar naudas līdzekļiem, kurus vēlas atgūt. “The Times” min, ka Irāna Asada režīmam ir aizdevusi aptuveni vienu miljardu dolāru.

Tikmēr Krievija jau kopš pērnā gada septembra veic uzlidojumus "Daīš" jeb “Islāma valstij” un Asada opozīcijas teritorijām.  

Tāpat nevar aizmirst grupējumu “Hezbollah”, kurš arī palīdz Asada spēkiem un  atrodas Sīrijas teritorijā pie slēgtās Libānas robežas. Kaut vairākas pasaules valstis “Hezbolla” ir iekļāvušas teroristisko grupējumu sarakstā, tam ir labas attiecības ar Asadu. 

Tikmēr kurdi jau gadiem vēlas savu valsti, taču neviena valsts viņu teritoriju neatzīst. Tieši tāpēc kurdiem jau gadiem ir konflikts ar Turciju.

ASV ir par to, ka tagadējam Sīrijas prezidentam ir jāatkāpjas, tāpēc palīdz opozīcijai, kura cīnās pret Asadu un “Islāma valsti”. ASV ir apmācījusi opozīcijas karavīrus, kā arī tos nodrošina ar apbruņojumu. Tāpat ASV ir veikusi uzlidojumus “Islāma valsts” pozīcijām.

Kaimiņvalsts Turcija karu Sīrijā, iespējams, ir sajutusi visvairāk, jo tieši pie viņiem nonāk liela daļa kara bēgļu. Tomēr Turcija to izmanto, lai cīnītos pret it kā sev nevēlamajiem kurdiem. Turcijas prezidents Erdogans ir izteicies, ka Turcija turpinās bombardēt Sīrijas kurdus tik ilgi, kamēr Turcija jutīsies apdraudēta.  

(dati:AFP)

Cīņā pret terorismu vai varu valstī vienmēr cieš arī civiliedzīvotāji. To ir pierādījusi arī statistika, kura rāda, ka visbiežāk mirst tie, kas nekaro. Arī no ķīmiskajiem ieročiem.

ANO nāca klajā ar ziņojumu, kas pierāda, ka Sīrijā Asada režīms un “Islāma valsts” ir izmantojuši arī ķīmiskos ieročus. Vairāki video materiāli no Sīrijas, kuros redzami cietušie uzreiz liecināja, ka uzbrukumos izmantoti ķīmiskie ieroči, bet tas bija jāpierāda. 2013.gadā pieņēma ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā pieprasīja Sīrijai likvidēt ķīmisko ieroču arsenālu un izbeigt šādus uzbrukumus, tomēr Asada režīms to pārkāpa.

Rezultātā vairāki miljoni sīriešu ir devušies bēgļu gaitās, bet vēl vairāk cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas un pārvākties citur, jo tās karš ir izpostījis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Infografikas
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti