Sigita Roķe: Mēs neesam un nebūsim varas medijs

Latvijas Televīzija (LTV) līdz šim nav saskārusies ar tik plaši un sistēmiski organizētiem publiskiem uzbrukumiem. Pret LTV burtiski kā no mācību grāmatas tiek vērsta plaša un labi organizēta dezinformācijas kampaņa, kas sākās ar tipisku viltus ziņu – no stundu gara raidījuma izgrieztu vienu teikumu, kam pievienota melīga interpretācija. Tā apšauba gan mūsu radīto saturu, gan zemiski uzbrūk žurnālistiem personīgi. Tiem televīzijas darbiniekiem, kuri kopš kara sākuma ir stāstījuši par karu Ukrainā, runājuši ar daudziem kara šausmas piedzīvojušiem cilvēkiem – ukraiņiem pašā Ukrainā, bēgļiem Eiropā un Latvijā, dažādiem  ekspertiem, militārpersonām, amatpersonām un daudzu citu sabiedrības grupu pārstāvjiem.  Visu karadarbības laiku mēs atspoguļojam kara šausmas un ukraiņu varonību, analizējam, pētām, palīdzam meklēt risinājumus.

Mēs varam tikai izteikt pieņēmumus, kādi ir LTV nomelnošanas mērķi, jo, kā  jebkura šāda veida dezinformācijas kampaņa, tā nav publiski izsludināta, patiesie organizatori bailīgi slēpjas aiz citu mugurām un anonīmiem troļļiem.

Zīmīgi, ka uzbrukumi sakrita ne tikai ar kara sākšanos, bet arī ar brīdi, kad ir jāizšķiras par ārkārtīgi svarīgu soli – attīstīt mazākumtautību saturu. Īpaši šobrīd, kad mazākumtautību uzrunāšana ir kritiski svarīga, lai sniegtu visiem Latvijas iedzīvotājiem patiesu un objektīvu informāciju, lai stātos pretim  Kremļa meliem. Šajos kara apstākļos pieaug auditorija LTV krievu valodā patērētajam saturam no visiem iespējamiem (drīzāk pieejamiem) informācijas avotiem. Piemēram, rus.lsm.lv auditorija Latvijā martā ir pieaugusi par 25%, salīdzinot ar februāri. Platformā "YouTube" mazākumtautību redakcijas izvietoto video skatījums pieaudzis sešas reizes. Tādēļ jo īpaši būtiska ir sabiedrisko mediju loma stāstīt, kas patiesībā notiek Ukrainā.

Mūsu redakcionālā izvēlē ir parādīt pēc iespējas plašāku spektru – gan dažādus avotus, gan notikumus – karu, norises par un ap karu. Lai bagātinātu LTV saturu, mēs iesaistām arī ukraiņu žurnālistus. Mūsu pienākums ir rūpēties par būtisko avotu un viedokļu daudzveidību, kas saknē atšķir neatkarīgu mediju no tāda, kas tāds nav. Esam pārliecināti, ka mūsu skatītājs vēlas daudzpusīgu informāciju, lai spriestu patstāvīgi un pats personīgi izdarītu secinājumus – viņam nevajag tikai vienu, pareizo viedokli. Lai  noskaidrotu patiesību, ir jārāda pilna notikumu aina arī tad, kad  izveidojusies mozaīkas bilde liekas nepieņemama vai neatbilst katra indivīda priekšstatiem.

Sarakstus nestādīsim

Mediju neatkarība  ir viens no brīvas, demokrātiskas valsts pamata pīlāriem. Ir labi redzams, kas notiek autoritārās valstīs, kaut vai palūkojoties austrumu virzienā. Vispirms tiek iznīcināti neatkarīgie mediji, žurnālisti  ir spiesti pamest valsti vai  tiek ieslodzīti cietumā. Valsts mediji strādā kā propagandas ieroči. Sekas tam ir dramatiskas – šobrīd īpaši skaidri redzam valsts mediju nozombētos cilvēkus un viņu attieksmi pret karu Ukrainā. Jo tur ir tikai viena patiesība – varas patiesība. Bez neatkarīgiem, redakcionālos lēmumos brīviem sabiedriskajiem medijiem ne valsts, ne indivīda brīvība nav iespējama.

Tieši tāpēc  mani pārsteidza aizsardzības ministra uzmanība dažām minūtēm no LTV radītā satura par karu Ukrainā, pieļāvuma formā pavēstot, ka sarunas dalībnieks studijā ir nevēlams, un tādēļ tas liek apšaubīt finansējuma nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem. Ne mani kolēģi, ne es ilgos darba gados neatkarīgos medijos iepriekš ko tādu nebijām pieredzējuši.

LTV neveidos nekādus sarakstus, ar kuriem avotiem drīkst, ar kuriem nedrīkst runāt.  Ir nepieņemami, ja šādus sarakstus ieviest aicinātu varas pārstāvji. Varas nāk un iet – šodienas pozīcija rīt jau var būt opozīcija. Un kas tad – jauni saraksti? Mūsu uzdevums ir kalpot visai sabiedrībai, ne kādai grupai vai varai.

Mūsu redakcionālo izvēli, paņēmienus un attieksmi šobrīd nosaka viena galvenā mēraukla – mēs esam kategoriski pret karu Ukrainā.

Vienlaikus tas nenozīmē, ka medijus nedrīkst kritizēt. Mēs izvērtējam kritiku, analizējam savu darbu, pārbaudām savus lēmumus. Un, ja nepieciešams, pilnveidojam savu darbu. 

Gadiem ilgi mēģinājumi šantažēt

Esam gatavi stāstīt, esam gatavi diskutēt par mūsu izvēlēm cieņpilnā, līdzvērtīgā diskusijā. Viena raidījuma avota izvēles saistība ar finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu sabiedriskajiem medijiem izskatās, iespējams, pēc mēģinājuma padarīt mūs paklausīgus. Bet tā tas nebūs, mēs ļoti labi apzināmies sabiedrisko mediju misiju, pienākumus un uzdevumus Eiropā. Arī Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un autonomiju. Tas minēts arī nesen pieņemtajā sabiedrisko mediju likumā – “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā”.

Spēles ar sabiedrisko mediju finansējumu ir bijis pastāvīgs politiķu mēģinājums turēt  sabiedriskos medijus “īsā pavadā”, tieši tāpēc lēmums nodrošināt pastāvīgu finansējuma pieaugumu ik gadu, kas nav atkarīgs no konkrēta ministra, valdības vai Saeimas komisijas labvēlības, ir būtisks. Tas ļautu  diskutēt vienlīdzīgās pozīcijās, kur finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana netiek vicināta kā pātaga nepaklausīgajiem medijiem.

Latvijas sabiedriskie mediji joprojām ir vieni no visskopāk finansētajiem Eiropā. Ir daudzas akūtas vajadzības, ko nevaram realizēt tieši finansējuma trūkuma dēļ. Bet mēs turpinām strādāt.

Kopš kara sākuma esam nodrošinājuši stundām papildu satura, mūsu filmēšanas komandas ir bijušas Ukrainā, Polijā un citur, kur tas ir bijis nepieciešams pilnvērtīgai kara norišu atspoguļošanai. Redzam, ka auditorijai tas ir nepieciešams, – LTV joprojām ir skatītākais konsolidētais kanāls Latvijā.

Mēs turpināsim kalpot sabiedrībai – tas ir mūsu ieguldījums cīņā pret varmākām, mūsu atbalsts Ukrainai un ikvienam ukrainim, vārda un preses brīvībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt