Mēneša laikā Latvijas izlase aizvadīja 12 pārbaudes spēles, kurā izcīnīja piecas uzvaras. Negatīva bilance un zaudējumi trīs pēdējās spēlēs neļauj mūsu komandu ietērpt Laimas dārgākās konfektes spožā papīrītī un droši palaist pēc Rio sapņa. Pārlūkojot bukmeikeru piedāvājumu, Latvijai tiek prognozēta 11. vieta 20 komandu konkurencē. Tātad kaut kur pa vidu.
Lai izrautos augstāk par vidus strīpu, vajadzēs saliedētu komandas darbu, gudras un vēsas galvas, kā arī veiksmi. Bez tā lielajā sportā nekur.
Mūsu nometnē ar skaļiem mērķiem nemētājas. Vārdi par olimpisko mērķi no komandas pārstāvjiem jāvelk laukā kā ar stangām, ierastā atbilde būs – iesim soli pa solim. Turnīra labirints izskatās vienkārši. Vispirms C grupā kompānijā ar Serbiju, Horvātiju, Lielbritāniju un Krieviju jātiek pirmajā trijniekā. Pēc tam sešu komandu otrajā posmā – labāko kvartetā. Visbeidzot – jāuzvar ceturtdaļfinālā vai sliktākajā gadījumā divas atlikušās turnīra spēles. Par to, ka dziļi sirdī komandas sapņi ir tieši tādi un tikai to dēļ izlasē atkal spēlē Anete Jēkabsone-Žogota un Gunta Baško-Melnbārde, mēs saprotam bez vārdiem.
Treneris Ainars Zvirgzdiņš olimpiskajā laivā ar Latvijas komandu mēģinās iesēsties otro reizi. Turklāt, pēc septiņu gadu pārtraukuma uzsvaru liekot uz jau pārbaudītām vērtībām – Aneti Jēkabsoni-Žogotu, Guntu Baško-Melnbārdi, Zani Eglīti.
Ja aktīvajā basketbolā būtu vēl kāda no iepriekšējās desmitgades Latvijas izlases līderēm, noteikti vieta atrastos arī tām. Eiropas čempionāts būs labs tests – vai vienā upē var iekāpt divreiz.
Nav nekāds noslēpums, ka komandas līderu loma būs atvēlēta Anetei un Guntai, tieši viņām lielākoties būs iespēja pabeigt uzbrukumus vai izvēlēties citu variantu, tieši ap viņām veidota komandas spēle. No vienas puses – viņu pieredze un individuālā meistarība ir tas, kā Latvijas izlasei iesāktajā paaudžu maiņas procesā pietrūka iepriekšējos divos turnīros. Arī autoritāte un harisma ģērbtuvē. Medaļas otra puse – šīs līderes ir labi zināmas un droši vien plašajā pasaulē ir receptes, kā tās apturēt kopā ar visu komandu. Tādēļ vēl jo svarīgāks būs pārējo pienesums un drošsirdība uzņemties iniciatīvu sarežģītos brīžos.
Pārbaudes spēlēs no rezervistēm bija epizodes, taču nebija kopuma. Šķiet, tieši apkārtējo bijība visvairāk ērcināja Zvirgzdiņu, kurš pēc spēles ar Lietuvu paspēja paziņot – varu izdarīt visu, bet mēneša laikā izmainīt spēlētāju individuālo meistarību nevaru.
Ungārijas laukumos daudzām spēlētājām būs lielais eksāmenu laiks, kuros atspēkot skeptiķus, ka pēc paaudžu maiņas Latvijas sieviešu izlasi gaida pamatīga atkāpšanās. Ja no 2005.līdz 2011. gadam četras reizes Latvijas izlase bija Eiropas astotniekā un pa vidu vēl aizbrauca uz Pekinas olimpiādi, tad 2013. gadā Francijā neizkļuvām no grupas. Kāju priekšā pielika anglietes un serbietes, kas atkal ir mūsu grupā. Lieliska iespēja revanšam.
Nav mums izcilas spēlētājas saspēles vadītājas un centra spēlētājas pozīcijā. Mūsdienu basketbolā tieši to nereti mēdz dēvēt par komandas mugurkaulu, ap ko būvēt pārējo. Nākas pielāgoties un mēģināt uzvarēt ar sistēmu un viltību. Tieši tādēļ mūsu sastāvs ir centimetru izteiksmē īsāks, taču ātrāks. Tādēļ komandā ir universālas spēlētājas, kuras var nospēlēt dažādās pozīcijās un ar nestandarta spēli jaukt pretinieku aizsardzības ieceres. Tāpēc ir daudz un dažādas Zvirgzdiņa sistēmas, kuras var dažos mirkļos būtiski izmainīt komandas spēles stilu. Spēlētājām to visu apgūt nebija viegli. Tur bija vajadzīgas gudras galvas, kas arī ir viena no trenera Zvirgzdiņa pamata prasībām. Muļķi pie viņa nespēlē. Labāk iztiksim ar saviem prātiem un latviskām sirdīm, nekā iesim konkurentu ceļu – pa naturalizētai amerikānietei būs Serbijas, Horvātijas un Krievijas izlasēs.
Ir lietas, kuras laukumā vēl nesanāk. Ir pozīcijas, kurās diez vai var cerēt uz būtiskiem uzlabojumiem. To zina arī pretinieki un nešaubīgi spiedīs tieši tur.
Šombatelī “Savaria Arena” laukumā un, cerēsim, arī Ģērā un Budapeštā Latvijas izlases izpildījumā redzēsim ātru un kustīgu basketbolu ar dažādām taktiskām aizsardzības lamatām pretiniekam.
Turnīru sākam un gaidām ar labām domām, pat neraugoties uz draņķīgo pirmā posma spēļu kalendāru (jāspēlē četras dienas pēc kārtas) un tikšanos ar grupas favorīti Serbiju jau pirmajā vakarā. Sagatavošanās posmā komandas tuvumā bija jūtama milzīga pozitīva enerģija. Ja to izdosies saglabāt arī finālturnīra laikā un savienot ar treneru iecerēm, būs iespējas tikt pie savu sapņu realizācijas iespējas. Arī sieviešu basketbolā spēku samēri ir izlīdzinājušies. Ja Spāniju, kura šoreiz spēlēs bez iepriekšējā Eiropas čempionāta vērtīgākās spēlētājas Sančo Litlas, un Franciju vēl varam likt virs pārējām, tad tālāk iespējas būs katrai komandai. Arī Latvijai.
